Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.
Vai Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca uzņem Covid-19 pacientus?
Jā, Covid-19 pacientus uzņemam jau otro mēnesi. Pavasarī pirmā Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīcā netika ievietots neviens koronavīrusa pacients, kaut arī bijām sagatavojušies lielai pacientu plūsmai, tajā skaitā uz ārkārtas situācijas laiku par Ventspils pašvaldības finansējumu bija izveidota un ar Veselības inspekciju saskaņota pagaidu pacientu ārstēšanas vieta vienā pilsētas bērnudārzā. Veicām testus visiem, kuri stājās stacionārā ar citām saslimšanām. Šobrīd, kad visā valstī ir ļoti liels Covid-19 vīrusa pozitīvo skaits, arī mūsu slimnīca uzņem pacientus vidēji smagā un smagā stāvoklī.
Vakar slimnīcā bija astoņi Covid-19 pacienti, bet trīs ir izrakstīti, un šodien mūsu aprūpē ir tikai pieci šī vīrusa pacienti. Taču situācija var mainīties pa stundām, jo jebkurā brīdī NMPD var atvest jaunu pacientu.
Cik liela ir Ziemeļkurzemes slimnīcas kapacitāte Covid-19 pacientu uzņemšanai? Vai ir plāns, kā nepieciešamības gadījumā palielināt gultu skaitu?
Šobrīd vienlaikus varam nodrošināt 32 pacientu ārstēšanu. Šiem slimniekiem ir paredzētas 16 gultas infekciju slimību nodaļā, kas atrodas atsevišķā ēkā, kā arī, pārprofilējot šajā pašā ēkā izvietoto paliatīvās aprūpes nodaļu, esam ieguvuši vēl 16 gultasvietas, kur izveidota tā sauktā tranzīta nodaļa. Tajā uzturas pacienti, kam ir Covid-19 saslimšanas simptomi, bet vēl nav precizēta diagnoze. Tranzīta nodaļā uzturas arī tie, kuriem ir atbilstoši simptomi un slimības gaita, bet analīzes neuzrāda pozitīvu vīrusa klātbūtni, jeb organismā ir atrastas antivielas. Ja testi uzrāda Covid-19 klātbūtni, pacients tiek ievietots infekciju slimību nodaļā. Ja pacientu skaits strauji pieaugs un ar infekciju slimību nodaļā esošajām 16 gultām nepietiks, tad arī tranzīta nodaļā ārstēsim šos slimniekus, savukārt tranzīta nodaļu izveidosim kādā no citām slimnīcas nodaļām. Plāns, kā to secīgi izdarīt, mums jau ir gatavs. Nododot visu ēku tikai Covid-19 pacientiem, mēs radām drošākus apstākļus pārējo nodaļu darbiniekiem un pacientiem. Lai samazinātu riskus, esam noteikuši, ka, piemēram, māsas un ārsti nedrīkst strādāt citās nodaļās. Respektīvi - māsas un ārsti strādā tikai ar Covid pacientiem, lai inficēšanās gadījumā nepārnestu vīrusu uz citām slimnīcas nodaļām. Tāpat cenšamies ierobežot jebkurus citus kontaktus starp dažādu nodaļu darbiniekiem, lai samazinātu risku inficēties.
Vai paliatīvie pacienti netiek uzņemti?
Tas to nenozīmē. Paliatīvajai aprūpei esam pārprofilējuši gultasvietas citās slimnīcas nodaļās, tai skaitā terapijas, kardioloģijas un neiroloģijas nodaļā.
Vai slimnīcā ir iespējams ārstēt arī ļoti smagus pacientus - tādus, kam nepieciešama elpināšana un reanimācija?
Jā, reanimācijas nodaļā esam izveidojuši vienu izolētu palātu smagu Covid-19 pacientu ārstēšanai. Ja būs nepieciešamība, tad arī citas reanimācijas nodaļas gultas var tikt izmantotas Covid pacientiem, taču jāņem vērā, ka reanimācijas nodaļā tad nevarēs uzņemt slimniekus ar citām saslimšanām, piemēram, pēc smagiem insultiem vai traumām. Tā ir problēma. Kā rīkoties, kam ziņot un kur nogādāt šādus pacientus, jau ir zināms. Piebildīšu, ka piecām Latvijas reģionālajām slimnīcām ir piešķirts finansējums ‒ 2,9 miljoni eiro katrai, lai uzlabotu epidemioloģisko drošību un pacientu plūsmu nodalīšanu. Ventspilī infekciju slimību nodaļā ir paredzēts izveidot papildu boksus smagi saslimušo Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tomēr tie būs pieejami tikai nākamā gada otrajā pusē, jo ir jāievēro visas iepirkumu procedūras un noteiktie termiņi. Lai nodrošinātu ātrāku plānoto pasākumu realizāciju, iespējams, valdībai šajā ārkārtas situācijā būtu jānosaka atvieglojumi PIL, piemēram, samazinot termiņus piedāvājumu iesniegšanai, līguma slēgšanai un citus.
Kā jūtas Ziemeļkurzemes slimnīcas personāls? Vai ir Covid-19 inficētie?
Saprotams, arī mūsu slimnīcā ir mediķi, kuri inficējušies ar šo vīrusu, taču salīdzinājumā, piemēram, ar Daugavpils un Rīgas slimnīcām, esam nedaudz labākā situācijā, jo saslimstības līmenis Ziemeļkurzemes reģionā ir zemāks. Līdz šim mums ir izdevies nodrošināt, ka nav jāierobežo kādas nodaļas darbs. Protams, situācija var jebkurā brīdī mainīties. Lai laikus „izķertu” inficētos mediķus, esam uzsākuši regulāru siekalu testu veikšanu personālam. Kā jau teicu, cenšamies ierobežot mediķu pārvietošanos no vienas nodaļas uz citām. Pastiprināsim arī kontroles pasākumus, lai redzētu, vai tiek ievēroti slimnīcā noteiktie drošības pasākumi. Ierobežotu cilvēkresursu apstākļos no svara ir katrs ārsts un katra māsa. Arī ārstiem, kuri brauc uz dežūrām no citām slimnīcām, veicam siekalu testus. Kopējie pasākumi mums pagaidām ir devuši iespēju saglabāt nepārtrauktu slimnīcas darbu.
Kā tiek nodrošināti Covid-19 pacientu rentgenoloģiskie izmeklējumi?
Mēs, protams, nodrošinām datortomogrāfijas izmeklējumus, kas pneimonijas gadījumos ir bieži nepieciešami. Datortomogrāfs atrodas diagnostikas nodaļā slimnīcas galvenajā ēkā. Pirms pārvest pacientu uz diagnostikas nodaļu, personāls saģērbjas atbilstoši visiem noteikumiem, kā arī uz pacienta pārvietošanas laiku tiek slēgts viens no gaiteņiem, lifts un kabineti. Pēc izmeklējuma veikšanas visas telpas tiek dezinficētas, tad var turpināties darbs konkrētajās telpās. Pie infekciju slimību nodaļas esam izveidojuši arī speciālu kabinetu, kur ambulatoros pakalpojumus ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt arī Covid-19 pozitīvs pacients, tādējādi nodrošinot ārsta pieejamību cilvēkiem ar citām saslimšanām, kaut arī viņi ir Covid-19 pozitīvi.
Reizēm dzird, ka medicīniskais personāls pie pacientiem ar Covid-19 ierodas tikai divas reizes dienā, ka nav pieejamas trauksmes pogas un saziņa ar personālu. Kā ir Ventspilī?
Mēs saprotam, ka pacienti jūtas satraukti un uz lietām skatās caur savu prizmu. Taču vēlos uzsvērt, ka mēs strādājam atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām. Katrā palātā ir trauksmes poga, ja pacientam vajadzīga palīdzība. Pacienti zina arī māsu posteņa telefona numuru un var jebkurā brīdī sazināties. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ārsts pacientus apmeklē vismaz vienu reizi dienā vai pēc nepieciešamības, savukārt māsas vismaz 2‒4 reizes dienā un pēc vajadzības. Tāpat tiek nodrošināta aprūpes personāla vizīte pēc vajadzības, t.sk. veļas nomaiņa, palīdzības sniegšana pacientam labierīcībās un dušas telpā un citas higiēnas procedūras pēc nepieciešamības. Ir jāsaprot, ka pirms un pēc katras ieiešanas palātā mediķiem ir jāpārģērbjas. Tas prasa laiku, un bez vajadzības pie pacientiem mediķi nedodas. Taču mēs saprotam, ka slimnieki ir satraukti un vēlas biežāku kontaktu ar medicīnas personālu.
Vai slimnīcā ir pieejami nepieciešamie medikamenti, tostarp remdesivīrs, par kura efektivitāti domas dalās?
Mums ir pieejami nepieciešamie medikamenti, tai skaitā arī remdesivīrs. Katrs gadījums ir individuāls, un medikamenti tiek izmantoti pēc nepieciešamības. Bet es gribu uzsvērt, ka vairumā gadījumu slimības gaita norit salīdzinoši viegli. Ja pacients novēro Covid-19 raksturīgos simptomus, ir obligāti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ir svarīgi laikus reaģēt, lai slimība tiktu kontrolēta un pacients nenonāktu slimnīcā novēloti. Šādās situācijās sekmīgs ārstēšanas process ir daudz sarežģītāks.
Covid-19 pacientu ārstēšanai ir izstrādātas vadlīnijas, un slimnīcas tās salīdzinoši nesen ir saņēmušas. Mēs uzturam kontaktu ar kolēģiem no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, bieži konsultējamies un pieņemam kopējus lēmumus ārstēšanas taktikas izvēlē. Protams, sekojam arī pasaules aktualitātēm Covid-19 ārstēšanā.
Vēlreiz vēlos uzsvērt: savā darbā esam pārliecinājušies, ka piesardzības pasākumi - distance, masku nēsāšana, nevajadzīgu personīgo kontaktu ierobežošana un roku mazgāšana ir efektīvs vīrusa ierobežošanas pasākums. Tas strādā!
