Diskusijā par tā saukto skolotāju atalgojuma reformu mediji demonstrē pamatā funkcionāru un arodbiedrību viedokļus. Pašu skolotāju un pat skolu (sevišķi mazo un lauku skolu) vadītāju dalība tajā, manuprāt, ir nesamērīgi maza. Tāpēc liels paldies Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas (Rēzeknes novads) direktorei Gundegai Rancānei par to, ka viņa piekrita sarunai ar Neatkarīgo.
Pašlaik vairāk nekā divas trešdaļas no līdzekļiem, kas tiek iedalīti ceļu rekonstrukcijas darbiem un jaunu ceļu celtniecībai, Latvija saņem ar ES fondu starpniecību. Valdība ir solījusi, ka ar laiku ES nauda tiks aizvietota ar valsts budžeta finansējumu, taču šie solījumi netiek pildīti.
Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) partijas lietām, raugoties uz pašvaldību vēlēšanām, par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieces meklēšanu un neatrašanu, par triju ZZS ministru tikšanos ar Krievijas premjera vietnieku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
Bija plāns veidot diskusiju par sievietēm politikā, par feminismu, par jauniem un dažkārt nepieņemamiem vērtību uzstādījumiem, turklāt diskusijā piedalītos arī kāda feministe vai arī sieviete, kas sevi par tādu uzskata.
Jūlijā valdība beidzot apstiprināja divus gadus muļļāto pedagogu algu reformu, kas paredz būtisku atalgojuma pieaugumu, pirmsskolas pedagogu algu kāpināšanu gan atstājot pašvaldību labās gribas ziņā, par kuru izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nešaubās.
Par nākamā gada budžeta veidošanas novitātēm; par strādājošo kategorijām, kuras var cerēt uz algu pielikumu nākamgad; par pensiju indeksāciju; par nākamā gada ekonomikas izaugsmes perspektīvām; par iespējamām nodokļu izmaiņām un daudz ko citu saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu.
Intervija ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība) – par situāciju ar nelegālajiem imigrantiem, par ANO amorālo «bēgšanas kampaņu», par kara draudiem, kā arī par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu.
Satiku (virtuāli) ģeogrāfijas doktoru, vienu no Latvijas Tautas frontes iniciatoriem un veidotājiem, LR Augstākās padomes deputātu Valdi Šteinu. Valdis teica, ka Latvija atrodas karastāvoklī.
Latvijas Zemessardzei šajās dienās aprit 25 gadi. Šim notikumam par godu vairāki 19. Nodrošinājuma bataljona Kājnieku rotas vīri pulcējās uz saviesīgu sarunu.
Politikas zinātņu doktors, Broka universitātes (Kanāda) profesors Juris Dreifelds ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība (ES) neizirs, aicina pārlikt mūsu Saeimai un valdībai veltīto kritiku pašiem uz sevi, uzskata, ka Latvijā ir mediju krīze, tāpēc te vajadzīga īpaša mediju politika.
Intervija ar juristu, fotogrāfu, politisko norišu vērotāju un laikazīmju vācēju Aivaru Borovkovu – par vēstures neobjektivitāti un pazudušo džentlmeniskumu, par manipulācijām ar pūli un kara psihozes augļu savācējiem, kā arī par gleznotāju – teroristu Ģedertu Eliasu un čaklajiem bumbu metējiem.
Par to, kas ir reliģija; par tās lomu šodienas pasaulē; par to, ko reliģija cilvēkiem nozīmē; par tās modernizāciju un to, kas būtu jādara, ja vairs negribam dzīvot tā, kā līdz šim esam dzīvojuši, saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošo pētnieci, profesori Laimu Geikinu.
Uz jautājumiem par to, vai viedokļa izteikšana par ASV prezidenta kandidātiem ir iejaukšanās ASV iekšējās lietās, par Ķīnas ārpolitiku, par perspektīvām uzlabot attiecības ar Krieviju un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Latvijas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka tad, ja vēlamies gūt dzīvei spēku, tās centrā jāliek Evaņģēlija vēsts. Jo patiesības spēks ir lielāks par ļaunuma untumu.
No 1. jūnija pašvaldībām, kur ir rindas uz bērnudārziem, pašām bija pilnā apmērā jāpārņem to bērnu pieskatīšanas veidu finansēšana, kam nav vietas pašvaldību bērnudārzos.
Sestdien Gļeba Panteļejeva darbnīcā savas rokas atlējumu izveidoja mūsdienības izcilais baletdejotājs, aktieris un horeogrāfs Mihails Barišņikovs. Roka, kas ir izteiksmīgākā cilvēka ķermeņa daļa – ja neskaita acis – paliks mūžīgi mūžos.
Par to, kā Eiropas struktūras uztvēra Lielbritānijas referendumu, par Turcijas apvērsuma sekām un ietekmi uz ES politiku, kā arī uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiropas Parlamenta (EP) Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas loceklis, priekšsēdētāja vietnieks delegācijai attiecībām ar Baltkrieviju Andrejs Mamikins.
Jurists, politologs un Eiropas Savienības tiesas tienesis Egils Levits pauž Neatkarīgajai savu viedokli par procesiem Eiropas politikā un raksturo to, kas notiek, varētu notikt ar pamatjēdzieniem – nācija, valsts, Eiropas Savienība (ES).
Intervija ar bijušo ārlietu ministru, tagad – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru Māri Riekstiņu: par terora aktiem Eiropā, Islāma valsts pārvērtēšanu, Krievijas propagandu, Brexit mācībām un neizdevušos militāro puču Turcijā.