Lielās intervijas

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš KRIEVIŅŠ un Banku augstskolas pētniecības direktors Andris NĀTRIŅŠ sarunājas ar Neatkarīgo par to, ko izglītības sistēma, zinātne devusi un var dot valsts pārvaldes kvalitātei, tās starptautiskai konkurētspējai.

Saeimas deputāts (Saskaņa), bijušais Latvijas iekšlietu ministrs (1994–1995) Jānis ĀDAMSONS pauž Neatkarīgajai savu viedokli par drošību un jauno, 16. jūnijā Saeimā apstiprināto, Latvijas valsts aizsardzības koncepciju.

Bijušais Latvijas gāzes vadītājs Adrians Dāvis ne reizi vien publiski veltījis atzinīgus vārdus uzņēmuma vācu akcionāriem (E.ON), stāstot, ka no «vāciešiem esam ļoti daudz mācījušies un viss mūsu personāls regulāri brauc pie viņiem apgūt pieredzi, kā jāstrādā».

Divdesmit ceturtajā jūnijā SIA LATVeducation valdes priekšsēdētājs Tigrans SEVOJANS saņēma vēstuli – vēstījumu partijas biedriem – no Deivida Kamerona.

Saruna par žurnālista misiju, žurnālistikas bīstamību un svarīgumu mūsdienās ar, iespējams, pasaulē pazīstamāko latviešu izcelsmes žurnālistu Pēteri Gresti.

Ko izdodas panākt attiecībās ar Krievijas satiksmes amatpersonām, par lielo megaprojektu Zīda ceļš, kas ir tranzīta koridors no Ķīnas un Kazahstānas caur Krieviju uz Rietumeiropu, par vilcieniem, lidmašīnām, prāmjiem un citām satiksmes nozares aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

Par Finanšu ministrijas plāniem nodokļu jomā, nākamā gada valsts budžetu un Valsts ieņēmumu dienesta sakārtošanu saruna ar Danu Reiznieci Ozolu (ZZS).

Kā Eiropas Savienībai (ES) tālāk būvēt attiecības ar Lielbritāniju pēc tās tautas vairākuma lēmuma izstāties no ES un pašu ES, vai tiešām Lielbritānijai vēl ir atpakaļceļš, un kādas ir Latvijas intereses šajā pārmaiņu laikā?

Sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Brigita Zepa sarunājas ar Neatkarīgo par valsts piederības sajūtu.

«Aiz loga skan viegls džezs, cilvēki atpūšas ielas kafejnīcā un izgaršo vasaru. Viņi bauda komfortu, ko radījusi Rietumu civilizācija. Arī mēs te sēžam pie atvērta loga, baudām to visu, bet tā dunoņa zem kājām kļūst arvien spēcīgāka – tur tiek nojaukti mūsu dzīves pamati,» klusā, mierīgā balsī viņš izsaka brīdinājumu, kas liek sažņaugties sirdij.

NATO valstu vadītāju Varšavas tikšanās priekšvakarā saruna ar Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Andreju Panteļējevu par to, vai drošības situācija pasaulē un mūsu reģionā uzlabojas, kas tiek darīts, lai mazinātos runas par iespējamo Rīgas un Tallinas ieņemšanu pārdesmit stundu laikā, un kā militāristi uztver Putina samiernieciskos toņos ieturēto runu Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā, kā arī par Vienotības iespējamo likteni, ZZS uzdevumiem, lai noturētu augstos reitingus, un par latviešu tradīciju veidot jaunas politiskās partijas.

Karstākos vasaras iekšpolitiskos un ārpolitiskos notikumus – Brexit, Latvijas veselības ministra un korupcijas skandālus un reiz tik ietekmīgās partijas Vienotība nākotni pēc vadītāja nomaiņas – Neatkarīgajā analizē politologi, profesori Ilga Kreituse (RSU) un Ivars Ījabs (LU).

Mēs ar pedagoģiskā centra Eksperiments izveidotāju, skolas Innova dibinātāju un zinātnisko vadītāju Broņislavu Zeļcermanu esam pazīstami vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Viņš ne reizi nav devis man iemeslu apšaubīt viņa profesionālismu.

Manuprāt, stāsti par nodokļiem medijos arvien vairāk izpaužas kā asarainas melodrāmas, nevis lietišķs skaidrojums, kas un kā. Pēdējā laikā par galveno (pamatā – slikto) varoni kļuvis nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Neatkarīgā uzmeklēja ekonomisti, neatkarīgo eksperti Jevgeņiju Zaicevu, lai uzzinātu viņas viedokli par divām lietām – par NĪN un to, kam valdība tērē naudu.

«Mana alus jaunība ir garām,» smaidot nopūšas dzejnieks Jānis Peters, apcerēdams tēmu par Jāņiem, kad tika dzerts alus. Kaut arī vasaras saulgrieži ir pilnasinīgs, sulīgs dabas plaukuma laiks, kam vidū pulsē pati dzīvība, tajā skan arī tāla, vēl nenojausta skumju nots: saule sāk ritēt uz ziemu.

Tikko ir beigusies Saeimas pavasara sesija. Ar kādām domām un sajūtām durvis uz vasaru ver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība)? Neatkarīgā sarunājas ar Ināru Mūrnieci par latvieša pašapziņu, cieņu pret vēstures notikumiem, par sadalīto sabiedrību, tautības ierakstu pasē un citām tēmām.

23. jūnijā visas pasaules uzmanība būs pievērsta Lielbritānijai (šeit un turpmāk domāta valsts, kuru oficiāli sauc Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija), kur notiks referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane šobrīd pēta čekas darbību Latvijā, savukārt LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Zigmāra Turčinska zinātniskā darbība saistīta ar nacionālās pretošanās kustības norisēm pēckara gados. Šodien, kad aprit 76 gadi kopš Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, saruna par to, kas atklājas, ielūkojoties vēstures melnākajās lappusēs.

Latviju un Izraēlu vieno ļoti ciešas un draudzīgas attiecības. Tās skar gan ekonomisko jomu, gan kultūras sakarus, gan sadarbību zinātnē un izglītībā. Uz dzīvi Izraēlā ir pārcēlušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Izraēla ir nozīmīgs mērķis daudziem Latvijas ceļotgribētājiem. Par to, kāda ir Izraēlas politika attiecībās ar kaimiņvalstīm, par to, cik droši ir apmeklēt Izraēlu, un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē.

Politologs un vēsturnieks, vēstures doktors Kārlis Daukšts intervijā Neatkarīgajai raksturo Krievijas pūles atrast sevi pašu un savu ceļu, Eiropas attieksmi un Latvijas pozicionēšanos šo visu attiecību kontekstā.