Lielās intervijas

Vai Šengenas zona neizjuks? Kādai vajadzētu būt ES atbildei uz bēgļu krīzi? Kā lētās naftas cenas ietekmēs Eiropas un Latvijas drošību? Uz šiem un citiem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem atbildēja Eiropas Parlamenta (EP) un Baltkrievijas sadarbības delegācijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Mamikins (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa).

Pretēji mērķim palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību no jaunā gada ieviesti ģimenes ārstiem noteikti ierobežojumi pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, vairākiem izmeklējumiem, savukārt jau pērn ārsti dabūja brāzienu no veselības ministra Gunta Belēviča par kvotu pārsniegšanu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Kā tas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kā sistēma tiek galā ar gripas epidēmiju, ko ārsti cer sagaidīt no jaunās valdības un vecā ministra, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi.

Par pagājušajā gadā notikušajām batālijām ap Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, par situāciju mediju biznesā un reklāmas tirgū, par krievu mūziku radio ēterā un latviešu valodas stiprināšanu Neatkarīgās intervija ar mediju grupas Super FM līdzīpašnieku Ričardu Zaksu.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle šā gada sākumā saņēma Ministru kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītības sistēmas attīstībā. Viņas viedoklī ieklausās gan pedagogi, gan citi nozarē strādājošie, un arī Neatkarīgā ne reizi vien ir lūgusi viņu izteikt domas par nozares aktualitātēm. Arī šoreiz viņai ir savs skatījums gan par jauno algu modeli, gan skolu tīkla sakārtošanu, gan citiem jautājumiem.

«Neuztver dzīves notikumus ne izteikti pozitīvi, ne negatīvi. Tos vajag pieredzēt un no tiem mācīties,» Robija Šarmas vārdus no grāmatas Mūks, kurš pārdeva savu ferrari atstāsta Aigars Pētersons.

«Pretdarbības dēļ mūsu zinātniskā pieeja Salaspils nometnes jautājumam nemainīsies,» teic Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs. Trīs vēstures doktori – Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne – ir sarakstījuši fundamentālu pētījumu Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941–1944.

Saruna ar kādreizējo eirokomisāru, Vienotības valdes locekli Andri Piebalgu par to, kāpēc viņš netika izvirzīts par premjera kandidātu no partijas Vienotība, par viņa gatavību uzņemties partijas vadību, par partijas un savu personīgo pozīciju viendzimuma laulību legalizācijas jautājumā, par to, vai bēgļu jautājums var sašķelt ES un sagāzt Šengenas zonu. Arī par to, vai viņu nebaida virsleitnanta Sausā liktenis, par to, kāda politiķa tipu pārstāv viņš pats un kādu Kučinskis, un kuram Vienotības grupējumam jūtas piederīgs.

Pirms jaunā gada LETA vēstīja, ka Latvijas Ārlietu ministrija noslēgusi līgumu ar apgādu Jumava par grāmatu Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gs. un Latvija ceļā uz valsts simtgadi izdošanu krievu valodā un iegādi, lai atspēkotu «nepatiesības plūdus» par Latvijas vēsturē svarīgiem posmiem. Neatkarīgā sarunājas ar akadēmiķi, vēstures doktoru, Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani par to, vai šie izdevumi sasniegs «plūdu» ražotājus, un par to, kāpēc politikai vajadzīga melīga vēsture.

Kā veicināt reģionālo mediju neatkarību, jo īpaši, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām? Vai ar pāreju uz sabiedrisko mediju finansēšanu tikai no valsts budžeta tie netiks turēti īsā saitītē un varēs izvairīties no līdzīgiem gadījumiem kā Vācijā, kur sabiedriskā televīzija vairākas dienas neinformēja skatītājus par incidentu ar bēgļiem un sievietēm gadumijas naktī Ķelnē? Ko no iecerētajām reformām mediju jomā iegūs sabiedrība? Neatkarīgās intervija ar jaunievēlēto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aiju Dulevsku.

Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra sarunājas ar Neatkarīgo par to, kas šogad noteiks Eiropas kopainu, un par to, kādi varētu būt Eiropas Savienības turpmākas pastāvēšanas scenāriji.

Pretēji publiskajā telpā dzirdētajam viedoklim par tiesībsarga Jura Jansona atturību bēgļu uzņemšanas sāgā, intervijā Neatkarīgajai tiesībsargs izsakās skarbi – Latvijas un Eiropas politiķu rīcība ir bezatbildīga! Viņaprāt, nav par vēlu rīkot referendumu par šo tēmu. Savukārt bērnu vecākiem pirms došanās uz ārvalstīm iesaka rūpīgi izvērtēt attiecīgās valsts prasības bērnu aprūpes jomā, bet problēmu gadījumā, par kurām dzird arvien biežāk, agrāk vērsties pēc palīdzības Latvijas institūcijās.

Ar Lattelecom un Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas atbalstu latviešu valodā izdota Parīzes Ekonomikas skolas (Paris School of Economics) profesora, akadēmiķa Tomasa Piketī (Thomas Piketty) 768 lapaspušu biezā grāmata Kapitāls 21. gadsimtā (The Capital in the 21st Century).

Drīzumā apgāds Jumava laidīs klajā grāmatu Zem LKP kupola. Tas ir V. Hermaņa ieskats Latvijas Komunistiskās partijas līkločos (1945–1991). Autors uzrunājis, intervējis, mēginājis portretēt LKP vadošus kadrus konkrētās situācijās, piemēram, Vili Krūmiņu un Eduardu Berklavu, Anatoliju Gorbunovu, Alfredu Čepāni un Mārīti Rukmani, Alfrēdu Rubiku un citus. Tāpat tolaik bezpartijiskā Ivara Godmaņa skats no malas. Grāmatā kā pēcvārds autora saruna ar vēsturnieci, vienu no mūsu vadošajām totalitārisma pētniecēm Dainu Bleieri (lasāma saīsināta).

Daugavpils eksmērs, septītās Saeimas deputāts Valdis Lauskis sarunājas ar Neatkarīgo par valsts reģionālo politiku, par to, kāpēc pašvaldības arvien vairāk attālinās no cilvēka.

Tas notika pirms 25 gadiem, naktī uz 13. janvāri, Viļņā. Padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebraucot TV torņa aizstāvjos. Militāristi šāva un šķaidīja neapbruņotos cilvēkus. Toreiz tika nogalināti 14 cilvēki, ievainoto bija ap tūkstoti.

Pēc NRA pasūtījuma decembrī SKDS veica sabiedriskās domas pētījumu par uzticēšanos institūcijām un atsevišķiem politiķiem. Saruna ar SKDS direktoru, sociologu Arni Kaktiņu par šā pētījuma rezultātiem, par politiskās leģitimitātes trūkumu Latvijas politikā; par iespēju sagaidīt no krūmiem pēkšņi izlienam problēmu «atrisinātāju»; par caurmēra latvieša ideoloģisko portretu; par tā saukto viedokļu līderu ietekmi uz sabiedrisko domu un par iespējamo politiskās paradigmas maiņu gan Latvijas, gan Eiropas politikā.

Iespējams, mēs atkal tuvojamies laikam, kad šo valsti labāku spēs padarīt tikai politieslodzītie un disidenti. No varas puses tas ir pagalam nožēlojami, jo tā vara skaidrības ieviešanas vietā nodarbojas arī ar patiesības falsifikāciju. Toties no sabiedrības puses mēs varam būt lepni, ka vēl ir cilvēki, kuri ar taisnību netirgojas un varas priekšā nelokās.

Raimonda Paula astoņdesmit stundu dziesmu maratons, kas sākās sestdien un beigsies Maestro dzimšanas dienas naktī pulksten divpadsmitos, atgādina, cik dažāds ir šis cilvēks.

Sešpadsmitajā decembrī arī ar savas partijas (Latvijas Zemnieku savienība) biedru rociņām no Carnikavas novada domes priekšsēdētājas amata tika gāzta Daiga Jurēvica. Viņas vietā nāca Imants Krastiņš (Reģionu alianse). Intervijā Neatkarīgajai domes deputāte, Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta par savas atkāpšanās iemesliem, par padarīto, darāmo un turpmāko.

Saruna ar kādreizējo Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālisti, tagad – Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Aiju Lulli par to, vai būt latvietim, saglabāt savu latvietību un piederību Latvijai ir ieguvums vai apgrūtinājums. Par saknēm, par laimi, par izpratni, kas ir Kārlis Markss un īsts kapitālisms. Par tendenci braukt pelnīt pensiju cilvēcīgām vecumdienām, gaidāmo kvalitatīvāku aprūpes centru uzplaukumu un pašu nenopelnīto laimi un privilēģijām būt eiropietim.