Lielās intervijas

Tā dēvētās tikumības normas Izglītības likuma grozījumos medijos un sociālajos tīklos tika apspriestas ar ne mazāku sparu kā Latvijas bēgļu kvotas.

2016. gada budžetu, kā parasts, raksturo jauni mesli, jauni ieņēmumu iekasēšanas veidi un paņēmieni. Kā vērtējams šis budžets un to veidojošie parametri, Neatkarīgā nolēma pajautāt ekonomistei-analītiķei Jevgeņijai Zaicevai. Pamatā pievēršoties vispārējai ainavai.

Saruna ar Ekonomisko prognožu centra vadītāju, akadēmiķi Raitu Karnīti par iemesliem, kāpēc nav izdevies panākt būtisku labklājības līmeņa pietuvošanos ES vidējam līmenim; par to, cik mērķtiecīga un uz valsts attīstību vērsta ir Latvijas ekonomiskā politika; kas atrodas Latvijas politiķu galvās un cik formāla vai patstāvīga būs Latvijas valdība pēc desmit gadiem.

Daudzās pasaules valstīs parlamenta ģenerālsekretāra (galvenā parlamenta administratora) amats pastāv jau desmitiem gadu. Latvijā līdz šim tāda nebija. Tagad ir. Nupat amatā stājusies Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Neatkarīgā izjautāja Pētersones kundzi par šā amata tapšanu, nepieciešamību un saturu.

Neatkarīgās rīcībā ir nonākuši mulsinoši materiāli, par kuriem rodas iespaids, ka tas ir kāds politisks detektīvromāns, seriāla scenārijs, nevis reālu personu reālas darbības.

Sarunā ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu (Saskaņa) un Kārli Krēsliņu (Nacionālā apvienība) Neatkarīgā vēlējās uzzināt viņu domas par bēgļu plūsmas izcelsmi un to, kāpēc Eiropas Savienība šķietami vai apzināti ir tik nevarīga tās operatīvā un efektīvā regulēšanā. Tiktāl, ka ES robeža un tās drošība sāk šķist apšaubāmi jēdzieni.

Ungārija ir Eiropas Savienības valsts, kura ir izjutusi vislielāko bēgļu pieplūdumu. Ungārijas bruņotie spēki šogad tika iesaistīti bēgļu jautājuma risināšanā un robežas nostiprināšanā. Taču vienlaikus ar jauniem izaicinājumiem savas robežas aizsardzībai Ungārija pilda NATO kopējās drošības politikas uzdevumus. Pašlaik Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās četras Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas un aizsardzības plānošanas jautājumos Pēteris Šikloši.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par demisijas pieprasījumu, ko izvirzījusi Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija, par iespējām veidot citu koalīciju, par izstādi Maidana cilvēki un iekšlietu sistēmas izgāšanos, kā arī par koalīcijas partiju dažādo attieksmi pret nelegālo migrantu problēmu.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par situācijas bīstamību pasaulē, par Putina politikas vēsturisko fonu, maksimāli sasniedzamajiem mērķiem un draudiem Latvijai. Par to, cik tālu Putins ir gatavs iet un kādi ir Krievijas tālākas nākotnes iespējamie scenāriji; cik adekvāts ir Putins un vai taisnība Prohanovam, ka Krievijai ir tikai divi ceļi – otra perestroika vai trešais pasaules karš.

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome analizēs premjeres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas piedāvāto jauno pedagogu atalgojuma modeli un lems par streika rīkošanu. Kas tieši neapmierina arodbiedrības, ko tās pašas piedāvā tīkla sakārtošanai un pedagogu algu lielās diferences novēršanai un ko no visām izmaiņām nozarē iegūs izglītības kvalitāte un skolēns, Neatkarīgā jautāja LIZDA vadītājai Ingai Vanagai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes loceklis un komercdirektors Uldis Bariss.

«Tā ir pilnīgi atšķirīga filozofija, kā ekonomikas un kā finanšu ministrs raugās uz nodokļu politiku,» teic ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Kāds ir šis atšķirīgais redzējums, kādas varētu būt jauno nodokļu iniciatīvu sekas un citiem jautājumiem intervija ar ministri.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par gatavību uzņemt visus bēgļus, kas bēg no Sīrijas kara, un Vācijas atvērtā imigrācijas politika radīja nepieredzēti lielu bēgļu plūsmu uz Vāciju, kas tiek lēsta no 800 000 līdz pat pusotram miljonam.

Par to, kas šķībs valdības budžeta projektā un nodokļu politikā, par to, kādus likumus vajadzētu pieņemt, lai nesabojātu uzņēmējdarbības vidi, tāpat arī par citām ar valsts maka pildīšanu un tērēšanu saistītām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Intervija ar akciju sabiedrības Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti: par gāzes patēriņa palielināšanu, par gāzes cenas paaugstināšanos, liberalizējot gāzes tirgu, par iespējām restartēties politikā un Latvijas gāzes tiesvedībām pret Latvijas valsti.

Pamācoši dzirdēt no musulmaņiem lietas, kuras būtu jārespektē arī kristiešiem. Neatkarīgā devās aprunāties ar Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretāru Ahmedu Robertu Klimoviču un LIKC priekšsēdētāju Abu Umaru Hamzu Jāni Lūciņu par bēgļiem. Taču par sarunas vadmotīvu izvērtās nevis politika, bet ticība, reliģija.

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palikuši nepilni divi gadi. Ko ir varējusi izdarīt Rīgas domes opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA), lai par to balsotu arī 2017. gada vēlēšanās? Par to saruna ar Rīgas domes NA frakcijas vadītāju Daini Loci.

Rundāles pils, lai cik savādi neizklausītos, ir izcils objekts, kam piemīt ļoti spēcīgs mūsdienīgas kultūras starojums. Jo katram latvietim, kurš laika gaitā vērojis pārmaiņas pilī, šķiet skaidrs, ka tajā ieguldītais mērķtiecīgais, perfektais darbs, tās ļaužu attieksme ir vērtība pati par sevi. Vairāk nekā piecdesmit gadu (kopš 1964.) šo darbu darījis mākslas zinātnieks un vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils muzeja direktors (kopš 1976.) Imants Lancmanis, kurš nu paziņojis, ka 2018. gada 31. decembrī grasās to pamest. Neatkarīgā sarunājas ar Lancmaņa kungu par pili un kultūru.

Saruna ar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par Latvijas nākotnes nodokļu politiku, par to, kādā veidā skolotāju algas varētu ievērojami palielināt jau rīt, un kādi izskatīsies Latvijas lauki pēc padsmit gadiem.

Vjetnamieši no amerikāņu okupantiem atbrīvojās, latvieši no padomju okupantiem – ne pārāk. Vjetnamieši nacionālo pašapziņu atguvuši ar uzviju, latvieši joprojām mokās ar mazvērtības kompleksiem. Un tomēr ne jau latvieši ik nedēļu tiek pieķerti, nelegāli šķērsojam Vjetnamas robežu. Vjetnamiešus ķer uz Latvijas robežas. Par to, kas svešiniekiem var būt tik saistošs mūsu zemē un kultūrā, saruna ar Latvijā dzīvojošo vjetnamiešu tautības mākslinieku Kao Vietu Nguenu.