RPIVA rektore: IZM mērķis ir likvidēt ļoti spēcīgu pedagoģijas virziena spēlētāju

Saruna ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektori Dainu Voitu par to, vai izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska rosību var dēvēt par reformām, vai tā drīzāk ir reformu imitācija; par iemesliem, kuru dēļ radusies vēlme pievienot RPIVA Latvijas Universitātei, un meliem, kas pavada šo procesu.

- Sabiedrībā ir pieprasījums pēc reformām augstākās izglītības (AI) sistēmā, un var šķist, ka ar RPIVA likvidāciju šī reforma tiek sākta.

- Sākšu ar to, ka minējāt divus vārdus - reformēt un likvidēt. Ja runājam par likvidāciju, tad piekrītu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir likvidēt ļoti spēcīgu pedagoģijas virziena spēlētāju. Valsts kanceleja ir precīzi formulējusi, kas ir strukturālā reforma. Tas, kas tagad tiek darīts, nekādā gadījumā nav reforma, jo nav ņemts vērā neviens no reformas mērķiem. Ja runājam par reformu AI telpā, tad jāsaprot, ka reformas plānam būtu jāaptver visa šī telpa kopumā un sistēmiski, nevis kā tagad. Vienu mēnesi «reformējam» kaut ko vienu, tad nākamo mēnesi izdomājam atkal kaut ko jaunu, un tad «reformējam» to. Ja mēs patiešām gribam kaut ko reformēt, tad secībai jābūt šādai: analīze, mērķis, plāns, rezultatīvie rādītāji. Pa punktiem. Nekas tāds nenotiek. Pie pašreizējā ministra kaut ko iesāk, tad pārtrauc. Tikko bija sešgadnieku apmācības reforma. Mēs aicinājām ministrijas pārstāvjus uz diskusiju, jo mums ir pētnieciskais materiāls šajā jautājumā. Viena kundze atbrauca. Ministram nebija laika. Tad viss noklusa, un šī reforma ir apstājusies.

- Kas tagad notiks ar sešgadnieku apmācību?

- Neviens to nezina. Tas bija kā kliedziens vienā brīdī, un ar to arī viss apklusa. Tad bija runas par skolas gada pagarināšanu. Atkal bija kliedziens. Atkal apklusa. Ja Šadurskis ar šādu darba stilu skaitās reformators, tad nezinu... Katru dienu parādās kaut kas jauns. Portālā Delfi nupat bija paziņojums, ka kaut kāda Nodarbinātības padome atbalsta IZM rīcību. Nodomāju, kas gan tā par padomi? Izrādās, tā ir padome, kura dibināta pagājušā gadā jūlijā, un tajā ietilpst trīs Vienotības ministri - pats Šadurskis, Arvils Ašeradens un Jānis Reirs. Tad jau mēs arī trīs cilvēku sastāvā varētu nodibināt kādu «padomi» un teikt, ka esam pret. Absurds. Tas, kas IZM notiek, kopš to vada pašreizējais ministrs, izsauc neizpratni daudziem. Mēs jau esam tikai vieni no...

- Vai jūs ar Šadurski esat sēdējuši pie viena galda un mēģinājuši atrast kopēju valodu?

- Presē izskan, ka RPIVA nav ieradusies uz tikšanos un boikotējusi sarunas, bet nepasaka, kāpēc mēs tās boikotējām. 3. janvārī bija ziņu aģentūras LETA paziņojums, ka mūsu augstskola tiek reorganizēta. 4. janvārī, ienākot augstskolā, pirmais dokuments, kuru saņēmām, bija IZM vēstule, kurā mūs aicina ne jau uz sarunām par to, kādai turpmāk jābūt skolotāju sagatavošanai, bet gan aicina nodot finanšu līdzekļus, kustamo, nekustamo mantu, lietvedību, arhīvu un studiju programmas. Tas, protams, bija šoks. Šīs vēstules pirmajā rindā rakstīts, ka ir pieņemts lēmums jūs likvidēt, tādēļ atdodiet mantu. Viss šis process sākās, balstoties uz meliem, jo nekāds lēmums nevarēja būt pieņemts. Šādu lēmumu var pieņemt tikai Ministru kabinets (MK), nevis IZM. Līdz ar to, kā var nodot mantu, ja nav lēmuma? Nākamajā nedēļā notika dažādas IZM pārstāvju tikšanās ar pašvaldībām, citām universitātēm. Visur piedalās Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji. Mēs ne. Mēs vispār neesam sadarbības partneri. Mūs neaicina uz sarunām, jo mums ir argumenti. Nākamā vēstule - lūdzu, ierasties uz tikšanos par studiju programmu atdošanu. Jau drusku maigāk, bet tāpat - nāciet un atdodiet. Aizgājām arī un prasījām, lai parāda lēmumu. Viņi saka, ka mēneša laikā atsūtīs lēmumu.

- Vai esat redzējuši IZM izstrādātu stratēģisko reformu plānu?

- Ja būtu kāds stratēģisks redzējums, tad mēs jau sen šo plānu būtu dabūjuši un redzējuši. Vienīgais IZM plāns, ko esam redzējuši (to arī mums neviens nav atsūtījis), ir plāns, kur un kam kādu daļu no mūsu ķermeņa nodot. Tas ir vienīgais stratēģiskais redzējums. Normāli cilvēki vispirms plāno, pirms kaut ko dara. Ja vispirms paziņo: mēs jūs likvidējam, bet tikai tagad veidojam plānu, tad tas ir ačgārnības kronis. Uzsveru, mēs neesam pret reformām, taču tikai tad, ja būtu šis stratēģiskais redzējums, ja mēs visi nozarē iesaistītie kopā būtu šo plānu izdiskutējuši, kopā to veidojuši un katrs zinātu savu vietu - kādās jomās viņš piedalās un kādās ne. Tāpēc piekrītu apgalvojumam, ka notiek likvidācijas process, bet ne reformu process. Kāpēc šis likvidācijas process notiek tik nedemokrātiskā un necivilizētā veidā, man grūti pateikt. LTV7 raidījumā Punkti uz i bijušais ministrs Roberts Ķīlis, kurš savulaik bija šo reformu uzjundītājs, skaidri un gaiši pateica, ka šādā veidā reformas nevar tikt virzītas. Viņš minēja Eiropas Universitāšu asociācijas pētījumu, kurā aplūkoti vairāk nekā 100 dažādu augstskolu apvienošanas gadījumi pēdējos 15 gados, un tikai trijos tas noticis tādā veidā, kā iecerēts pie mums. Šie gadījumi atzīti par sliktāko iespējamo praksi. Pašreiz pie mums notiekošais ir pilnīgā pretrunā visām šajā pētījumā minētajām rekomendācijām, un Ķīlis to nosauca par reformas sabotāžu, kuras mērķis ir diskreditēt pašu reformas jēgu.

- Vai IZM uzsāktais likvidācijas process jums bija pārsteigums?

- Tas, kas notika šogad, bija pilnīgs pārsteigums. Mēs nekādā ziņā neesam pret reformu AI sistēmā. Mēs esam par uz faktiem pamatotu kvalitatīvu visu nozares spēlētāju rādītāju analīzi, nevis spēcīgākā spēlētāja izšķīdināšanu citās augstskolās, kas ir pilnīgi pretēji tam, ko prasa ES, OECD. Proti, resursu konsolidāciju vienā virzienā. Ar LU mums ir noslēgts līgums, kuru pagarinām katru gadu par funkcionālu sadarbību, bet ne par kādu apvienošanos tur nav runas.

- Kāpēc jāsaglabā RPIVA, jo, apvienojot augstskolas, jau it kā notiktu šī resursu konsolidācija, par kuru runājat?

- Varbūt jāsāk no otras puses - kāds ir guvums vai zaudējums sabiedrībai no šiem soļiem? Man trūkst analīzes. Nevar vienkārši nocirst roku un pateikt, ka tā ir reforma. Ir jāpieprasa normāls reformu plāns, un tad esmu gatava diskutēt. No šīs likvidācijas cietīs viss pedagoģijas virziens, jo šajā virzienā mēs esam stiprākie. Katra ģimene cietīs, jo katrā ģimenē ir bērni, ir mazbērni. Zūd vēsturiskās vērtības, kas veidojušās gadiem. Mūsu pedagoģiskās ievirzes vēsture ir 73 gadu garumā ar spēcīgām tradīcijām. Sākot no pedagoģiskajām skolām, tālāk uz institūtiem, tad uz augstskolu un akadēmiju. Tagad, paņemot gabalu nost un to tālāk sadalot, šīs tradīcijas zūd, jo tradīcijas neveidojas vienā dienā. Savā laikā līdzīgā veidā likvidēja Policijas akadēmiju, un rezultāts ir bēdīgs. Tagad ir nopietnas runas, ka būtu jāatjauno šī akadēmija. Kādi miljoni tur ir zaudēti? Kāpēc netiek analizēta vēsturiskā pieredze? Jautājums nav par to, vai mūs kādam pievienot vai nepievienot, bet jautājums ir - kāds ir redzējums?

- Kā varat pamatot, ka tieši RPIVA ir stiprākais spēlētājs, nevis LU?

- Atsaukšos uz bijušā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska pētījumu. Viņš ir salīdzinājis augstskolu tirgus daļu 2003. gadā un 2016. gadā. Šie dati parāda, ka LU stratēģiskās attīstības prioritātes nebija saglabāt pedagoģijas attīstības virzienu. 2003. gadā mūsu daļa tirgū bija maza - ap 10%, jo bija daudz citu virzienu. Turpmākajos gados mēs mērķtiecīgi attīstījām tieši pedagoģijas virzienu, un šogad mūsu tirgus daļa ir 41%. Savukārt LU tirgus daļa ir būtiski samazinājusies, un ir mainījušās nišas. Kā uzsver V. Dombrovskis, tad, sekojot šīm tendencēm, LU pedagoģiskā daļa drīzāk būtu jāpievieno mums, jo mēs esam stratēģiski spēcīgāki. Mums ir starptautiski atzīta labāka kvalitāte un rezultāti pedagoģijā. Pateicoties mazākām administratīvām izmaksām, mums ir zemākas cenas, plašs piedāvājums, līdz ar to augsta pieejamība. Mums ir arī laba finanšu stabilitāte, kas dod mums iespēju apgalvot, ka esam tie, kuri var ieguldīt attīstībā. Mūsu specializācija ir pirmsskolas un sākumskolas pedagoģija. Tas ir pats pamats, uz kura tālāk var attīstīties visi pārējie virzieni. Ja runājam par kompetencēs balstītu izglītību, kas ir jaunā izglītības modeļa pamatā, tad IZM bija tikai vīzija, bet mēs jau tā strādājām ilgus gadus, veidojot studentiem praksi.

- Prakse liecina, ka dīvainu, vāji argumentētu priekšlikumu pamatā parasti ir kaut kādas finanšu intereses. Vai jums ir versija, kur slēpjas RPIVA likvidācijas patiesā jēga?

- Ja loģisku argumentu nav, tad skaidrs, ka tur ir zemgalda politika un finanses. Lai arī viens otrs kolēģis ir gatavs jau grābt mūsu mantu, tomēr, cienot akadēmisko vidi un mūsu valsti, no konkrētiem minējumiem atturēšos. Es ļoti lūgtu akadēmisko vidi nezaudēt augstos principus, kas tur vienmēr ir bijuši. Neļauties šim skaldi un valdi principam, jo, kā teicu Rektoru padomē, šis amats katram no mums ir uz laiku, bet sirdsapziņa ir līdz mūža galam. Mēs nevaram visu mantu sagrābties un justies laimīgi. Cilvēks ir dzīvs, bet marodieri jau plēš viņam nost drēbes. Diemžēl šobrīd jau ir aizgājis tik tālu, ka ministrs ir nostājies pozā - ja es tā saku, tad tam būs notikt! Ja viņš var atļauties paziņot, ka Augstākās izglītības padome var teikt, ko grib, es tāpat tā darīšu, tad... nu būtu vismaz paklusējis. Rektoru padomē viņam uzdeva jautājumu par to, kā tas skars studentus, vai viņi necietīs, uz ko Šadurskis atbild: «Kas tad tā par reformu, ja kāds necieš!»

- Kādā jūs un jūsu studenti tagad esat statusā?

- Mēs esam parastajā statusā un joprojām legāli darbojamies. Tagad ziemas uzņemšanā jaunuzņemto studentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pat dubultojies. Viņi nāk un saka, ka tādā veidā izrāda mūsu akadēmijai atbalstu. Tas ir vienkārši fantastiski!

- Kāda varētu būt tālākā notikumu secība?

- IZM var pieņemt lēmumu virzīt procesu uz priekšu. Tagad, pēc likuma, jābūt Augstākās izglītības padomes atzinumam. Šā atzinuma nav, bet viņiem [IZM] tas ne silts, ne auksts, viņi saka, ka tāpat virzīs. Galīgo lēmumu pieņem MK. Kad MK pieņem lēmumu, tad it kā process beidzas, tomēr, ja šis lēmums mums būs nelabvēlīgs, tad mēs esam gatavi vērsties tālāk Eiropas institūcijās sakarā ar procesa antidemokrātisko raksturu.

- Kādās tieši Eiropas institūcijās?

- Eiropas Universitāšu asociācijā, bet ir arī vēl citas institūcijas, kurās Latvija ir dalībvalsts un kur mēs varētu vērsties. IZM rīcība no Eiropas skatpunkta ir nesaprotama arī citā aspektā. Ir Eiropas Komisijas (EK) regula un 2015. gada EK veiktais pētījums par pedagogu profesiju un pedagogu prestižu. Eiropa runā pilnīgi pretēji tam, ko tagad dara IZM. EK izstrādā nosacījumus, kā celt pedagogu profesijas prestižu. Līdz šim veiktās ministra darbības šo prestižu neceļ. Pēc kādiem principiem un regulām strādā ministra kungs, nav saprotams. Kad tu tā no malas skaties, un tas tevi neskar, tad to uztver tā vieglāk, bet, kad tevi ierauj tajā virpulī un tu saproti to ārkārtīgi nedemokrātisko procesu un redzi tos melus, tad tas pilnīgi apstulbina. Sēž blakus, melo, skatās virsū...

- Ko konkrēti melo?

Meloja jau no paša sākuma, ka ir pieņemts lēmums par RPIVA reorganizāciju, pievienojot LU. IZM nekādu lēmumu nevarēja pieņemt, tikai MK. Tad pārmeta par kvalitātes trūkumu. Atkal meli. Technopolis pētījumā 2013. gadā, ko pasūtīja pati IZM, lai novērtētu augstskolu programmu kvalitāti, RPIVA programmas saņēmušas augstāko novērtējumu starp visām sociālo zinātņu studiju programmām Latvijā. Tad teica, ka jālikvidē, lai taupītu valsts līdzekļus. Patiesībā RPIVA saimnieciskā darbība ir gandrīz pilnībā pašpietiekama. Valsts dotācija budžeta vietām sastāda tikai 17% no RPIVA ieņēmumiem. Citās valsts finansētajās augstskolās - no 30% līdz 70%. RPIVA pēdējos gados ir ieguldījusi 800 tūkstošus eiro attīstībā un izveidojusi četru miljonu eiro uzkrājumus, savukārt LU parādi - 5,6 miljoni. Saka, ka RPIVA esot zems zinātniskais līmenis - pēdējo piecu gadu laikā tikai deviņas zinātniskās publikācijas, LU - 1700. Pirmkārt, mūs būtu jāsalīdzina ar LU Pedagoģijas fakultāti, nevis visu universitāti, kas ir absurds. Otrkārt, RPIVA ir 12 zinātniskie darbi pedagoģijā - vairāk nekā jebkurā citā mācību iestādē pedagoģijas jomā. Kopš 2012. gada ir izdotas 52 mācību grāmatas un mācību līdzekļi latviešu valodā, literatūrā, matemātikā, vizuālajā mākslā, integrētajās mācībās un citos priekšmetos. Mums 78% pasniedzēju ir doktora grāds, LU - 71%. Šadurskis saka: RPIVA nepiesaistot ES fondu līdzekļus. Patiesībā, to tai liedz darīt MK noteikumi. Melīgs ir arī šāds «arguments»: nepieciešams koncentrēt studentus akadēmiskā vidē, kur pieeja plašai informācijai, ne tikai pedagoģijā. Patiesībā, visu augstskolu bibliotēkas, interneta resursi visā Latvijā visiem ir brīvi pieejami. Tāpat nepatiess ir apgalvojums, ka studenti, pārceļoties uz LU, neko nezaudēs. Pirmkārt, vidējā mācību maksa pedagoģijas programmās LU ir par 50% lielāka. Otrkārt, likvidējot augstskolu, studentus, pēc likuma, nav iespējams automātiski «pārlikt» citā augstskolā. Notiek programmu pielīdzināšana, kā rezultātā viņiem vai nu jākārto papildu eksāmeni, vai arī viņi nonāk zemākā kursā.

- Tā kā gadiem skan runas par nepieciešamību veikt reformas AI sistēmā, tad varbūt visa šā pasākuma jēga ir vienkārši parādīt, ka, nu, redz, mēs jau kaut ko reformējam?

- Tieši tā. Tā ir reformu simulēšana. Parādīt, re, kā mēs te rosāmies. Likvidēsim RPIVA, un visiem paliks iespaids, ka ir notikušas nopietnas izmaiņas AI sistēmā. Ja viņi saka, ka mēs gribam labākos skolotājus, lai tie mūsu bērniem izkoptu talantus, spējas, lai viņi būtu konkurētspējīgi, tad tie ir tikai skaisti saukļi šobrīd, kuriem neseko neviena plānveidīga darbība. Vienīgā darbība - jālikvidē RPIVA!