Lielās intervijas

Kā Eiropas Savienībai (ES) tālāk būvēt attiecības ar Lielbritāniju pēc tās tautas vairākuma lēmuma izstāties no ES un pašu ES, vai tiešām Lielbritānijai vēl ir atpakaļceļš, un kādas ir Latvijas intereses šajā pārmaiņu laikā?

Sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Brigita Zepa sarunājas ar Neatkarīgo par valsts piederības sajūtu.

«Aiz loga skan viegls džezs, cilvēki atpūšas ielas kafejnīcā un izgaršo vasaru. Viņi bauda komfortu, ko radījusi Rietumu civilizācija. Arī mēs te sēžam pie atvērta loga, baudām to visu, bet tā dunoņa zem kājām kļūst arvien spēcīgāka – tur tiek nojaukti mūsu dzīves pamati,» klusā, mierīgā balsī viņš izsaka brīdinājumu, kas liek sažņaugties sirdij.

NATO valstu vadītāju Varšavas tikšanās priekšvakarā saruna ar Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Andreju Panteļējevu par to, vai drošības situācija pasaulē un mūsu reģionā uzlabojas, kas tiek darīts, lai mazinātos runas par iespējamo Rīgas un Tallinas ieņemšanu pārdesmit stundu laikā, un kā militāristi uztver Putina samiernieciskos toņos ieturēto runu Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā, kā arī par Vienotības iespējamo likteni, ZZS uzdevumiem, lai noturētu augstos reitingus, un par latviešu tradīciju veidot jaunas politiskās partijas.

Karstākos vasaras iekšpolitiskos un ārpolitiskos notikumus – Brexit, Latvijas veselības ministra un korupcijas skandālus un reiz tik ietekmīgās partijas Vienotība nākotni pēc vadītāja nomaiņas – Neatkarīgajā analizē politologi, profesori Ilga Kreituse (RSU) un Ivars Ījabs (LU).

Mēs ar pedagoģiskā centra Eksperiments izveidotāju, skolas Innova dibinātāju un zinātnisko vadītāju Broņislavu Zeļcermanu esam pazīstami vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Viņš ne reizi nav devis man iemeslu apšaubīt viņa profesionālismu.

Manuprāt, stāsti par nodokļiem medijos arvien vairāk izpaužas kā asarainas melodrāmas, nevis lietišķs skaidrojums, kas un kā. Pēdējā laikā par galveno (pamatā – slikto) varoni kļuvis nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Neatkarīgā uzmeklēja ekonomisti, neatkarīgo eksperti Jevgeņiju Zaicevu, lai uzzinātu viņas viedokli par divām lietām – par NĪN un to, kam valdība tērē naudu.

«Mana alus jaunība ir garām,» smaidot nopūšas dzejnieks Jānis Peters, apcerēdams tēmu par Jāņiem, kad tika dzerts alus. Kaut arī vasaras saulgrieži ir pilnasinīgs, sulīgs dabas plaukuma laiks, kam vidū pulsē pati dzīvība, tajā skan arī tāla, vēl nenojausta skumju nots: saule sāk ritēt uz ziemu.

Tikko ir beigusies Saeimas pavasara sesija. Ar kādām domām un sajūtām durvis uz vasaru ver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība)? Neatkarīgā sarunājas ar Ināru Mūrnieci par latvieša pašapziņu, cieņu pret vēstures notikumiem, par sadalīto sabiedrību, tautības ierakstu pasē un citām tēmām.

23. jūnijā visas pasaules uzmanība būs pievērsta Lielbritānijai (šeit un turpmāk domāta valsts, kuru oficiāli sauc Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija), kur notiks referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane šobrīd pēta čekas darbību Latvijā, savukārt LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Zigmāra Turčinska zinātniskā darbība saistīta ar nacionālās pretošanās kustības norisēm pēckara gados. Šodien, kad aprit 76 gadi kopš Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, saruna par to, kas atklājas, ielūkojoties vēstures melnākajās lappusēs.

Latviju un Izraēlu vieno ļoti ciešas un draudzīgas attiecības. Tās skar gan ekonomisko jomu, gan kultūras sakarus, gan sadarbību zinātnē un izglītībā. Uz dzīvi Izraēlā ir pārcēlušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Izraēla ir nozīmīgs mērķis daudziem Latvijas ceļotgribētājiem. Par to, kāda ir Izraēlas politika attiecībās ar kaimiņvalstīm, par to, cik droši ir apmeklēt Izraēlu, un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē.

Politologs un vēsturnieks, vēstures doktors Kārlis Daukšts intervijā Neatkarīgajai raksturo Krievijas pūles atrast sevi pašu un savu ceļu, Eiropas attieksmi un Latvijas pozicionēšanos šo visu attiecību kontekstā.

«Pēdējā laikā politiskajā apritē ieviešas vārdi «novecojis» un «tumsonīgs». To «maģiskais» spēks ir tikpat universāls kā agrāk izmantotajiem jēdzieniem «kontrrevolucionārs», «buržuāziski nacionālistisks» vai «pretpadomju». Ar pēdējiem savulaik pilnībā pietika, lai bez jelkādiem argumentiem iznīcinātu ideju vai pat cilvēku,» stāsta Inguna Rībena

Mākslas zinātņu doktors un vairāku Latvijas žurnālistu paaudžu skolotājs Ābrams Kleckins uzskata, ka mēs, kas vēl samērā nesen sākām dzīvot kā viena cilvēku pasaule, tagad paplašinām tajā naida robežas. Un esam nonākuši bīstami tuvu traģēdijai.

Bite var iekost lielam dzīvniekam tā, ka viņš vairs negrib pie stropa nākt. Bite šajā līdzībā ir Latvijas armija. Kas ir lielais dzīvnieks, varam iedomāties. Par armijas biškopību Neatkarīgā sarunājas ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.

Par to, kādiem izaicinājumiem Latvijai jāgatavojas, lai turētos uz viļņa, un kas jāuzskata par pseidoproblēmām, Neatkarīgās intervija ar vienu no aktīvākajiem sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa biedriem,Saeimas deputātu Ivaru Zariņu.

Augstākā izglītība kā eksportprece, neraugoties uz to, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos trijos gados divkāršojies (2015./2016. – 6465), pagaidām te ir, tā teikt, pašplūsmas, nevis politikas pūļu nopelns.

Mūsu paraolimpiskie sportisti ir tik stipri, ka labo vienu rekordu pēc otra un pēc tam paši sāk to nožēlot, jo, tādējādi paaugstinot kvalifikācijas normatīvus, citi netiek līdzi un attiecīgo grupu nākas izņemt no sacensībām.

16. jūnijā Saeima plāno ratificēt Latvijas iestāšanās līgumu ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), un jūlijā pēc formālo procedūru noslēguma Latvija kļūs par pilnvērtīgu OECD dalībvalsti.