Lielās intervijas

Saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi KUDORU par Krievijas centieniem sašķelt ES; par Putina galveno politisko mērķi; par to, kāpēc Krievijā tik populāras ir dažādas ģeopolitiskas teorijas; par to, kur pasaulē sirmgalvji staigā rokās sadevušies, bet kur dzīvo alkohola patēriņa, abortu skaita un laulības šķiršanas čempioni, kā arī par Džordža Kenana 1946. gada Garās telegrammas mūsdienīgumu un kas jādara, lai agresoru apstādinātu un nebūtu jākaro.

Māra Kučinska valdība savu darbību reglamentējošajos politiskajos dokumentos nav īpaši aizrāvusies ar solījumiem demogrāfijas jomā ģimeņu ar bērniem atbalstam, toties pirmo reizi ar premjera rīkojumu izveidota jauna institūcija – Demogrāfisko lietu centrs (DLC).

«Pat grūti iedomāties, kam ģimene gājusi cauri manas slimības laikā. Sapratu, ka situācija ir nopietna, kad ārsti pieņēma lēmumu mani pārvest uz Stradiņa slimnīcu, lai veiktu sirds operāciju. Tajā brīdī nolēmu savas pilnvaras uzticēt Saeimas priekšsēdētājai, lai valstī darbi nekavējas,» atceras Raimonds Vējonis.

Pēc reģionālo nodaļu stingrākas kājas pieciršanas Vienotības valde piekritusi ārkārtas kongresam 4. jūnijā, kurā beigsies Solvitas Āboltiņas ēra un tiks pārvēlēta partijas vadība.

Saruna ar Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētāju Mārci Lioru Skadmani – par mītiem, kas tiek izplatīti par Lielbritānijā dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem, par noskaņojumu pirms Brexit jeb Lielbritānijas varbūtējās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un 23. jūnijā paredzētā referenduma atbalsīm Latvijā.

Par Latvijas un Krievijas attiecību pašreizējo stāvokli, par abu valstu politiķu domāšanas īpatnībām Neatkarīgās intervija ar Baltijas foruma prezidentu, Saeimas Saskaņas frakcijas līderi Jāni Urbanoviču.

7,62 milimetru patronas plakātā Tabletes pret okupantiem ir tikai provokatīva reklāma. Taču tā arī nav pretrunā Tēvijas sargu pārliecībai. Neatkarīgā sarunājas ar organizācijas līderi Jāni Silu. Par viņa cīņas klubu, viņa džekiem un to, kādēļ šogad 9. maijā viņi vēl nedosies pie Uzvaras pieminekļa. «Tu nevari uzņemties kauju laikā un vietā, kur tev nav izredžu uzvarēt.»

Ar sirsnīgiem koncertiem, apsveikumiem, kartītēm, ziediem, bučām bērni, vīri, draugi sveiks māmiņas Mātes dienā, kas kopš 1992. gada Latvijā tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā.

1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja Franciju, Vāciju un citas Eiropas valstis apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības (ES) izveidē. Šajā dienā sākās Eiropas projekts.

Intervija ar bijušo Augstākās Padomes deputāti Veltu Čebotarenoku: par 4. maija nozīmi, par jaunu cilvēku patriotismu un vēlmi strādāt Latvijas labā, kā arī par to, ko mums ir devusi valsts.

Eiroparlamentā nobalsots par jaunas ostas regulas izskatīšanas uzsākšanu. Par to, ko šī regula var nozīmēt Latvijas ostām, Latvijas valstij un tās ekonomikai kopumā; par to, kas tiek darīts un kas vēl varētu tikt darīts, lai šī regula tiktu pieņemta pēc iespējas vairāk atbilstoša Latvijas interesēm, saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Medicīnas doktors, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris intervijā Neatkarīgajai raksturo varas nevēlēšanos saprast situāciju nozarē. Šī nevēlēšanās ir tik liela, ka pirmajā maijā tautas sapulcē, iespējams, tiks pieprasīta premjerministra demisija.

Latvijas zvērinātu notāru padome iecerējusi veikt reformu ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistīto darījumu noformēšanas jomā. Faktiski – pārņemt arī Latvijā vairākuma Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksi. Ideja saņem ļoti asu NĪ jomas organizāciju pretestību. Ar Neatkarīgo par reformas saturu un pretestības iemesliem sarunājas zvērināts notārs Indulis Šermukšnis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Jelgavas pilsētu un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju rīko Uzņēmēju dienas Zemgalē 2016, kas notiks no 29. līdz 30. aprīlim Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā, Kronvalda ielā 24. Pasākumā būs arī izstāde un biznesa iespēju forums sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness. Par šo notikumu un uzņēmējdarbības aktualitātēm Jelgavā un Zemgalē Neatkarīgās intervija ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS).

Pēteris Apinis ir skarbs: «Veselības aprūpei šobrīd vadības nav. Mēs varam teikt, ka veselības aprūpei ir seja, bet nav galvas. Seja zīmējas un sola, bet veselības aprūpe čubina kā sērdienīte bez mātes, mīlestības un naudas.»

Latvijas sabiedrība un politiķi pēdējā laikā tiek uzstājīgi aģitēti atbalstīt Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, kas liek konvencijas dalībvalstīm pieņemt radikālā feminisma ideoloģiju un ieviest to visās valsts un privātās dzīves jomās. Lai pārveidotu sabiedrību un mainītu cilvēka gadu tūkstošos veidojušos un attīstījušos būtību, konvencija dalībvalstīm pieprasa obligātu šīs ideoloģijas ieviešanu visos izglītības līmeņos gan formālajā, gan interešu izglītībā.

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs sarunājas ar Neatkarīgo par to, ka mīti par Krievijas draudiem ir jākliedē, mūsu attiecību negatīvās putas jāaizvāc un informatīvā kara cirvis jāaprok.

Par to, vai Latvijā tiks atjaunots obligātais militārais dienests, cik nozīmīgi ir hibrīdkara draudi un kas Latvijai jādara aizsardzības spēju stiprināšanā – intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).

Pirms deviņiem gadiem kāds matemātikas doktors rakstīja, ka, «tikai investējot lielus papildu valsts līdzekļus izglītībai, tajā skaitā būtiski palielinot pedagogu algas, mēs novērsīsim pašreizējo nejēdzību, kad tikai katrs desmitais augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušais aiziet strādāt skolā. (..) Sen zināma patiesība – sabiedrība, kas neinvestē izglītībai, neattīstās. Tā nīkuļo.» (Kārlis Šadurskis, Diena, 17.04.2007.)

Pagājušais gads bija optimistisks, taču šogad optimisma vilnis sāka noplakt. Oficiālās prognozes gan par IKP pieaugumu, gan par iespējamajiem nodokļu ieņēmumiem kļūst arvien pesimistiskākas. Tajā pašā laikā Latvija tuvojas prieka pilnajam brīdim, lai pievienotos OECD. Kāda ir Latvijas ekonomikas diagnoze, un kādi būtu iespējamie valdības darba uzlabojuma virzieni? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.