Lielās intervijas

Dienā, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaida Saeimu, Jurģis Liepnieks esot nolēmis izveidot portālu puaro.lv un intervijā pirms apmēram gada portālam 7guru.lv stāstīja, ka politika viņam ir tuva, interesanta.

Kopš 2007. gada 10. aprīļa Andrejs Mamikins tiešraidē ir vadījis raidījumu Bez cenzūras. Viņš intervējis politiķus, politologus, sabiedrības pētniekus, kultūras un mākslas cilvēkus no Latvijas un ārpus tās. Reiz jau teicu, ka Mamikins ēterā ir valdzinošs maitasgabals, kurš ik pa brīdim tracina gan krievus, gan latviešus. Viņš savulaik izdzinis no tiešraides ministru Gerhardu, kas atteicās runāt krieviski, un ar kaunu no studijas patrieca 10. Saeimas deputātu Kravcovu, kurš latviski nemācēja ne bū, ne bē... Par spīti politiski nekorektajām provokācijām, cieņu tomēr raisīja Mamikina plašās zināšanas un lieliskā latviešu valoda.

Azerbaidžāna, pateicoties bagātīgajām naftas un gāzes atradnēm, šobrīd ir viena no turīgākajām valstīm to vidū, kas kādreiz atradušās bijušās PSRS sastāvā. Taču, kā rāda valstu pieredze, vēl svarīgāka par bagātīgajiem līdzekļiem no dabas resursu izmantošanas ir prasme tos izmantot valsts un sabiedrības labklājības nodrošināšanai.

Jau krietnu laiku skan neizpratnes pilns jautājums: kas notiek izglītības jomā? Skandāls starp ministru Robertu Ķīli un Augstākās izglītības padomes vadītāju nupat jau aizrībējis līdz Ģenerālprokuratūrai.

Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana pētījumi par darba tirgu, emigrāciju, demogrāfiju un pat augstākās izglītības programmu novērtēšanu lieku reizi parāda, ar kādu muldēšanu nodarbojas politiķi.

Ai, kā negribētos kļūt par saimnieku nekustamajam īpašumam ar patiešām nekustīgu cenu nulles vērtībā! Ko Latvijas iedzīvotājiem darīt, tajā skaitā – ko prasīt no valsts, lai nenonāktu šādu saimnieku lomā? Par to Neatkarīgās saruna ar nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu.

Par jaunām alkoholisko dzērienu markām un cīņu pret alkoholismu, par krutkām, točkām un to apkarošanu, par norisēm Latvijas biznesa vidē Neatkarīgās intervija ar a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētāju Gunti Āboltiņu Āboliņu.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku, vēstures zinātņu doktoru Uldi Neiburgu.

Neapšaubāmi, ka tikai spēles laukumu tverošs cilvēks spēs izmantot konkrētu valstisku, politisku, ekonomisku un etnisku situāciju savu interešu labā, it sevišķi tad, ja viņa personiskās intereses saskan ar ietekmīgu kaimiņu (saimnieku) interesēm.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild finanšu ministrs Andris Vilks.

«Lauksaimnieki bez vienotas stratēģijas ir kā neorganizēta nācija bez likumiem – pūlis, kurā uzvar stiprākais. Bet aktīvajam lauksaimniekam pirmām kārtām jāspēj paņemt priekšā pie varas esošos, nevis saliektu muguriņu, uzmanīgi uztverot Vienotības diriģentu mājienus, pasīvi jādzied pie Briseles muižas vārtiem,» par Latvijas lauksaimnieku un viņu aizstāvju aktivitātēm sarkastiski spriež Atmodas laika darbinieks Andris Pauls Pāvuls, kas savulaik aktīvi piedalījās gan Pilsoņu kongresa, gan LNNK veidošanā, kā arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai tapšanā. Vēlāk viņš iestājās Tautas partijā.

Pērnā gada nogalē iznākusī grāmata Latgale: citas esības meklējumos (O. Ālants, A. Gapoņenko) «ir pirmais mēģinājums izklāstīt latgaļu etnosa vēsturi no tā tapšanas līdz mūsdienām krievu valodā».

Saruna ar Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi par pašreizējās koalīcijas īpatnībām, par to, ka tā daudz mazāk uzmanības pievērš kaut kādiem tur olimpiskajiem centriem un kaut kādām koncertzālēm.

Par korupciju pašvaldībās, eiro ieviešanu, Nacionālās bibliotēkas projektu, Rīgas domes vēlēšanām un citām aktualitātēm intervija ar bijušo premjeru, tagad uzņēmēju Māri Gaili.

Oficiālajā vietnē www.latvija.lv pieejamais vecuma pensijas kalkulators daudziem sagādāja šoku: uzkrātā pensija bija ceļazīme uz nabagmāju. Komentāros virmoja vilšanās – kāda jēga maksāt nodokļus, jo īpaši, ja vidējais mūža ilgums vīriešiem ir zemāks par nesen paaugstināto pensionēšanās vecumu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir gatava Saeimā iesniegt likumprojektu par 16.marta kā atceres dienas atjaunošanu, savukārt 9.maiju noteikt par sēru dienu.

Padomju impērijas sabrukums pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā mums nozīmēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanos. Līdzīgi procesi notika arī Dienvidkaukāzā, taču tur vēl joprojām deviņdesmito gadu atskaņas ir arī nelabā toņkārtā: jau vairāk nekā divdesmit gadu turpinās Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju.

Spītējot draņķīgam laikam, barikāžu aizstāvju atceres dienā Doma laukumā notika manifestācija Par tautas dzīvību! Galvenās tēzes, kas tajā izskanēja, vēstīja par kristīgajām vērtībām, latvisku Latviju, vienotu sabiedrību. Pasākumā piedalījās Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kardināls Jānis Pujats, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, kinorežisors Jānis Streičs, aktieris Gundars Āboliņš, ekonomists Ivars Brīvers un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Vēlējāmies noskaidrot, vai šis bijis tāds kā lietussargu revolūcijas bliks, inteliģences dvēseles kliedziens vai pieteikums jaunam politiskam spēkam. Tāpēc uz sarunu aicinājām pasākuma organizatori, žurnālisti Evu Lūsi, zinātnieku, Organiskās sintēzes institūta direktoru Ivaru Kalviņu un bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR), kas tiek finansēti no politiķu ik gadu apstiprināta valsts budžeta, allaž bijis politisko interešu objekts. Pastarpinātā saikne ar tiem ir Saeimas ievēlēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Par Latvijas iedzīvotāju atrašanos zem nabadzības riska robežas, par taisnīgu samaksu strādājošajiem, par bezmaksas mācību materiāliem skolās un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar tiesībsargu Juri Jansonu.