Artis Pabriks: Aizsardzības ministrija nav slaucama govs

© Dmitrijs Suļžics/F64

„Kas ir virsleitnants?” – jautā Alise Zariņa, kura, izrādās, ir „sabiedriskā aktīviste, feministe, režisore un publiciste”. „Virsleitnants ir pakāpe pirms kapteiņa,” atbild virsleitnants Gatis. Savukārt feminists Kaspars Zālītis, kurš savulaik bijis LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes loceklis un viens no galvenajiem „Europride 2015” rīkotājiem Rīgā, piebalso, ka esot jālauž stereotipi par Latvijas armiju. Tā, uzdodot infantilus un bezjēdzīgus jautājumus, lsm.lv tiešraidē tika piedāvāts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) „uzsaukts” šovs (!), kurā analizē „dzimumu lomas Latvijas armijā”. Par to runājām ar LR aizsardzības ministru Arti Pabriku („Attīstībai/Par”).

Kā vērtējat šo ārkārtīgi savādo raidījumu, kas radījis cilvēkos neizpratni par tā mērķiem? Izskatās, ka Latvijā vairs nav profesionālu TV raidījumu veidotāju un vadītāju, ja ekrānā liek minoritāšu dīvainīšus, uzdodot to visu par „TV šovu”.

SIF tas ir vairāku gadu projekts par toleranci, iejūtību, sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem un citiem aktuāliem jautājumiem. Fonds mūs uzrunāja: vai mēs būtu ar mieru Patriotu nedēļā vienu šā projekta daļu realizēt attiecībā uz Latvijas bruņotajiem spēkiem? Mūsu armijā starp NATO valstīm ir vislielākais sieviešu procents, līdz ar to būtu diskusija - šovs par dažādiem stereotipiem. Mēs sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), tad - kāpēc lai mēs iebilstu? Fonds ministrijai atsūtīja temata piedāvājumu, par ko tiks runāts, raidījuma vadītāju izvēle arī bija fonda pārziņā. SIF saņem valsts finansējumu, bet konkrētais raidījums netika finansēts no Aizsardzības ministrijai atvēlētajiem budžeta līdzekļiem.

Pēc tam skatījos un domāju: vai raidījuma vadītāji maz ir sagatavojušies un iepazinušies, ar kādu auditoriju viņi sarunāsies, un kas tā par nozari? Bet mēs domājām - būs armijai laba reklāma, raidījums vairāk iedrošinās, piemēram, sievietes stāties armijā...

Šobrīd ir sanācis, ka šī raidījuma dēļ esam izsaukuši negācijas līdzīgi kā ar kampaņu par bēgļiem pirms pāris gadiem, kur tika mēģināts iestāstīt, ka „Mēs arī bēgtu”, kamēr cilvēki ar saviem darbiem apliecina pretējo - ziedo savu brīvo laiku un stājas Zemessardzē, lai sargātu savu ģimeni, māju un valsti!

Nocitēšu SIF direktores Zaigas Pūces (citastarp - bijušā ministra Jura Pūces dzīvesbiedre) teikto par „šovu”: „Stereotipu šovs ir atraktīvs (..) veids, kā uzrunāt sabiedrībā valdošos stereotipus un izgaisināt mītus par profesionālo dienestu. Gan tos, par kuru eksistenci mēs jau esam pietiekami izglītoti, gan arī tos, kurus mēs vēl (..) neprotam atpazīt, bet kuri tāpat traucē ikdienā nonākt līdz patiesai dzimumu līdztiesībai. Mūsu ieskatā tas ir labākais veids, kā izrunāt šādas tēmas tā, lai tās nonāktu līdz plašākai sabiedrībai.” Protams, nauda bija „jāapgūst”. Taču šī parodija par šovu tikai apkaunoja Latvijas armiju...

Aizsardzības ministrijā esam pieraduši saviem sadarbības partneriem uzticēties, un arī šoreiz pieņēmām, ka šovu vadīs zinoši cilvēki, un kopumā šis SIF projekts par toleranci utt. vērtējams kā labs. Bet kāpēc esmu tam pievērsis uzmanību... Tas viss iet roku rokā ar valsts aizsardzības mācību, kas ir valstiska programma, lai sagatavotu mūsu jauniešus valsts aizsardzībai. Un ir dažas NVO, kas vēlas, lai tām dotu neproporcionāli daudz iespēju šajā valsts aizsardzības mācībā piedalīties kā pasniedzējiem. Bet šīs NVO nesaprot, ka Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki nav nevalstiskā sektora slaucamā govs. Mēs varam atbalstīt pasākumus, kas ir saistīti ar patriotismu, mēs varam ļaut nolasīt kādas lekcijas, bet šīm NVO nav sertifikātu, šo organizāciju cilvēki neuzņemas atbildību par valsts aizsardzības mācību. Tomēr kādam ir jāuzņemas atbildība par kvalitāti un to, ka jauniešu apmācība notiek droši un profesionāli. Nu, nemaksāsim mēs par tādu piedāvājumu, kur otra puse nepakļaujas nekādiem nosacījumiem! Un tāpēc tagad es tieku kritizēts, piemēram, no Latvijas skautu un gaidu organizācijas puses. Kaut gan esmu šai organizācijai piedāvājis piecus dažādus projektus... Jūs gribat saņemt Aizsardzības ministrijas līdzekļus? Tad, piemēram, ejiet, sameklējiet apsūnojušos kauju pieminekļus, atklājiet vēl nezināmās karavīru kapa vietas, sakopiet to visu! Nē, šīs organizācijas vadība atbild, mums to nevajag, toties mums vajag savu pīrāga daļu no valsts aizsardzības mācības! Labi, ja gribat iekļauties mācību procesā - izejiet mūsu organizētos kursus, kļūstiet par sertificētiem instruktoriem, lai no jums var prasīt atbildību, uzvelciet formastērpu un ejiet apmācīt jauniešus. Nē, tas arī neder...

Vai Latvijas skautu un gaidu organizācija ir Izglītības ministrijas pārziņā?

Jaunatnes politika kopumā ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Tur ir paredzēti līdzekļi dažādiem jauniešu projektiem, un viņi tos var tur mēģināt dabūt. Pie mums var dabūt līdzekļus, ja projekti atbilst NATO kritērijiem un standartiem, kā arī Latvijas aizsardzības politikai. Nevis vienkārši tāpat vien mēs dosim naudu!

Vai starp šiem naudas mangotājiem ir arī Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins („Kustība Par!”)?

Ar Mārtiņu Šteinu ir bijusi diskusija. Viņš gribētu, lai Aizsardzības ministrija veic jaunatnes politikas izvērtējumu. Piedodiet, tas nav mūsu uzdevums! Un kāds tam vispār sakars ar valsts aizsardzības mācību? To viņam mēģina iestāstīt mūsu amatpersonas, pagaidām nesekmīgi.

Acīmredzot deputāts Šteins aktīvi cīnās, lai viņu ievēlē nākamajā Saeimā. Varbūt viņš domā, ka šo mērķi sasniegt viņam palīdzēs NVO, kam viņš būs izkasījis finansējumu...

Piedodiet, mums ir armija un zemessargi, un viņi nesapratīs šādus gājienus.

Ceturtdien Saeimā gaidāms balsojums par likumprojektu, kurā ir runa par jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības jomā. Skatīsimies, kāda būs Šteina kunga nostāja. Cik zināms, par valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvija tiek augstu vērtēta.

Jā, tā tas ir. NATO valstis mūs par to augstu novērtē. Mēs esam izdomājuši sistēmu, kā mēs modernā valstī varam radīt efektīvu alternatīvu obligātajam dienestam. Laikā, kad visi atkārto, ka ir jābūt labākām militārajām spējām un sagatavotībai, mēs, nepiedāvājot obligāto militāro dienestu, faktiski esam gatavi nodrošināt pamatapmācību 95% jauniešu. Ar to mēs panāksim, ka šī sabiedrības daļa ir saņēmusi izglītību, kas veicinās gan psiholoģisko noturību, gan spēju aizsargāt sevi un valsti, ja tāda nepieciešamība radīsies. Ja viss notiks tā, kā tam jānotiek, mums nākotnē būs pietiekams skaits gan profesionālo karavīru, gan zemessargu, jo mēs gada laikā varēsim apmācīt ap 30 000 jauniešu. Patlaban mums ir pilotprojekts 70 Latvijas skolās, kur jau notiek apmācība. Visas šīs skolas ir apmierinātas: tajās uzlabojas disciplīna un kārtība, arī sekmes. Turklāt apmācības kursā ietilpst padziļināta vēstures apguve, politikas pamati. Liela loma ir arī patriotiskajai audzināšanai. Tas ir ļoti liels, svarīgs projekts, ko nedrīkst izgāzt neprofesionāla pieeja un savtīgas intereses.

Ikvienam izlēcējam gribas piesūkties labiem projektiem. Viņi taču saprot: tur ir nauda! Gluži tāpat kā minētā „šova” gadījumā...

Finansējums no aizsardzības budžeta būs tikai tajā gadījumā, ja skaidri tiks formulēts mērķis un sasniedzamais rezultāts. Mēs prasīsim kvalitāti. Ja kāds to nespēs, mēs naudu nedosim.



Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais