Eiroparlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo izskaidro dažus Latvijas valsts budžeta 2021. gadam veidošanas aspektus.
Jūs vairākkārt dažādās platformās esat izteicies, ka mūsu Finanšu ministrija (FM) cenšas uzvarēt sacensībās, kur pārējie skrien pretējā virzienā. Proti, ja citas ES valstis domā, kā stimulēt izaugsmi un neatpalikt, tad mūsu FM domā, kā mazāk iztērēt, kā vairāk ietaupīt, un par pašmāju ekonomikas stimulāciju domā pēdējā kārtā. Kāpēc tāda savdabīga pieeja?
Esmu vairākkārt ticies un apspriedis šo jautājumu ar finanšu ministru, ministrijas ierēdņiem un arī ar premjeru. Esmu jau kopš vasaras, kad šo budžetu sāka veidot, ar viņiem runājis par budžeta ietvaru un deficīta apjomu gan atsevišķi, gan sadarbības padomes sēdēs kopā ar citiem koalīcijas pārstāvjiem. Šajās sarunās, aicinot budžeta ietvarā noteikt 4% no IKP deficītu, paliku mazākumā. Tagad deficīts ir noteikts 3,9%, un droši vien tāds arī paliks. Sākumā, kad mēs iesniedzām šo 4% līmeni, mums FM teica, ka tas būšot ceturtais lielākais deficīts ES. Tā nav taisnība. Mēs esam ar trešo mazāko deficītu eirozonā starp 19 valstīm. Aiz Luksemburgas un Kipras, kas ir ļoti specifiski gadījumi. Tas liecina, ka jau pašā sākumā bija uzstādījums šādai skopulīgai politikai. Brīdī, kad nav vairs nekādu 3% deficīta ierobežojuma un 60% uzkrātā valsts parāda ierobežojuma; kad citas valstis izmanto iespēju, lai stimulētu savu ekonomisko izaugsmi un neatpaliktu, mēs taupām tad, kad citi tērē. Mēs atrodamies vienā eirozonā ar vienu naudu, un ar savu taupību izdarām tikai sliktu sev. Mēs radām nedrošību saviem cilvēkiem. Daudzi tagad vispār ir palikuši bez jebkādiem ienākumiem. Mums ir diskusijas atsevišķās veselības aprūpes pozīcijās par kompensējamiem medikamentiem par 500 000, par miljonu eiro, kas uz kopējās pieejamās naudas fona ir vienkārši smieklīgi. “Atjaunošanas fondā” bez grantiem [neatmaksājama finanšu atbalsta] mums jau ir pieejami 2 miljardi eiro, kurus varam aizņemties ar ilgu un lētu naudu, kas ļautu vēl vairāk nostiprināt mūsu veselības aprūpi. Es nepārmetu FM ierēdņiem profesionālisma trūkumu. Viņu profesionālā pieredze veidojās, pārvarot krīzi pirms desmit gadiem, kad situācija bija kardināli cita. Var taču paskatīties, kā Vācija atbalsta savu ekonomiku, lai Vācijas bizness nezaudētu pozīcijas. Viņi pat samazināja PVN likmi, kas izraisīja deflāciju, lai tikai cilvēki tērētu naudu un būtu lielāks iekšzemes patēriņš. Mūsu valdība iet pavisam citu ceļu.
Jūs teicāt, ka bijāt mazākumā, bet JKP par finanšu politiku atbildīgais pārstāvis Gatis Eglītis arī nav no “skopuļu” kārtas.
Jā, mēs jau vasarā publiskojām kopēju memorandu, kuru arī JKP parakstīja. To mēs kopā ar Eglīti uzrakstījām, lai tiktu palaistas vismaz kaut kādas naudas plūsmas un izkustētos sagatavotie projekti. Diemžēl lielos vilcienos budžeta ietvara rāmis ir palicis ļoti piesardzīgs, kas šajos apstākļos ir nepareizi.
Sanāk jocīgi - NA un JKP ir par plašāku ekonomikas stimulāciju; “Attīstībai/Par!” pērn aicināja piešķirt veselības aprūpei papildus 60 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina, kas liecina, ka arī viņiem šis deficīts nav nekāda akmenī iecirsta dogma. Tad sanāk, ka “Vienotība” ar savām astoņām balsīm tur savās rokās visu koalīciju?
Toreiz [pirms gada] situācija bija nedaudz citāda. Toreiz Eiropas Komisijas uzraudzības kritēriji bija spēkā un tie bija jāievēro.
Par pagājušo gadu skaidrs, bet runājam par jauno, nākamā gada budžetu. Kuri ir tie politiskie spēki, kuri bremzē plašāku ekonomikas stimulāciju?
Koalīcija ir tā pati, un sabalansēt visu partiju intereses ir ļoti grūti. Neviens negrib izkrist ārā no valdības, manā redzējumā. Tāpēc finanšu ministrs un premjers var balansēt tā, kā viņi to vēlās. Līdz ar to finanšu ministram ir liela loma. Katrs no ministriem vēlas kaut ko iegūt savā budžetā, un tas ir viņa galvenais mērķis. Ja to sabalansē, tad visiem - ministrijām un partijām, kas veido koalīciju - vairāk vai mazāk ir labi. Savukārt valstij kopumā budžeta ietvars ir par mazu, kas neļauj mums izcīnīt labu vietu izaugsmei, kad krīze beigsies. Tad tas, kurš pirmais izrausies, būs labākajā situācijā.
Izklausās, ka FM un “Vienotības” ietekme uz valsts finanšu bloku ar viņu astoņām balsīm ir neproporcionāli liela.
Ko nozīmē neproporcionāli liela? Nu, ir tā, bet tāds tas salikums bija, jo šis vēlēšanu rezultāts bija tik slikts, ka tur bija grūti kaut ko citu salikt.
Tas ir skaidrs, bet atkārtošu jautājumu - NA un JKP ir par lielāku finanšu instrumentu pielietojumu, arī diez vai A/P veselības ministre Ilze Viņķele būtu pret plašāku veselības finansējumu. Kas tad ir pret?
Tur tas stāsts ir citāds. Neviens nepievienojās mūsu divu partiju memorandam. Ja kādai no koalīcijas partijām būtu vēlme to darīt, tad mēs labprāt to pieņemtu, bet tādas vēlmes nebija. Tad, kad sāka budžetu “stiķēt” kopā, katra ministrija sāka meklēt savā budžetā pieaugumu, kas viņiem liktos labs. Viņiem nebija prioritāra interese par kopējo budžeta deficītu, atstājot to FM kompetencē. Kā FM prognozē, tā mēs darām. Viņiem teica, ka Eiropas Komisija būs dusmīga, ja mēs ieliksim budžetā kaut ko tādu, kas būs bāzes izdevumos nākotnē. Tāpēc visi bija par vienreizējiem pasākumiem - kaut ko uzbūvēt, kaut ko izdarīt tādu, par ko jāmaksā tikai tagad, bet ar to nepietiek. Piemēram, kā es kolēģiem saku: mēs varam “zaļi” un “digitāli” uzbūvēt jaunu modernu slimnīcu, bet, ja mēs nedrīkstēsim būtiski palielināt algas mediķiem, tad mums šī slimnīca neko nedos, jo nebūs, kas tajā strādā. Cilvēki aizbrauc uz tām Rietumeiropas valstīm, kur attiecīgajās profesijās viņi saņem daudz vairāk. Tāpēc tas nav risinājums - tikai ar atsevišķiem projektiem radīt cilvēkos cerības uz uzplaukumu.
Laikam biju iedomājies, ka A/P ir ar brīvāku redzējumu.
Jā, viņi nepacēla savu balsi, kad bija runa par budžeta ietvaru. Man arī likās, ka koalīcijā būs ilgākas debates par šo ietvaru. Es piedalījos šajās sarunās, un mums FM piedāvātais ietvars likās esam par zemu. Mēģinājām to vilkt uz augšu, bet neviens īsti mūs neatbalstīja. Pārējie sēdēja klusi, domājot, ka tā varēs savā nozarē dabūt vairāk naudu no FM. Droši vien tā arī bija. Tāds nu tas rezultāts ir sanācis.
