Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
- Kas ir PVD atbildības jomas? Par ko jūs atbildat, un kas nav jūsu atbildības sfērā?
- Galvenā PVD atbildība ir patērētāju veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku veselības un labturības uzraudzība. Dienestā strādā ap 600 darbinieku. No viņiem ar veterināro uzraudzību, un tas attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, mājputniem un mājdzīvniekiem (arī suņiem), nodarbojas aptuveni 100 inspektoru visā Latvijā. Ja runājam par pārtikas aprites uzraudzību, tad šajā jomā PVD strādā vairāk nekā 200 inspektoru. Papildus tam PVD darbinieki strādā robežkontrolē, veterināro zāļu reģistrācijā, pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju reģistrācijā u.c.
- Kurā brīdī pārtikas uzraudzībā beidzas PVD kompetence un kad būtu jāvēršas pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai citur? Kāds lasītājs aicināja ar laikraksta starpniecību jums uzdot jautājumu par atdzesētas gaļas kvalitāti. Nopirkta atdzesēta gaļa, to apstrādājot, gandrīz trešdaļu svara izdalīja kā šķidrumu. Vai tā drīkst? Ja tas nav pareizi, tad kur sūdzēties par to, ka lielveikalu gaļa ir «piedzīta ar ūdeni»?
- Pārtikas aprites uzraudzībā ir ieviesta kontrole visā pārtikas ieguves posmā, no lauka līdz pat galdam. PVD kompetence sākas no primārās pārtikas ieguves vietas līdz pat veikalam. Ja ir jautājumi par iespējamiem pārkāpumiem visā šajā procesā, tad par tiem ir jāvēršas pie PVD.
Jautājums par ūdens daudzumu gaļā nav tik vienkāršs. Normāli svaiga gaļa satur 60-85% ūdens, un tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem - dzīvnieka vecuma, ēdināšanas un turēšanas apstākļiem saimniecībā, arī no labturības prasību ievērošanas kaušanas laikā. Ja kaušanas laikā netiek ievērota labturība, dažādu bioķīmisko procesu rezultātā ūdens tiek sliktāk saturēts audos un termiskās apstrādes (arī atkausējot pēc sasaldēšanas) rezultātā izdalās pastiprināti un lielā daudzumā. Normatīvajos aktos nav noteikts ūdens saturs gaļā, izņemot mājputnu gaļai. Arī, kad svaiga gaļa tiek saldēta, pēc atkausēšanas, to termiski apstrādājot, tā izdalīs vairāk ūdeni, nekā apstrādājot svaigu gaļu. Saldēšanas procesā tiek saplēsti šūnu apvalki, tāpēc ūdens izdalīšanās, apstrādājot saldētu gaļu, ir lielāka. Tomēr, pārdodot sasaldētu vai atkausētu gaļu, par to ir jāinformē patērētājs preces marķējumā. Ja svaigai gaļai tiek speciāli pievienots ūdens, arī tas ir obligāti jānorāda marķējumā. Un šādus produktus nevar tirgot kā svaigu gaļu.
Ir zināms, ka ūdeni gaļai var piesaistīt ar dažādām vielām, ar injekcijām u.c. Katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli.
Es domāju, ka atbildīgi ražotāji svaigai gaļai ūdens pievienošanas metodes neizmantos.
- Ja daudz ūdens izdalās, cepot t.s. vārīto desu, tad tā drīkst?
- Ja tas ir pārtikas pārstrādes produkts, piemēram, desa, tad drīkst, bet, ja produktam ražošanas procesā tiek pievienots ūdens, marķējumā tas ir obligāti jānorāda. Un attiecībā uz gaļas produktiem to nosaukumā norāda pievienotā ūdens klātbūtni, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5% gala produkta svara.
- Ļoti bieži tiek uzdots jautājums par palmu eļļu. Cik bīstams ir šis produkts?
- Palmu eļļa pati par sevi nav bīstama. Palmu eļļa ir lētāks produkts, salīdzinot ar citām augu eļļām, tāpēc to izmanto, lai ražotu hidrogenētos taukus. Šķidro augu eļļu hidrogenēšana notiek ar ūdeņraža palīdzību, savukārt lēti hidrogenētie tauki padara arī pārtikas produktus lētākus un tādēļ ir izdevīgi to ražotājiem. Palmu eļļas īpašību - padarīt grūtāk kūstošus atsevišķus pārtikas produktus, piemēram, margarīnu, krējuma aizvietotāju, augu un piena tauku maisījumus - ražošanā izmanto, lai pagarinātu produktu derīguma termiņu. Uzskata, ka tieši hidrogenētie tauki var radīt noteiktus veselības riskus, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Hidrogeninētos taukus var ražot no jebkuras augu eļļas, bet citas augu eļļas ir dārgākas, tāpēc daudzās pārtikas rūpniecības jomās pamatā izmanto palmu eļļu.
- Ja pa apdzīvotu vietu klaiņo svešs suns un kādam brūk virsū. Kam vispirms būtu jāzvana, vai PVD?
- Pašvaldības policijai, jo tā atbild par sabiedrisko kārtību. Savukārt pašvaldības ir noslēgušas līgumus ar noteiktiem klaiņojošo dzīvnieku ķērājiem, kuriem, saņemot ziņu no policijas vai pašvaldības, ir jādodas uz notikuma vietu. Ja suns kādam uzbrūk, tad tā jau ir policijas kompetence. Ja suņa uzbrukumā ir nodarīti miesas bojājami, tiks sākts kriminālprocess un pieslēgsies PVD, kurš pārbaudīs, vai suns ir reģistrēts un ir vai nav bīstams, jo PVD veic suņu bīstamības novērtēšanu. Ja suns tiek atzīts par bīstamu, tad suņa īpašniekam tiek uzlikti papildu pienākumi. Ja sunim nav īpašnieka, tad mēs nogādāsim suni patversmē, kuras darbinieki centīsies sunim atrast jaunu saimnieku.
- Mani novērojumi liecina, ka prasību čipēt suņus daudzmaz ievēro Rīgā, bet par to īpaši neuztraucas ārpus Rīgas. Vai PVD taisās pārbaudīt nereģistrētos lauku sētu suņus?
- Tikai sūdzību gadījumā. Mēs neplānojam braukāt pa mājām, lai masveidā pārbaudītu suņu reģistrāciju. Reģistrācijas galvenais mērķis ir, lai dzīvnieks būtu identificējams gadījumā, ja tas pazūd vai nodara kādu kaitējumu. Mēs pagaidām neredzam iespēju, lai veiktu 100% kontroli pār suņu uzskaiti. Pašlaik PVD ir svarīgākas prioritātes - Āfrikas cūku mēris un putnu gripa.
Protams, ja PVD inspektors apmeklēs saimniecību, kas tur, piemēram, cūkas, govis, mājputnus, un redzēs tajā arī suni, tad viņš pārbaudīs suņa reģistrāciju.
- Jūs pārzināt dzīvnieku reģistrāciju un reģistrēto dzīvnieku skaita izmaiņas. Cik reģistrēto dzīvnieku statistika ir atbilstoša patiesajai ainai? Lielās saimniecības uzrāda visu, bet mazās un naturālās saimniecības noteikti var neuzrādīt daļu mājlopu.
- Ir jāprecizē, ka dzīvnieku novietnes un dzīvniekus reģistrē Lauksaimniecības datu centrs. Gadījumi, kad lauksaimniecības dzīvnieki nav bijuši reģistrēti, ir, bet, piemēram, runājot par cūkām, pēc profilakses pasākumiem, ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību, situācija ar reģistrēšanos, ir ievērojami uzlabojusies. Pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma 2014. gadā Latgales pusē PVD pārbaudīja katru māju - vienkārši gājām iekšā visās mājās pēc kārtas un jautājām, vai netiek turētas cūkas. Atklājot nereģistrētus dzīvniekus, mēs tos nekavējoties piereģistrējām. Bija vietas, kurās reģistrēto dzīvnieku skaits pēc PVD vizītes pieauga par 80%. Tas attiecās uz teritorijām, kuras bija iekļautas augsta riska zonā. 2014. gadā mēs atklājām lielu nereģistrētu dzīvnieku skaitu. Tagad cilvēki ir informēti, ka labāk dzīvniekus reģistrēt. Ja dzīvnieks nav reģistrēts, tad par to kompensāciju saņemt nevar. Nereģistrētu dzīvnieku klātbūtne ietekmē arī citus maksājumus. Tāpat par mājlopu nereģistrēšanu var tikt piemērota soda nauda, bet slimību izplatības gadījumā pat sākta krimināllieta par epizootijas izplatīšanu. Tāpēc, attiecībā uz mājlopiem, kaut kas varbūt nav reģistrēts, bet tā vairāk nav plaši izplatīta parādība. Ja runājam par mājputniem, tad šeit gan varētu būt neatbilstība starp reģistrēto un patieso skaitu, jo es neticu, ka Latvijā tikai 3500 zemnieku saimniecībās tur vistas.
- Latvijā lielākā daļa mājputnu ir koncentrēti tikai trīs uzņēmumos.
- Jā! No kopējā mājputnu skaita Latvijā ir aptuveni 4,5 miljoni mājputnu, lielajās saimniecībās atrodas 4,1 miljons putnu. Mazajās - aptuveni 300 tūkstoši putnu.
Taču, gadījumā, ja mājputni tiks inficēti ar putnu gripu, tad nav nozīmes, vai fermā ir miljons vai tikai trīs vistas. Jebkurā gadījumā tiks noteikta aizsardzības zona trīs un uzraudzības zona desmit kilometru ap inficēto vietu. Ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas tiks ierobežota lauksaimniecības produkcijas pārvietošana. Gadījumā, ja šādā zonā iekļūs kāds no Latvijas lielajiem putnkopības uzņēmumiem, tad tam var būt ļoti ievērojamas ekonomiskas sekas. Uzņēmumam kādu laiku būs jāiztiek bez produkcijas piegādēm ārējiem tirgiem. Turklāt pat viens atklāts infekcijas gadījums ietekmēs Latvijas starptautisko tirdzniecību. Latvijas uzņēmumiem ir visai daudz eksporta sertifikātu, kuros viens no nosacījumiem ir - «augsti patogēnu putnu gripas gadījumu valstī nav bijis vismaz sešus vai deviņus mēnešus». Tas nozīmē, ka pat vienas infekcijas gadījumā neviens Latvijas uzņēmums nevarēs eksportēt putnkopības produkciju uz valstīm ar šādiem eksporta nosacījumiem. Pat viens infekcijas gadījums ietekmēs visu eksportu un skars visus.
- Vai PVD kapacitāte ir pietiekama, ja putnu gripa skars kādu no trim lielākajiem putnkopības uzņēmumiem? Vai spēsiet utilizēt miljonu vistu īsā laika brīdī?
- Latvijas PVD to var izdarīt. Kapacitāte ir pietiekama. Cits jautājums ir par kompensāciju izmaksām. To apjoms Latvijas mērogiem būs milzīgs, un viens no šādiem kompensāciju resursu avotiem varētu būt arī Eiropas Savienība.
- Ko varam darīt, lai samazinātu putnu grupas riskus?
- Tie, kas patiešām var kaut ko darīt, ir Latvijas iedzīvotāji. PVD noteica papildu prasības drošībai, no kurām galvenā ir prasība par mājputnu turēšanu iekštelpās no pirmā marta līdz 31. maijam. Prasības ir elementāras. Neatļaut nepiederošu cilvēku vai citu dzīvnieku piekļuvi mājputniem! Ir jānodrošina āra apavu higiēna, droša putnu barības uzglābšana utt. Putnu gripas vīruss jau nepārvietojas pa gaisu, tas vispirms ir jāienes, un tikai tad, kad tas ir inficējis mājputnus, tas sāk izplatīties fermas iekšienē. Saimniecībā to var ienest tikai no ārpuses. Ja vīrusa ienešana tiks novērsta, tad tas saimniecībā iekļūt nevar.
Es ceru, ka, sākoties vasarai, putnu gripas riski izzudīs gan Latvijā, gan Eiropā.
- Ir valstis, uz kurām cūkgaļas eksports būs iespējams tikai trīs gadus pēc pēdējā Āfrikas cūku mēra gadījuma. Pašlaik izskatās, ka šādos eksporta tirgos Latvijas cūkkopji vairāk nekad neatgriezīsies. Vai Āfrikas cūku mēris Latvijā ir palicis uz visiem laikiem?
- Problēmas risinājums ir mežacūkās. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Ukrainā un, iespējams, Baltkrievijā mežacūkas ir kļuvušas par vīrusa rezervuāru. Līdz šim Āfrikas cūku mēris izplatījās tikai ar mājas cūkām vai ar mīksto ērcīti. Tagad Austrumeiropas ziemeļdaļā mežacūkas vīrusu izplata sava starpā.
- Vai kaut ko var darīt?
- Viens no ieteikumiem ir aizliegt mežacūkas piebarot. Proti, ziemas laikā papildu barību mežacūkām vispār nedot. Šāda stratēģija dotu rezultātus, ja vairākus gadus pēc kārtas būtu bargas ziemas, ar metru biezu sniega kārtu un salu vairākus mēnešus no vietas. Tad, bez papildu piebarojuma, vājākie sivēni aizietu bojā, jo mežacūka nav Latvijas ģeogrāfiskā platuma grādu dabiskais iemītnieks. Mežacūkām vairāk ir piemērots maigāks klimats. Ja Latviju vairākus gadus pēc kārtas piemeklēs bargas ziemas, tad bez piebarošanas mežacūku populācija sāktu samazināties. Diemžēl no 2014. gada Latvijā neviena ziema nebija īpaši barga, kad mežacūkas nevarētu izdzīvot bez piebarojuma. Ja sniega nav, tad ziemas laikā pie barības tiek gan lielās, gan mazās un vājākās mežacūkas.
Tad, ko varam darīt: mēs maksājam medniekiem par nomedītām sivēnmātēm. Eiropas zinātniskās institūcijas atbalsta šādu metodi. Ja tiek atšautas pilnīgi visas mežacūkas, tad dzīvnieku populācija sāks pielāgoties lieliem dzīvnieku zudumiem un mežacūkām paātrināsies reproduktīvais vecums, tās sāks vairoties, jau sasniedzot gada vecumu. Jo vairāk tās šautu, jo vairāk mežacūkas pielāgotos. Labāks risinājums ir selektīvas medības, tāpēc mēs jau otro gadu maksājam par nomedītajām sivēnmātēm.
Nākamais. PVD izglīto medniekus par medību higiēnu. Ja mežacūka tiek nomedīta Āfrikas cūku mēra aizsardzības zonā vai robežzonā, tad katra nomedītā mežacūka tiek pārbaudīta, vai tā ir inficēta ar Āfrikas cūku mēri. Mežacūkas audu paraugs tiek nosūtīts uz PVD. Pārbaude tiek veikta divu vai triju dienu laikā. Ja infekcijas nav, tad tiek dota atļauja nomedīto dzīvnieku izmantot pārtikai. Gadījumā, ja mežacūka bija inficēta ar Āfrikas cūku mēri, tad PVD ierodas, dezinficē medījuma uzglabāšanas vietu un inficētās mežacūkas ķermeni nogādā uz sadedzināšanas iekārtu.
Sākumā bija cerības, ka, izplatoties Āfrikas cūku mērim, slimības izplatība izbeigsies, tiklīdz mežacūku populācija samazināsies tiktāl, ka vīrusa nodošana tālāk kļūs neiespējama. Lai gan Āfrikas cūku mēris nogalina 99% saslimušo cūku, atklājās, ka vīruss nav ļoti lipīgs. Diemžēl nav identificēts neviens gadījums, kad pēc izslimošanas ar Āfrikas cūku mēri cūkas iegūtu stabilu imunitāti. Ja tiks iegūta stabila imunitāte, tad būs iespējams sākt ražot vakcīnu. Klasiskā cūku mēra gadījumā tieši ar vakcīnas palīdzību 2011. gadā izdevās apturēt slimības izplatību.
- Vai sivēnmāšu atšaušana dos rezultātus? Mežacūkas ņems un sabēgs Nature 2000 teritorijās. Vai drīkst atšaut dzīvniekus aizsargājamās teritorijās?
- Ir pieņemtas izmaiņas medību likumā, kas atļauj Valsts mežu dienestam atļaut medības teritorijās, kurās parasti medības nenotiek, tostarp aizsargājamās teritorijās, tostarp privātos mežos, kuru īpašnieki nav atļāvuši medīt. Ja būs nepieciešams, tad var medīt visos mežos. Nevar medīt pilsētās un apdzīvotās vietās.
- Ir dzirdēti pārmetumi, ka Latvijas lauksaimniekiem tagad ir jāmaksā rēķins par medību biznesa uzplaukumu, ka pie lielā mežacūku skaita pieauguma ir vainīgi mednieki.
- Tieši tā nav. Medību bizness Latvijā nav ļoti attīstīts. Latvijā dominē medību kolektīvu sistēma, kad medības ir hobijs. Protams, medību kolektīvi bija ieinteresēti mežacūku skaita pieaugumā, jo mežacūkas ir optimālākais medību dzīvnieks, kuru var medīt gandrīz visu gadu. Tā kā mednieki bija ieinteresēti lielā mežacūku skaitā savā medību teritorijā un klimatiskie apstākļi un papildu piebarošana veicināja cūku populācijas pieaugumu, tad 2014. gadā mežacūku populācijas lielums sasniedza vēsturiski vislielāko skaitu - 75 tūkstošus. Pašlaik mežacūku populācijas lielums ir samazinājies līdz 35 tūkstošiem.
- Kā ir jāvērtē apsūdzības par Latvijas pārtikas produkcijas kvalitāti, kuras izskan no Krievijas sanitāri veterinārā uzraudzības dienesta?
- Mēs sadarbojamies ar visu pasaules valstu veterinārajiem dienestiem. Bez šādas sadarbības nebūtu iespējama normāla slimību ierobežošana visas planētas mērogā. Ar Krievijas dienestiem Latvijas PVD sadarbība ir normāla un draudzīga, bet sanitārie dienesti nevar ietekmēt politiskos lēmumus, ekonomiskos embargo u.c. lēmumus, kas attiecas uz eksporta aizliegumiem.
- Lēmums aizliegt ievest Krievijā Latvijas šprotes formāli bija sanitāro dienestu lēmums, nevis politisks embargo. Vai bez Krievijas vēl kāda citas valsts sanitārie dienesti ir aizlieguši ievest kādu Latvijas produktu?
- Ir bijuši gadījumi, kad noteiktā Latvijas ražojumā kaut kas tiek atklāts, bet tad parasti viens - konkrētais - uzņēmums zaudēja eksporta tiesības uz šo valsti. Parasti šādi lēmumi skar vienu uzņēmumu, nevis visus nozares uzņēmumus.
Rosseļhoznadzor ir noteicis pagaidu aizliegumu ievest pilnīgi visus zvejas produktus no Latvijas un Igaunijas. Mēs strādājam, lai šo problēmu risinātu. Ir bijušas divas inspekcijas no Krievijas dienestiem. Ir paziņojumi, ka, iespējams, aizliegumu ievest Krievijā Latvijas zivju produkciju varētu atcelt.
- Vai kādas citas pasaules valsts veterinārais dienests ir izteicis līdzīgas pretenzijas par Latvijas zivju pārstrādes produkcijas kvalitāti?
- Līdzīgi lēmumi ir pieņemti tikai dažās Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīs, kuras ir vienā muitas un tirdzniecības sistēmā ar Krieviju. No nevienas citas pasaules valsts sanitārā dienesta neviena līdzīga pretenzija nav izteikta.