„Neesam lāga atjēgušies no viena Satversmes tiesas sprieduma, un nav aiz kalniem nākamais – sakarā ar 21 Saeimas deputāta pieteikumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā dēvētās Stambulas konvencijas) neatbilstību Satversmei. Man ir radies iespaids, ka tas patiesībā ir tikai teātris ar mērķi panākt, lai Satversmes tiesa sava sprieduma veidolā izsniedz tādu kā izziņu par to, ka nav nekā peļama latviešu tautai tajā konvencijā, lai var apgalvot, ka visi tie, kuri uztraucas par šīs konvencijas ratificēšanas sekām, ir pilnīgi nejēgas,” teic zvērināts advokāts Aldis Alliks.
Nav daudz tādu juristu Latvijā, kuri nebaidītos kritiski runāt par Satversmes tiesas lomu un vietu mūsu sabiedrības vērtību sistēmā, un Aldis Alliks tajā ziņā jau ir paspējis izcelties - pavisam nesen viņš Neatkarīgajā runāja par Satversmes tiesas skandalozo spriedumu, ar kuru atzītas kādas sievietes tiesības uz „tēva” atvaļinājumu un pabalstu (Aldis Alliks: Satversmes tiesas spriedums ir kā hibrīdkara tanks).
Kas un ko tad īsti prasa no Satversmes tiesas Stambulas konvencijas sakarā?
Satversmes tiesa 2020. gada 3. augustā ierosināja lietu par Stambulas konvencijas vairāku normu atbilstību vairākiem Satversmes pantiem. Runa ir par sabiedrībā jau vairākus gadus negatīvā gaismā cilātu šajā konvencijā lietotu terminu „sociālais dzimums”. Tāpat ir runa par Stambulas konvencijas normu, kas aizliedz vardarbības upuru diskrimināciju uz dzimuma, sociālā dzimuma, dzimumorientācijas, dzimuma identitātes un citiem pamatiem. Vēl ir runa par konvencijas uzliktu pienākumu tās dalībvalstīm veikt „visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”, kā arī par pienākumu parūpēties, lai „visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti”.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilstot Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošām ģimenes un kristīgām vērtībām, tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110. pantā ietvertajai tradicionālas ģimenes aizsardzībai.
Viņi ar Satversmes tiesas starpniecību vēlas pierādīt, ka Stambulas konvencija nav pretrunā Satversmei un tātad ir ratificējama. Atgādināsim šo politiķu vārdus: Anda Čakša, Inese Lībiņa-Egnere, Ainars Latkovskis, Rihards Kozlovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins, Atis Lejiņš, Arvils Ašeradens, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Dace Bluķe, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Staķis, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Marija Golubeva, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Vita Anda Tērauda, Inese Ikstena, Andris Skride un Ilmārs Dūrītis. Astoņi „Jaunās Vienotības” deputāti un visi 13 „Attīstībai/Par!” deputāti.
Redzot, kuri ir tie deputāti, kas piepeši satraukušies par Stambulas konvencijas neatbilstību iepriekšminētajam, rodas iespaids, ka viņu pieteikums ir labi inscenēta māžošanās ar mērķi - panākt, ka Satversmes tiesa pasaka, ka ar to konvenciju viss ir labi un ka tā nevienam mums neko sliktu nevēl un nenodarīs...
Satversmes tiesa noteikti atkal pieaicinās atzinumu sniegšanai gan LGBT kopienu, gan tās draugus - juristus no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes. Varat vienu reizi minēt, kāds tad galu galā būs šiem deputātiem vēlamais Satversmes tiesas spriedums. Teoloģijas doktors Juris Cālītis pirms kāda laika Latvijas lielāko baznīcu vadītājus nodēvēja par plānprātiņiem, kuriem nepatīk un nav pieņemamas Eiropas cilvēktiesības, demokrātija un vērtības.
Vārds „sociālais dzimums” jeb „dzimte” (angl. „gender”) konvencijā esot iekļauts, lai labāk paskaidrotu cēloņus vardarbībai pret sievietēm. Tātad - lai paskaidrotu cēloņus vardarbībai pret sievieti kā personu ar bioloģiskām un fizioloģiskajām (no vīriešu atšķirīgām anatomiskajām, hromosomu, reproduktīvās sistēmas) atšķirībām, ir nepieciešams jēdziens, ar ko apzīmēt no sabiedrības uzskatiem, attieksmes un kultūras atkarīgu priekšstatu kopumu par to, kas ir vai nav sievietes pienākums un loma sabiedrībā un sievietēm atbilstoša uzvedība un rīcība? Absurds! Loģiska un filoloģiska kļūda, maigi sakot. Konvencija paredz diskriminācijas aizliegumu pēc dažādām pazīmēm, tostarp - dzimums, sociālais dzimums (dzimte), dzimuma identitāte (angl. „gender identity”) un dzimumorientācija. Ar „dzimuma identitāti” tiekot apzīmētas cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas varot sakrist ar bioloģisko dzimumu, bet varot arī nesakrist. Vai tas nozīmē, ka vardarbība pret bioloģisku sievieti, kura „personiski izjūt” sevi kā vīrieti, nebūs vardarbība pret sievieti? „Dzimuma identitāte” neesot tas pats, kas ir „dzimumorientācija”. Dzimumorientācija attiecoties uz cilvēka emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām. Tātad - bioloģiskas sievietes, kura „personiski izjūt” sevi kā vīrieti, seksuālā tieksme pēc citas bioloģiskas sievietes, kura arī „personiski izjūt” sevi kā sievieti, ir nevis homoseksualitāte (konkrētāk - lesbiānisms), bet normāla, dabiska heteroseksualitāte? Cenšos uzskatāmi, ar konkrētiem piemēriem demonstrēt, kādās „auzās” mūs cenšas ievest. Kreisie liberāļi mūs mierina, ka, lūk, neesot nepieciešamības konvencijā lietotos vārdus un terminus iekļaut Latvijas normatīvajos tiesību aktos. Bet pati konvencija, mums to ratificējot, būs taču spēkā ar visām tām, kā Einars Repše teiktu, „valodnieciskām jocībām”, kā arī attiecīgo bioloģisko, fizioloģisko, „personisko izjūtu” un seksuālo noslieču kaleidoskopu!
Ja jau šī konvencija ir tik universāla un visaptveroša, to varētu papildināt arī ar citām inovācijām, piemēram, ar daudzsievības legalizāciju.
Konvencija neparedz poligāmijas (daudzsievība) legalizāciju, poligāmija nav atļauta nevienā Eiropas valstī. Bet varbūt vajadzētu? Varbūt tad ir labāk, ja katrs turīgs un „potenciāls” (vairākas sievas materiāli nodrošināt, kā arī emocionāli un seksuāli apmierināt spējīgs) bioloģisks vīrietis apņem vairākas bioloģiskas sievietes par sievām, nekā vairākas bioloģiskas sievietes paliek bez vīriem, proti, vecmeitās un, kā nesen viena kreisā liberāle teica, ālavās…
Manā skatījumā šajā konvencijā ir ievīkšķīts liels, jau pa gabalu smirdošs mēsls, ko ventilatorā labāk nemest. Citādi mēsls noklās lielāku platību, un smaka izplatīsies vēl vairāk.
Kas notiks, ja Saeima ratificēs Stambulas konvenciju?
Es izceltu trīs lietas. No spēkā esošo tiesību normu izmaiņu un no jaunu tiesību normu pieņemšanas viedokļa tas necik daudz nemainīs. Tas, kas ir svarīgs saistībā ar sieviešu aizsardzību pret vardarbību un sodiem par jau notikušu vardarbību, jau ir mūsu valsts likumos ierakstīts. Var teikt, ka Latvijas likumi šajā virzienā ir jau sakārtoti. Ja kāds varmāka nav notiesāts, tas nav likuma neesamības vai nepietiekamības dēļ. Proti, tā ir nevis likuma, bet gan likuma piemērotāju vaina. Acīmredzot ir bijis vai nu nekvalitatīvs policijas, vai prokuratūras darbs, vai arī konkrētā tiesa nolēmusi tā, nevis kā citādi.
Otrā lieta - mums nāksies saskarties vairs ne ar kaut kādu Sorosa cīņubiedru pulciņu, bet gan ar starptautiska mēroga organizāciju - Stambulas konvencijas izpildes uzraudzības ekspertu grupu - GREVIO*, kam Stambulas konvencija paredz ļoti plašas pilnvaras un tiesības (līdz pat teju diplomātiskajai imunitātei). Tā ir sava veida vispasaules feministu policija, kurai ir tiesības iejaukties ikvienas nacionālās valsts, kura ratificējusi Stambulas konvenciju, iekšējās lietās un diktēt, lai valstī viss notiek pēc viņu prāta un saprašanas. GREVIO cītīgi skatīsies visiem uz pirkstiem, ieviešot savu pasaules redzējumu.
Trešā lieta: līdz ar Stambulas konvencijas ratifikāciju pastiprināsies t.s. gendera ideoloģija. Ja būtu runa vien tikai par sieviešu aizsardzību pret vardarbību, tad konvencija rimtos vien, domājot par bioloģiskām, dabiskām sievietēm. Taču ir šis un tas, kas „velk” uz tādu kā visnotaļ nesaprotama dzimuma personu pusi.
Ir valstis, kas parakstījušas un arī ratificējušas Stambulas konvenciju. Tomēr - ar dažām atrunām. Vai šīs atrunas ir iedarbīgas?
Ikviens starptautisks līgums vai vienošanās ir spēkā tikai tad, ja kādas valstis to ir parakstījušas, noslēgušas. Ja mēs ar jums parakstām līgumu, mēs tajā noteiktās saistības nevarētu uztiept, piemēram, saviem kaimiņiem.
Tajā pašā laikā GREVIO īpaši neiedziļināsies, kādas atrunas Latvija ir pievienojusi. Esi ratificējusi konvenciju, Latvija - nu, tad nečīksti, uz priekšu, uz saulaino tāli! Ar tādām struktūrām ir vienkārši: ja iedosi nolaizīt vienu mazo pirkstiņu, tā šo pirkstiņu un vēl divus blakus esošos nocirtīs.
Domāju, jebkuru tādu jaunievedumu pamatā ir milzīgas finanses...
Protams. Ikviena ieinteresētā nevalstiskā organizācija trīc un dreb par sev pozitīvu risinājumu - Stambulas konvencijas ratifikāciju. Ja ratificēs, nāks atkal milzu nauda. Visādi „re-čekotāji” teiks - mēs taču esam jau parādījuši sevi kā kaismīgi plintnieki, dodiet mums jaunus ieročus un munīciju, un mēs šausim tālāk!
Ja mums kaut kas nepatiks, vai varēsim no Stambulas konvencijas izstāties?
Parasti no tādām konvencijām nav viegli tikt prom... Daudz prātīgāk ir domāt iepriekš, laikus - vai vispār ir jēga iestāties? Teorētiski arī no Padomju Savienības varēja izstāties...
Ņemot vērā dažas mūsu nacionālās īpatnības, diez vai būs daudz tādu, kuros atradīsies spēks un dūša sākt smagu izstāšanās procedūru, ja mūsu Saeima būs Stambulas konvenciju ratificējusi.
Stambulas konvencija Latvijā tiek bīdīta uz priekšu ļoti mērķtiecīgi. Radio 5 labdarības akcija, kas šogad veltīta cīņai pret vardarbību, arī palikta „zem konvencijas”, padarot vīrieti par vienīgo varmāku.
Nu jau ilgāku laiku katru rītu - un labākajā raidlaikā - Latvijas Radio 1 par nodokļu maksātāju naudu skalo smadzenes par vardarbību Latvijā. Vai tad tiešām Latvijā ir tik traki, ka ik dienu jāklausās par vardarbību? Bet acīmredzot progresīvajiem plintniekiem, kuri ir stratēģiski izretinājušies un izklīduši teju pa visiem Latvijas medijiem, iedots kaujas uzdevums - dragājiet, cik vien plaši un ilgi varat, - par vardarbību pret sievietēm! Klausoties to visu, rodas dabisks un loģisks jautājums - vai tad Latvijā vairs neeksistē nekas citas kā vien vardarbība pret sievietēm? Izskatās, ka pat Covid-19 pie mums nobāl uz tās pārskandinātās vardarbības fona.
Saprotu, ka jums nav ilūziju: Satversmes tiesa atzīs, ka Stambulas konvencija atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Kas notiks tālāk?
Protams, jārēķinās, ka atbilstoši iedibinātajai praksei Satversmes tiesa var sprieduma motīvu daļā sarakstīt zilus brīnumus…
Domāju, ka tas ir loģisks, labi plānots un strukturēts pasākums: vispirms šāviens pa ģimeni un vecākiem, pēc tam - šāviens pa heteroseksuālu, kristīgas pārliecības vīrieti, un tā pa visiem pēc kārtas... Konvencija paredz pienākumu dalībvalstīm veicināt izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības tradicionālajos modeļos. Tātad - pakāpeniski izskaust gadsimtos, gadu tūkstošos iedibinātās ģimenes tradīcijas. Kuras tieši? Un kāpēc vispār?
Kaut kā nav skaidrs, kāpēc mums vajadzīga kaut kāda Stambulas konvencija, ja latviešiem nav tradīciju sist sievu, apmētāt sievietes ar akmeņiem vai graizīt sieviešu klitoru…
Konvencijas ratificēšana mūsu valstij esot svarīga tāpēc, ka Latvijā joprojām esot vairākas nesakārtotas sfēras un līdz ar to Latvija vēl neatbilstot visām konvencijas prasībām. Piemēram, konvencija piedāvājot instrumentus, ar kuriem reaģēt uz tādiem vardarbības veidiem, kas līdz šim Latvijas sabiedrībā neesot izplatīti, bet ar kuriem varot nākties saskarties, uzņemot citu kultūru pārstāvjus. Kā piemērs minēts - sieviešu dzimumorgānu kropļošana. Bet varbūt labāk vispār neuzņemt Latvijā tādu „kultūru” pārstāvjus?! Varbūt labāk pasakām visiem tiem „velkamistiem”, lai met mieru savām murgainajām idejām par „iekļaujošu sabiedrību”? Arī krimināltiesībās prevencija ir lētāka un efektīgāka nekā sodīšana.
Latvijā vārds „sieviete“ nozīmē sievieti bioloģiskā nozīmē. Neviena vīriešu dzimuma persona nevar ietilpt jēdzienā „sieviete”. Vai Latvijā bez vīriešu un sieviešu dzimumiem ir redzēts kaut kāds - jebkāds trešais? Kā krievu valodā vidējā dzimte - „ono” jeb „nekatrais”? Konvencija, no vienas puses, atzīst, ka dzimumiem piemīt specifiskas dzimuma izpausmes jeb dzimumsocialitāte, taču tajā pašā laikā vēršas pret to kā pret izskaužamiem stereotipiem. Ļoti iespējams, ka „sociālā dzimuma” ieviešana ir feminisma un LGBT lobija darbība - izvairīšanās no jēdzienu „māte” un „tēvs” lietošanas, izglītības programmas ar dzimumu robežu nojaukšanu u.tml.
Netieši tiek arī noliegta vīriešu loma laulībā, ģimenē un bērnu audzināšanā. Tā vietā - vīriešu vainas prezumpcijas apogeja. Vainīgs tāpēc, ka vīrietis. Vēl vainīgāks, ja patīk sievietes.
Jau tā labu laiku vērojamas vīriešu atvīrišķīgošanas (angļu valodā - „pussification”) tendences. Vai esat, piemēram, pievērsuši uzmanību mūzikai, kas skan vairumā radiostaciju, restorānu u.c.? Dziedātāju vārdi, uzvārdi - it kā veču. Taču spiedz normālam vecim pat falsetā nesasniedzamos augstumos. Augstāk par augstāko sievietes soprānu. Ja kastrāts Farinelli kaut ko no tā dzirdētu - depresijā kristu...
--------
* GREVIO (Ekspertu grupa cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē) ir izveidota ar Stambulas konvencijas 66. pantu. Šī ekspertu grupa jeb GREVIO uzrauga to, kā Stambulas konvencijas dalībvalstis (kuras ir ratificējušas šo konvenciju un kura tajās ir stājusies spēkā; Latvija nav šo valstu vidū, jo nav ratificējusi konvenciju) īsteno konvenciju. GREVIO sastāvā ir 10 - 15 locekļi, kurus ievēlē konvencijas dalībvalstu izveidota komiteja no kandidātiem, kurus izvirzījušas konvencijas dalībvalstis un kuri ir šo dalībvalstu pilsoņi. GREVIO locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. GREVIO locekļiem ir dažādas privilēģijas un imunitātes, kas noteiktas Stambulas konvencijas papildinājumā.
GREVIO ir tiesības pieņemt vispārējus ieteikumus par Stambulas konvencijas īstenošanu, taču jebkurā gadījumā GREVIO gatavo ziņojumus par konvencijas ievērošana katrā no dalībvalstīm. Uz šo ziņojumu pamata vēl viena ar Stambulas konvenciju izveidota institūcija - Konvencijas dalībvalstu komiteja - var pieņemt konkrētām konvencijas dalībvalstīm domātus ieteikumus.
Pārlūkojot Eiropas Padomes oficiālo mājaslapu, ir redzams, ka šobrīd GREVIO ir 15 locekļi, no kuriem trīs vīrieši un 12 sievietes. Interesanti, jo Stambulas konvencijas 66. pantā ir noteikts, ka GREVIO tiek veidota, t.sk. ņemot vērā dzimumu līdzsvaru. Šobrīd izskatās, ka šis līdzsvars nav sasniegts. GREVIO ir locekļi no šādām konvencijas dalībvalstīm: Turcijas, Slovēnijas (vīrietis), Albānijas, Serbijas, Grieķijas, Gruzijas (vīrietis), Francijas, Vācijas, Maltas, Zviedrijas (vīrietis), Itālijas, Norvēģijas, Šveices, Portugāles un Nīderlandes. Līdz šim brīdim GREVIO ir jau sagatavojusi ziņojumus par šādām konvencijas dalībvalstīm: Albāniju, Andoru, Austriju, Beļģiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Itāliju, Maltu, Monako, Melnkalni, Nīderlandi, Portugāli, Serbiju, Spāniju, Zviedriju un Turciju.
Informāciju par GREVIO sagatavoja tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska.
