Aldis Pauliņš: Šogad esam palielinājuši līdzekļu apjomu personāla izmaksām par 7%

Vakar, 27. februārī, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņoja darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9. martā.

Aldis Pauliņš savu lēmumu komentē šādi: «Apstākļos, kad ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) locekļu aktīvu līdzdalību tiek izplatīta nepatiesa informācija par VSIA Latvijas Radio un kapitālsabiedrības valdes darbību, NEPLP nav izrādījusi ieinteresētību un gatavību risināt ieilgušu situāciju, kad atsevišķi valdes locekļi pienācīgi nepilda savus amata pienākumus. Gluži pretēji, NEPLP, klaji pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus un atbildības sadalījumu, iejaucas kapitālsabiedrības valdes kompetencē esošos jautājumos, vienlaikus nepildot savus tiešos, NEPLP ar likumu noteiktos pienākumus un demonstrējot nepietiekamu kompetenci būtisku normatīvo regulējumu un politikas plānošanas dokumentu izpratnē, tajā skaitā saistībā ar valsts vidēja termiņa budžeta plānošanas jautājumiem, kas rada būtiskus riskus VSIA Latvijas Radio likumā noteikto uzdevumu izpildei un vidēja termiņa stratēģijā noteikto rīcības virzienu īstenošanai, neredzu iespēju turpināt valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildi.»

Intervija ar Aldi Pauliņu notika pagājušonedēļ, vēl nezinot par viņa nodomu atkāpties, un šodien valdes priekšsēdētāja atbildes uz jautājumiem izskatās jau mazliet ar citu ietonējumu, atklājot problēmu dziļumu.

- Kas tad notiek Latvijas Radio? Klausītāji dzird visādus brīnumus: esot gandrīz vai jālikvidē Radio2, jo naudas neesot, tūlīt būs klusums ēterā un tā tālāk.

- Publiskajā telpā rezonanse ir viena lieta, savukārt pavisam cita lieta ir tā, kā viss notiek Radio iekšpusē. Bet pamatjautājums ir par Radio darbinieku atalgojumu. Darbinieki salīdzina savu šodienas atalgojumu ar to, kādu viņi saņēma agrākajos gados - vēl periodā pirms krīzes, salīdzina to ar atalgojumu, ko darbinieki saņem otrajā sabiedriskajā medijā - Latvijas Televīzijā, kā arī komercmedijos. Atalgojuma jautājums nav dzimis šodien vai vakar, šī problēma eksistē jau sen, jo 2009. gadā darbiniekiem tika būtiski samazinātas algas. Šā jautājuma sakāpinātākais punkts bija jūtams pērnā gada nogalē, kad darbinieki vērsās arodbiedrībā ar vēstuli, un tad kopīgi ar arodbiedrību sākām lūkot, kā risināt problēmu. Notika sapulces visās struktūrvienībās, dažas bija mierīgas, savukārt citas - visai asas. Pirms mēneša, stājoties amatā jaunajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, bija jūtams, ka padome šo jautājumu mazliet tā kā eskalē, acīmredzot vēl nebija iedziļinājusies šā jautājuma vēsturē, un tas arī ieguva plašāku publicitāti.

- Radio izskanēja arī dažu radio žurnālistu, tostarp arī klausītāju iecienītā Aida Tomsona, viedoklis.

- Par šiem jautājumiem un budžeta lietām labu materiālu bija sagatavojusi Annija Petrova, bija arī Aida Tomsona viedoklis, kas pamatojās darbinieku viedoklī par atalgojuma neatbilstību darba slodzei un apjomam. Mēs esam saņēmuši no darbiniekiem un arodbiedrības piekrišanu risināt šo jautājumu līdz nākamā gada budžeta veidošanai, bet šā gada budžetā mēs varam atļauties tikai to, ko varam atļauties, un to zina visi. 2017. gadā jau esam palielinājuši līdzekļu apjomu personāla izmaksām par septiņiem procentiem, bet tas arī viss, ko varējām izdarīt. Ir papildu piešķīrumi sakarā ar Latvijas simtgades pasākumiem 2018. gadā, bet man ir bažas par to, kas notiks turpmāk, jau 2019. gadā, kad valsts dotāciju ziņā mums ir būtisks iekritiens. Turpinās tāda spēle pa apli. Runa ir par to, kā veidojas Latvijas Radio budžets kopumā. Iepriekšējos gados lielu budžeta daļu - ap 30% - veidoja tā dēvētie valsts dotāciju vienreizējie piešķīrumi dažādiem pasākumiem vai politiskos dokumentos ietvertām programmām. Tad bija vēlēšanas, tad - Rīga kā kultūras galvaspilsēta, pirms tam eiro ieviešana, vēlāk - ES prezidentūra un tamlīdzīgi. Faktiski šie līdzekļi aizņēma iztrūkstošo LR budžeta sadaļu, lai Radio nodrošinātu savu darbību pašreizējā apmērā. Un tā katru reizi LR ir spiests stāvēt rindā un lūgties, skaidri zinot, ka šie piešķīrumi nav vis papildu nauda, bet gan finansiālo robu aizpildīšanas līdzekļi. Tas nav ilgtspējīgs risinājums: līdz pat 30 procentiem Radio darbību nosaka piešķīrumi, un mums ir grūti plānot budžetu un līdz ar to arī Radio darbību. Tāpēc mēs nevaram kustināt darbinieku pamatalgas, un veidojas savāda samaksas sistēma: alga ir viena daļa, klāt nāk piemaksas par papildu darbu vai autorlīgumi. Bet mēs nevaram iedot cilvēkiem stabilitātes sajūtu, un cilvēki ir spiesti piestrādāt. Taču ir amati, kuros ir iespējas kaut kur piestrādāt, bet ir amati, kuros tas nav iespējams. Mans uzdevums ir lūkot, lai visi dienesti attīstās līdzsvaroti. Papildu finansējums ir nācis klāt satura daļai, taču nav nācis klāt infrastruktūrai. Darbinieku aptaujas rezultāti rāda, ka esam iepakaļ citiem elektroniskajiem medijiem gan informācijas tehnoloģiju jomā, gan pārvaldības un dokumentu aprites jomā. Mūsu serveru jauda nav pietiekama: ja ir kāds labs raidījums, kuram ir arī videostraumējums, cilvēki tam vienkārši nevar pieslēgties - mūsu jaudas to netur. Bet mums nav resursu to izdarīt atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām.

- Izskatās, ka Latvijas Radio katastrofāli un hroniski pietrūkst naudas pamatvajadzību nodrošināšanai.

- Protams, tas ir arī NEPLP uzdevums - iniciēt kādas izmaiņas. Mēs šo naudas trūkumu nevaram pārmest Finanšu ministrijai, kas vadās pēc likuma. Jūlija beigās, augustā mēs stāvam rindā pie Ministru kabineta, mēģinām saprast, cik liela ir elastības rezerve, bet tas, manuprāt, ir diezgan pazemojoši: tik lielas kapitālsabiedrības - Latvijas Radio - vadītājam stāvēt rindā, kādu pārliecināt, definēt kādas vajadzības. Mēs iedodam savu prioritāšu sarakstu - protams, tas ir garš -, bet tad man nezināma darba grupa to visu pārkārto pēc sava prāta, augšgalā ieliek kaut ko citu, un ne vienmēr tas ir degošākais, kas nepieciešams Radio. Tas nozīmē, ka Radio darbība tiek noteikta kaut kur citur un Radio nav tiesīgs rīkoties ar savām finansēm.

- Bet kur tad nosaka Radio darbību?

- Acīmredzot koalīcijas darba grupa, kas nosaka, cik liela summa ir atvēlama un kam tā ir atvēlama. Tā ir otrā problēma: piešķīrumi, kas iet caur jauno politikas iniciatīvu instrumentu, ne vienmēr atvieglo mūsu darbu. Piemēram, ir iedoti 100 000 eiro autortiesību maksājumu segšanai, bet ir arī citas lietas: no saraksta izvēlas, teiksim, apraides izmaksas, bet tur mēs esam tikai pastnieki - nauda aiziet uz Radio un TV centru, vai arī tā pati Latgales studija, kas mums nebija prioritāšu īsajā sarakstā. Mēs neesam iestāde, finansējumam jābūt pietiekamam no valsts dotācijām un pašu ieņēmumiem, bet arī jābūt brīvībai šo finansējumu izlietot. Mēs atskaitāmies ar kaut ko citu - nevis ar ierakstu ailītē, ka ir apgūta konkrēta summa integrācijas programmā, valsts simtgadē, Eiropas prezidentūrā. Mēs atskaitāmies ar auditorijas lielumu un auditorijas apmierinātību, ar to, cik esam veidojuši kultūrvēsturiskus fondu ierakstus, oriģinālraidījumus dažādos žanros un kategorijās. Tie ir mūsu nefinanšu kritēriji.

- Auditorija tiek pētīta?

- Iespēju robežās. Tā ir svarīga funkcija, es būtu gribējis, lai tā attīstās straujāk, jo pētīšanai neizbēgami nāksies veltīt laiku un līdzekļus. Pasūtījām sabiedriskā labuma testa pētījumu, ko mums veica SKDS, vēl visi dati nav apkopoti, bet ir pamatrādītāji: kāds ir mūsu sniegums sabiedrībai? Atkārtotu pētījumu veikšanas laikā redzēsim dinamiku: mūsu sniegums uzlabojas vai ne? Pēc indikācijām spriedīsim, kas vēl ir jādara. Tie būs sabiedriskā uzdevuma izpildes rādītāji, kuri varētu tikt papildināti nākotnē. Mēs primāri skatāmies uz to cilvēku viedokli (visiem netaisāmies izpatikt), ko es varētu dēvēt par nācijas kodolu: tie ir vidējās paaudzes cilvēki, kuri jūtas atbildīgi un piesaistīti Latvijai un kuri interesējas par valsts sabiedriski politiskajām un kultūras norisēm. Kodola vērtējumam piešķiram lielāku nozīmi nekā vienkārši sabiedriskās domas aptaujai. Tas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kā vērtēt sabiedriskā medija darbību.

- Kāda Saeimas deputāte ķēra roku pie galvas, saukdama, ka tūdaļ būšot ētera klusums. Tas ir iespējams?

- Tas nav iespējams, un neredzu šobrīd tādu risku. Tas ir emocionāli sakāpināts uzmanības pievēršanas veids. No darbinieku viedokļa tas ir atalgojuma jautājums, no vadības viedokļa - stabila un ilgtspējīga finansēšanas modeļa iespēja. Tad mēs varam attīstīties stabili, veidojot divu līdz trīs gadu darbības plānu. 2015. gada augustā - septembrī, plānojot 2016. gada budžetu, visām valsts iestādēm tika lineāri samazināts budžets par četriem procentiem, bet mums izdevās panākt, ka LR finansējums netiek samazināts, taču šajā procesā, kad par to tika spriests, mums nācās norādīt, ka kaut kāda daļa raidījumu neskanēs, jo tam nebūs finansējuma. Bet patlaban es neredzu nekādus riskus par 2017. un 2018. gadu, bet 2019. gadā, iespējams, būs jāsamazina darbības apjoms. Ja mūsu izdevumu bāze būs jāsamazina par 10-15% un tas nebūs vēlēšanu gads, tad arī darba apjoms būs cits. Protams, arī iekšpusē jāskatās, ko varam optimizēt, ko - darīt citādi.

- Kā noprotu, arī LR valdes darbs neiet kā smērēts, ir nesaprašanās... vai kā to labāk nosaukt.

- Diez vai jūs atradīsiet kādu kapitālsabiedrības valdi, kurā eksistē pilnīga vienprātība. Jautājums par to, ka valdē šobrīd nav vienprātības, ir iznests publiskajā telpā. Protams, nevaru apgalvot, ka valdes darbs divus gadus bijis gluds, mums ir atšķirīgi viedokļi, bet es nevēlētos publiski apspriest valdes problēmas. Varu pateikt vienīgi to, ka lielākās viedokļu atšķirības ir par pienākumiem un atbildībām, un mana pārliecība ir tāda: ja kāds cilvēks ir uzņēmies veikt kādu darbu un viņam tas ir amata aprakstā, tad pārējiem - apkārtējiem darbiniekiem - ir pamats sagaidīt, ka šie pienākumi tiek pildīti. Tas attiecas gan uz ierindas darbinieku, gan uz valdes locekli. Bet kopumā valde ir strādājusi labi, un 2015. gadu beidzām ar labiem finanšu un nefinanšu rādītājiem, arī 2016. gads bijis labs. Galvenais, ka LR darbība ir līdzsvarota un stabila. Arī auditoriju dati rāda, ka mēs esam noturējuši auditoriju, savu tirgus daļu.

- Tātad Radio2 nelikvidēsiet, lai saglābtu visu LR kopumā?

- Šis jautājums ir no fantastikas jomas. Ja runājam konkrēti par Radio2, tam proporcionāli ir lielāks finansējuma pieaugums, jo pirms tam šim radio ir bijis vispieticīgākais finansējums, par spīti lielajam klausītāju skaitam. Radio2 vajadzības ir ņemamas vērā turpmākajos plānošanas periodos, es pat vēlētos teikt - tā būtu pozitīvā diskriminācija.

- Ko saka NEPLP par visu šo situāciju? Iespējams, ka jaunievēlētā padome vēl nav īsti sapratusi drēbi, kas jāgriež un jāšuj...

- Negribētu viņu vietā interpretēt viņu pozīciju. Vēlos saglabāt iespēju, ka abpusēji mēs varam runāt tieši, lai būtu drošība, ka publiskajā telpā kaut kas netiek interpretēts. Bet sākums ir diezgan saspringts, un par vairākām lietām izpratne atšķiras. Ceru, ka tās ir tikai sākuma grūtības un, iepazīstoties ar kapitālsabiedrības darbības principiem, padomei būs vieglāka sadarbība ar mums. Ceru, ka padome izvairīsies no tiešas vai netiešas iejaukšanās valdes darbā, domājot, ka viens otrs jautājums ir risināms ātri un vienkārši. Taču visiem jautājumiem ir vēsture, jo nevar apgalvot, ka tagad, lūk, sāksim pilnīgi jaunu dzīvi ar jaunu degsmi. Novēlu jaunajai padomei pēc iespējas ātrāk apgūt savu pienākumu loku un izvairīties no politiskām ietekmēm.

- Izvairīties no politiskām ietekmēm - tas ir panākams visgrūtāk.

- Tas tiesa. Bet tad man jāpiemin kāds piemērs. Saeimas rīcība, atceļot padomes locekļus, ir radījusi negatīvu precedentu, jo jaunie padomes locekļi nejutīsies tik brīvi, lai lemtu paši ar savām galvām.

- Jūs domājat par Aināru Dimantu, kas tika Saeimas atsaukts no amata?

- Jā. Balsojums bija arī par Mjartānu un citiem padomes locekļiem. Tas nav pieļaujams formāts, kādā veidā sabiedrisko mediju pārraugs varētu tikt kustināts... Tas ir klajš politiskais spiediens, un ikviens padomes loceklis nu var rēķināties ar to, ka viņu, iespējams, pasauks uz Saeimu, lai noklausītos subjektīvus vai tā brīža konjunktūrā balstītus pārmetumus, negūstot nekādu iespēju aizstāvībai.

- Pēdējā laikā netiek publiski runāts par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.

- Netiek, bet sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir mediju plānošanas stratēģijas veidošanas jautājumiem. Kultūras ministrija ir sagatavojusi detalizētu viedokļu apkopojumu, ko šajās dienās paredzēts iesniegt Ministru kabinetam. Ir aplūkoti dažādi scenāriji, aprēķināts finanšu iespaids. Mēs gan neesam entuziasma pārņemti, domājot par iziešanu... Mēs pret to neiebilstam, bet, manuprāt, iziešanai jābūt sasaistītai ar finansējuma jautājumu risināšanu. Un secībai jābūt tādai: vispirms izveidojam stabilu, ilgtspējīgu, prognozējamu finansēšanas modeli, kurā būtisks aspekts ir ne tikai finansējuma nepieciešamais lielums, bet arī tā izmantošanas brīvība. Un tikai pēc tam izejam no reklāmas tirgus. Un vēl. Mums kā lielākajam spēlētājam aizejot no reklāmas tirgus, cietīs arī pārējie radiostaciju īpašnieki, jo samazināsies kopējais reklāmas apjoms - nebūs tā, ka LR reklāmas daļu sadalīs pārējās radiostacijas. Mūsu daļa ir gandrīz 50% no reklāmas tirgus. Mums aizejot, reklāmdevējiem radio vairs nebūs tik interesants. Reklāmu pārdalot, svaru kausi nosvērsies par labu internetam. Vienkārši runājot: mēs, teiksim, nodrošinām autobusu uz Rēzekni un uz Daugavpili, un, mums neļaujot braukt uz Rēzekni, pasažieri uz Daugavpili nebrauks vairāk. Tāpēc velti gaidīt, ka Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus kādam citam nesīs uzplaukumu.