Kariņš: Ierobežot nelegālus ienākumus, nevis konkurenci
Pagājušajā nedēļā divas Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apsprieda Latvijas EP deputāta Krišjāņa Kariņa virzītos priekšlikumus direktīvas grozījumiem, kas paredz kopīga Eiropas reģistra (Reģistra) izveidi, atklājot patiesos labuma guvējus.
Arvien vairāk valstis un deputāti jau sliecas atbalstīt tā izveidi, domstarpības vairāk ir par tā publiskuma vai ierobežotas pieejamības statusu. Lai arī balsojums par likumprojektu atbildīgajā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā paredzēts jau janvāra beigās, EP deputātu balsojums – pavasarī, lai Reģistru ieviestu, vēl tāls ceļš ejams gan caur Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju (EK), gan unificējot un sakārtojot dalībvalstu uzņēmumu reģistrus, kas varētu ilgt pāris gadus. Vai Reģistra izveide būs reāls ierocis cīņā ar negodīgiem uzņēmumiem vai tikai priekšvēlēšanu šovs, kā praksē īstenosies gāzes un elektrības tirgus liberalizācija, Neatkarīgās intervija ar EP Tautas partiju grupas (ETP) deputātu Krišjāni Kariņu (Vienotība).
– EP virzāt grozījumus tā sauktajā naudas pretatmazgāšanas direktīvā, kas paredz kopēja ES reģistra (Reģistra) izveidi par patiesā labuma guvējiem. Ko ES un Latvijai dos tā izveide?
– Aplēses liecina, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz 5% no pasaules kopējā IKP. Grozījumu mērķis ir pēc iespējas apgrūtināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Reģistrs ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un uzlabotu investīciju klimatu dalībvalstīs, uzlabotu konkurences apstākļus mūsu uzņēmējiem, kas lielākoties ir mazie uzņēmumi, kuri nevar atļauties izveidot sarežģītas ofšoru shēmas un ir spiesti maksāt Latvijā noteiktos nodokļus. Latvijā izplatītāka ir ne tik daudz ofšoru izmantošana, cik ieņēmumu slēpšana un daļēja nodokļu nemaksāšana, kas varbūt pasaules mērogā ir sīka blēdība. Mēs no mūsu uzņēmējiem jau prasām daudz, un kopējā Eiropas Reģistra izveide drīzāk piedzītu citu valstu prasības uzņēmējiem tuvāk mūsējām. Mums Uzņēmumu reģistrā, Lursoft jau var atrast daudz informācijas par uzņēmumu īpašniekiem, finanšu rādītājiem, bet, piemēram, Kiprā tas viss atrodas papīru kaudzēs bez jēdzīgas sistēmas. Latvijā nekas nebūtu jāmaina, bet mēs varētu ātrāk un brīvāk dabūt datus no citām ES valstīm, lai pārliecinātos par mūsu uzņēmēju sniegto datu patiesību.
– Cik Reģistrs būs informatīvs apkopojums un cik instruments represīvo iestāžu rokās naudas atmazgātāju pieķeršanai un sodīšanai, valsts nodokļu lielākai iekasēšanai?
– Galvenā funkcija ir palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm un nodokļu inspekcijām. Ceru, ka tad, kad Reģistrs tiks izveidots, vajadzība pēc represijām būs ievērojami samazinājusies, jo uzņēmumi, ar to rēķinoties, būs jau legalizējuši savu darbību.
– Ja viņiem izdevīgāk ir nelegalizēties, kāpēc lai viņi to darītu laikus pirms šā reģistra darbības uzsākšanas?
– ES ir 500 miljonu iedzīvotāju tirgus valstīs ar demokrātiskām pārvaldēm. Turpināt pilnībā slēpt savus ienākumus nozīmētu iet ārpus demokrātisko valstu drošības un citām priekšrocībām. Domāju, ka ļoti daudzi uzņēmumi izlems legalizēties, nevis bēgt no likumsargiem.
– Lielākoties lielāki un gudrāki uzņēmumi ofšorus izmanto likuma ietvaros, optimizējot nodokļus. Ko Reģistrs mainīs attiecībā uz šiem optimizētājiem?
– Būs redzams, kādi uzņēmumi ir reģistrēti, kas ir labuma guvēji. Paredzu, ka Reģistra izveide vienā otrā valstī varētu rosināt nodokļu izmaiņas, kas ieinteresētu uzņēmējus legalizēties, tas varētu arī radīt spiedienu pazemināt nodokļu likmes. Dalībvalstis var divējādi mēģināt likt iedzīvotājiem būt likumpaklausīgiem: ar bardzību, pātagu, vai arī ar burkānu.
– Iebilstat arī pret pašu nodokļu optimizēšanu likuma ietvaros, izmantojot ofšorus, un uzskatāt, ka šīs iespējas ir jāmazina, vai tikai pret naudas atmazgāšanu?
– Nē, mērķis ir samazināt iespējas legalizēt nelegāli iegūtu naudu. Nav mērķis likvidēt ofšoru kā jurisdikciju, kur izdevīgi legāli maksāt nodokļus. Bet šādas struktūras, tajā skaitā trasti, tiek izmantotas ne tikai nodokļu optimizēšanai likuma ietvaros, bet arī nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai.
– Vai ar Reģistru vai kādiem ierobežojumiem vienkārši neizspiedīsim ofšoru uzņēmumus uz trešajām valstīm, tādējādi ES dalībvalstis un ES negūs īpašu labumu no šā reģistra?
– Nē, nodokļu optimizētājs neslēpj no nodokļu inspektora savus ienākumus, viņš vienkārši maksā tur, kur jāmaksā mazāk, – šiem uzņēmējiem, kas izmanto ofšorus, lai būtu konkurētspējīgāki, Reģistrs neko nemainīs. Mērķis ir noziedzīgas organizācijas, kuras atmazgā miljonus un pat miljardus, izmantojot necaurskatāmas struktūras.
Cilvēku godīgums vai negodīgums nemainās līdz ar likuma maiņām. Kas ir krāpnieks, tas krāpsies tik un tā, bet mērķis ir padarīt krāpšanos grūtāku, lai vieglāk būtu nekrāpties.
– Jums pārmesta bagāto cilvēku interešu lobēšana, nevēloties šo Reģistru padarīt publisku, kam tas «darītu kaunu», kā to atstāstījis organizācijas Financial Transparency Coalition pārstāvis ES. Cik tālu esat gatavi iet jautājumā par Reģistra publiskumu?
– Šis likums pievērsis ļoti daudzu lobiju intereses, un šī organizācija ir viens no lobijiem. Lai nostiprinātu savu argumentāciju, viņi cenšas celt man neslavu. Es neeju ne viņu, ne banku, ne azartspēļu īpašnieku pavadā, kas arī ir ļoti ieinteresēti šajā likumdošanā.
Es kā politiķis varu uztaisīt radikālu tekstu, lai vēlētāji jūt, ka kaut ko daru, bet izredzes tādu pieņemt ar katru radikalizācijas pakāpi samazinās.
Ja publiskotas tiktu ziņas ne tikai par amatpersonām, bet ikvienu cilvēku, kam kaut kas pieder, nez vai mēs justos ērti, apzinoties, ka ikviens var paskatīties, kas pieder man, kaimiņam ar visām summām. Tas, vai Reģistram jābūt publiski pieejamam vai ne, nav tik svarīgi kā tas, ka tas vispār ir. Lai tas būtu, jāpanāk, lai ne tikai Eiroparlaments, bet arī padome un komisija to atbalsta – tas būtu reālāk, ja parlamentā redakciju atbalstītu vismaz 75% deputātu.
– Vācija pretestību Reģistram un jo īpaši tā publiskumam pamato ar datu aizsardzības apsvērumiem. Pamatoti iebildumi vai iegansti?
– Vācijas argumenti sakņojas datu aizsardzības apsvērumos. Pēc piedzīvotā totalitārisma perioda vācieši ir kļuvuši ļoti jūtīgi pret varas iesniegšanos viņu personīgajā dzīvē. Citi argumenti ir par valsts federālo uzbūvi. Viņi uzskata, ka pret naudas atmazgāšanu cīnās sankcionētās iestādes, nevis pilsoņi, tāpēc Reģistram nevajadzētu būt publiskam.
– EP šis ir priekšvēlēšanu laiks. Arī Latvijā, kad bija oligarhu medību sezona, pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām Saeima ar pompu pieņēma tā dēvēto ofšoru atklāšanas likumu, par kuru, tagad VID un citi speciālisti saka, ka tas nav devis gaidīto efektu, reāli tas valstij papildu nodokļus nedod. Vai ar šo nebūs līdzīgi?
– Es varētu kliegt, ka Reģistram jābūt atklātam, visi oligarhi jāsaliek cietumā, bet neesmu izmantojis un neizmantošu šāda veida retoriku, jo uzskatu, ka Reģistrs nav pret oligarhiem, lai gan latviešu izpratnē tas tāds varbūt sanāktu. Mans mērķis nav bļaut «ķeriet zagli!», bet palīdzēt uztaisīt sistēmu, kas ir labvēlīgāka visiem un padara dzīvi grūtāku noziedzniekiem.
Jebkuram likumam ir ļoti grūti nomērīt, kāds būtu finansiālais ietaupījums. Bet arī, piemēram, laikā, kad izvirzīju cauri likumu, kas spiež ES dalībvalstīm atklāt savus slepenos līgumus ar Gazprom, nebija īsti paredzams, ka tas tiks tik efektīvi izmantots EK, lai neļautu Gazprom turpināt bez iemesla celt cenas Austrumeiropā.
– Dienu pirms demisijas aizejošā valdība paslepus vienojās par grozījumiem Enerģētikas likumā, kas konceptuāli atbalstīti arī Saeimā, nosakot trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, veikta nosacīta gāzes tirgus liberalizēšana. Cik šī liberalizācija ir reāla, cik uz papīra?
– Jāskatās pārejas noteikumi, kur noteikts, ka panti par liberalizāciju stāsies spēkā, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, tīkliem vai arī dominējošā gāzes piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Esmu ierosinājis noteikt, ka tie stājas spēkā 2017. gada 3. aprīlī, dienā, kad beidzas Latvijas gāzei (LG) 1997. gadā privatizācijas līgumā noteiktais monopols. Latvijā gāzes tirgus liberalizācija, pirmkārt, ir politiskas izšķiršanās jautājums. Mēs tūlīt būsim pēdējā valsts Eiropā, kas ir simtprocentīgi atkarīga no viena piegādātāja un neko nedara likumā, lai tas jebkad beigtos. Konkrēts termiņš jānosaka, lai viestu skaidrību potenciālajiem investoriem un Baltijas valstis ar Somiju beidzot varētu vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) celtniecību, kam viens no lielākajiem kavēkļiem ir fakts, ka šobrīd Inčukalna krātuve nav brīvi pieejama. Ja 2017. gadā nebeigsies ar likumu noteiktais LG monopols, tad mūsu kaimiņiem nav motivācijas ar mums vienoties, jo viņi saprot, ka terminālis nebūs efektīvs.
– Bet vai, steidzinot gāzes tirgus atvēršanu, sadales sistēmas aktīvu īpašumtiesību nodalīšanu, neizprovocēsim augstākas gāzes cenas Latvijai, kādas ir Lietuvā, kur sadales tīklu nodalīšana jau ir notikusi? EK pētījums rādot, ka šāda uzņēmuma nodalīšana izmaksā 4–10 miljonus eiro. Kā argumentēsiet, ka jūsu politiskie uzstādījumi uz tautsaimniecības un mājsaimniecību rēķina ir tā vērti?
– Tā ir kalpa mentalitāte – ka tik neuzkāpt kungam uz varžacīm, jo viņš tevi par to nopērs! Citviet Eiropā nekur nav tāds stāvoklis kā mums, kur enerģētikas jomā ir viens piegādātājs un cits nevar būt. LG mums draud: ja izbeigsies monopols, cietīs patērētāji. Bet pastāstiet man vienu gadījumu visā pasaules vēsturē, kur konkurences rezultātā ciestu nevis monopolists, bet patērētāji! Gluži pretēji – cietīs monopolists. Doma, ka mums nav citas izvēles kā vien būt atkarīgiem no Krievijas gāzes, ir tāpat kā neticēt neatkarīgai valstij.
– Bildāt, ka konkurences rezultātā cieš tikai monopolists, nevis patērētāji. Bet, runājot par elektroenerģijas tirgu, līdz ar tā atvēršanu Igaunijā mājsaimniecībām elektrības cenas cēlās par 30%. Arī Latvija šogad plāno pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu – līdzīgi necietīs patērētāji?
– Uzskatu, ka šobrīd energo tirgus atvēršana ir neprāts, jo mums vēl nav tirgus, vēl neesam pilnībā fiziski integrēti Ziemeļeiropas tirgū. No brīvlaišanas jēga ir tikai tad, ja tev ir ko ražot, kur pirkt un pārdot. Mūsu elektrības cenas Nordpool jau ir Skandināvijas līmenī, bet citviet lētāku elektrību mēs fiziski nevaram dabūt uz šejieni.
– Ko tagad var darīt?
– Es šo lēmumu atliktu, tas ir nepareizs.
– Līdz aprīlim var atkal mainīt likumu?
– Visu var! Ja nemaina, prognozējams, ka mājsaimniecībām nevajadzīgi pieaugs elektrības cenas.
– Savus ETP grupas deputātus pozicionējat kā ietekmīgākās grupas ietekmīgākos deputātus. Ir lietas, kuras tomēr neesat spējuši panākt, kā vēlējāties? Piemēram, Latvija nav īsti apmierināta ar kopējo lauksaimniecības politiku. Ko uzskatāt par Latvijas EP deputātu lielāko neveiksmi?
– Savdabīgs veids, kā uzdot jautājumu.
Ja skatāmies uz to pašu daudzgadu budžetu, mērķis bija panākt vienlīdzīgus tiešmaksājumus ar pārējo Eiropu. Bet, lai arī nepanācām vēlamāko rezultātu, tomēr panācām to, ka laikā, kad visā Eiropā tiešmaksājumu apjoms krietni samazinājās, mums tas vairāk nekā dubultojās. Mēs joprojām esam zem vidējā līmeņa, bet konkrēti zemes īpašniekiem maksājumu apjoms ir dubultojies, septiņos gados sanāk 105% pieaugums. Tas ir neslikts rezultāts. Gribējām izcīnīt pieaugumu, izcīnījām nesamazinājumu. Tieši lauksaimniecībā ir par 700 miljoniem eiro vairāk nekā līdz šim.
– Bet rezultāts nav tas, ko visi pirms vēlēšanām solījāt!
– Bet pirms šīm vēlēšanām negaidīja, ka kopējais ES budžets tiks samazināts pirmo reizi ES vēsturē.