Intervija ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu: par valodu referenduma mācībām, par zudušajām krievu valodas privilēģijām un šķietamajām rūpēm par tūristu labsajūtu, par konfliktiem ar Rīgas mēru un deputāta mandāta anulēšanu tiem, kas neievēro valsts valodas normas.
- Ir pagājuši pieci gadi kopš valodu referenduma. Kāda ir latviešu valodas situācija šodien?
- Referendums bija ļoti nepatīkams pārbaudījums. Domāju, bija iespējams tiesiski nepieļaut šādu pazemojumu valsts valodai. Tomēr tas notika, un es šodien būtu sagaidījis lielāku mobilizēšanos valsts valodas stiprināšanai visplašākajā nozīmē. Kaut kas, protams, notika: pieņēma Satversmes preambulu, kas ir vērtīgs dokuments un kurā ir paskaidrota latviešu nācijas īpašā loma. Bet man nepatīk, ka ar demagoģiskiem argumentiem no preambulas tika izslēgts jēdziens «valstsnācija»: ir taču skaidrs, ka Latvijas valsts veidojās ap latviešu nāciju un konkrēti definētā teritorijā. Bet tas viss, protams, neizslēdz jebkuras šeit dzīvojošas tautas līdzdalību valsts celtniecībā, vienojoties ar latviešu nāciju. Taču patlaban mani bažīgu padara jautājums par sīku, bet regulāru piekāpšanos divvalodības virzienā: pēc principa - kāpēc tad nevarētu?! Bet ir lietas, kuras nedrīkst apšaubīt un uzdot liekus jautājumus. Visam, kas ir oficiāls, jānotiek valsts valodā. Bet tagad dažs labs atsaucas uz tūrismu, uz medicīnu, sak, lai labāk saprastu, jākomunicē krieviski. Ir reizes, kad paskaidrojums krieviski ir nepieciešams un attaisnojams. Tā, piemēram, pie Nacionālā teātra ir plāksne ar paskaidrojumu, ka tur notika sapulce, kurā proklamēja Latvijas Republiku, un tulkojums ir angļu, vācu un krievu valodā. Ir skaidrojumi svešvalodās pie Brīvības pieminekļa, ir skaidrojumi pie aizsargājamiem dabas objektiem, tā mēs parādām sevi kā tūristiem draudzīgu nāciju. Tas pats attiecas uz muzejiem. Bet tas nenozīmē, ka nosaukumu jebkurai nomales (vai centra) ielai, pa kuru, iespējams, staigās kāds tūrists, būtu jātulko svešvalodā.
- Valsts valodas centram bija domstarpības ar Latvijas dzelzceļu.
- Pēdējo divdesmit gadu laikā nav objektīvi uzrādīta neviena situācija, kad kāds ārzemnieks būtu nokļuvis nelaimē, apmaldījies vai iekāpis nepareizā vilcienā, neredzot uzrakstus atttiecīgajā svešvalodā. Nez, kāpēc, teiksim, Vācijā ārzemnieki iztiek bez uzrakstiem krievu valodā? Tur viņi var atrast pareizo peronu, bet šeit - ne? Neviens neapšauba, ka Jelgava ir starptautiskā tūrisma galamērķis, bet galamērķis nav perons Nr. 1 vai Nr. 2. Ir jābūt mājaslapai svešvalodās, ir jābūt informācijai svešvalodās Pasta salā vai Trīsvienības tornī. Bet ne jau perona nosaukums jātulko! Novedot to visu līdz absurdam, mēs sevi padarām par tādu kā savādnieku zemi. Ielu plāksnītes divās valodās tiek izmantotas tikai tajās valstīs, kurās ir oficiāla divvalodība, vai arī tajās, kuras nelieto latīņu rakstību. Bet mums nav nekāda iemesla tulkot ielu vai peronu nosaukumus svešvalodās. Un mūsu «rūpes» par tūristu šķietamo labsajūtu patiesībā ir rūpes par cilvēkiem, kuri negrib integrēties Latvijā. Nedomāju, ka vairums citās valodās runājošo ir nedraudzīgi pret Latvijas valsti, uzskatu, ka lielākā daļa ir pozitīvi noskaņoti. Bet ja mēs paši nemitīgi viņiem atgādinām par privilēģiju iespējām, tad - kurš gan tās neizmantos? Lielai daļai vecākās paaudzes piemīt nostalģija pēc zaudētajām privilēģijām, kad no Kēnigsbergas līdz Vladivostokai brīvi varēja uzspiest vienu valodu un nekas cits nebija jāprot.
- Savādnieku gaismā mūs parāda arī attieksme pret vienas otras augstskolas rektoru neprasmi sazināties valsts valodā. Tagad viena rektora dēļ Saeimas gudrinieki ir gatavi mainīt likumu.
- Šis rektors ļoti labi zināja, ka no viņa tiks prasīta latviešu valodas prasme. Rīgas Ekonomikas augstskolas statuss mainījās 2010. gadā, kad skandināvu puses atdeva augstskolas kapitāldaļas Latvijas pusei. Rektoru Pālzovu apstiprināja rektora amatā 2011. gada augustā, un paskaidrojuma rakstā bija lasāms, ka viņam ir noteikts ārvalstu speciālista statuss līdz brīdim, kad viņš nokārtos eksāmenu un iegūs apliecību par valsts valodas prasmi. Apliecības viņam pagaidām nav. Tas ir absurds: mēs mēģināsim grozīt likumu, lai valsts valodas prasības noņemtu. Šī nav vienīgā augstskola ar šādām vadības problēmām, ir vēl dažas privātās augstskolas ar krievu valodu. Tas nozīmē, ka mums ir atšķirīga attieksme? Tiek grēkots pret Valsts valodas likumu, kurā noteikts, ka jebkura cita valoda - izņemot latviešu valodu - šā likuma izpratnē ir svešvaloda. Savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas ievēlētais rektors ir apņēmies nokārtot valodas prasmju eksāmenu, bet līdz tam brīdim par rektora amata pienākumu pildītāju strādā Jānis Ikstens. Tas raisa cieņu pret rektoru Melu Keniju.
- Nesen sociolingviste Vineta Poriņa cēla trauksmi, ka Daugavpils Universitātē lekcijas - tostarp latviešiem - daži vadot tikai krieviski. Vai jums ir kaut kas zināms par to?
- Man šādu signālu nav. Daugavpils Universitātē mācības notiek valsts valodā. Varbūt tā ir bijusi kāda epizode, varbūt tas ir bijis vieslektors. Domāju, ka tur šāda parādība - epizodiska pāreja uz krievu valodu - ir tikpat reta kā citās augstskolās.
- Cik spējīgs ir Valsts valodas centrs cīņā pret lingvistiskiem pārkāpumiem? Vai ir pietiekama kapacitāte?
- VVC misija ir pārraudzīt Valsts valodas likuma ievērošanu un stiprināt valsts valodas pozīcijas. Šajā misijā ietilpst kontroles funkcija: mēs reaģējam uz konkrētiem iespējamiem pārkāpumiem, pārbaudām situācijas. Protams, ir kadru problēma, un mūsu algas nav tik lielas, lai varētu pie mums atvilināt cilvēkus. Mani visvairāk satrauc tas, ka par valsts valodu - un sevišķi par Valsts valodas likuma izmantošanu - vēlas izteikties, piemēram, Ekonomikas ministrija vai projektu nodaļa Latvijas dzelzceļā, un viņiem visiem, izrādās, ir augsta kompetence Valsts valodas likuma jautājumos. Es gan neizsakos, kādam vajadzētu būt sliežu platumam Rail Baltica trasē... Man, protams, ir savs viedoklis, bet es pieņemu, ka dzelzceļnieku viedoklis būs nopietnāks. Otrkārt, ir tāds sabiedrības pseidoliberālisms: ja kāda persona tiek kritizēta vai pat sodīta par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, sabiedrības liela daļa nostājas šā nabadziņa pusē, sak, neiejūtīgie inspektori uzbrukuši... Bet ir likumi, kurus nekādā veidā nav jāapšauba. Ja ir likums, ja tas ir pareizi izmantots, tad visam jābūt kārtībā. Protams, cietējs var vērsties tiesā. Bet jebkuras citas valodas funkciju paplašināšana var notikt tikai uz kaut kā rēķina. Šajā gadījumā - tikai uz latviešu valodas rēķina. Pat ja valodas tiek lietotas paralēli, mēs dodam mājienu: kādam nolūkam tad mācīties latviešu valodu, ja šo informāciju var iegūt arī krieviski? Gribu uzsvērt atšķirību starp interneta vietnēm, kurās apmeklētājs ir tas, kurš izvēlas valodu, un reālo saziņu. Tā, piemēram, interesents var aplūkot Saeimas mājaslapu ne tikai latviski, bet arī franču un angļu valodā. Bet ir arī mīts par nabaga vecīšiem, kas neko nesaprot latviski un kuru dēļ pašvaldībām vajadzētu pāriet uz krievu valodu. Iespējams, ir tādi, kuru vecums ir starp 85 un 90 gadiem un kuriem dažādu iemeslu dēļ nebija motivācijas 90. gadu sākumā sākt apgūt latviešu valodu. Viņi jau toreiz bija pensionāri. Bet ir šodienas sešdesmitgadnieki, kuri atjaunotās brīvvalsts sākumā bija spēka gados, tātad viņu lēmums neapgūt latviešu valodu bija apzināts. Jebkura šāda veida piekāpšanās valodas nepratēju priekšā ir uz latviešu valodas rēķina.
- Valsts valodas centram ir bijuši vairāki konflikti ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Jūs, pamatojoties uz likumu, viņu sodījāt. Pēc tam sociālajos tīklos parādījās Nila Ušakovs skaidrojums par šo situāciju, nodēvējot VVC rīcību par «viduslaiku tumsonību».
- Ir jānošķir divas lietas. Kā privātpersonas mēs varam sarakstīties ar saviem draugiem, kādā valodā vēlamies. Bet diez vai viņa sekotājus varētu interesēt Nila Ušakova sarakste ar saviem skolasbiedriem. Bet tas, kurā Ušakova kungs komunicē ar sabiedrību, ir Rīgas domes oficiāls konts, un mēs viņu esam sodījuši kā Rīgas domes amatpersonu - par to, ka oficiālajā kontā notiek komunikācija svešvalodā. Mums nav svarīgi, kas konkrēti tur ir komunicējis - viņš, viņa vietnieks vai vēl kāds cits. Svarīgi ir tas, ka viņš kā iestādes vadītājs oficiālajā kontā ir pieļāvis komunikāciju svešvalodā. Nils Ušakovs ir ieņēmis tādu puicisku pozu, kas četrdesmitgadīgam politiķim nudien nepiestāv, toties viņam šķiet, ka ar šādiem gājieniem viņš vairos savu popularitāti. Šāda uzvedība ir necienīga gan galvapilsētas mēra amatam, gan arī viņam kā pieaugušam vīrietim. Ja skolasbērns viņam individuāli uzdod jautājumu un mērs viņam atbild tajā valodā, ko šis bērns saprot, ir viena situācija. Bet tad, kad zāle ir skolēnu pilna un tur atrodas gan latviešu, gan krievu bērni, tā nebūt nav viņa privāta saruna ar vienu bērnu. Atceros, tas bija 2011. gadā, kad Valsts prezidenta kanceleja mums jautāja: ko darīt? Tolaik prezidents Andris Bērziņš bija uzaicināts uz kādu krievu skolu. Uzrunu viņš teica valsts valodā. Bet pēc tam ar kādu bērnu individuāli sarunājās krieviski. Un tas bija pareizi. Taču, lūk, vēl viens piemērs. Tikko netālu no Rēzeknes tika atzīmēta Audriņu traģēdijas 75. gadadiena. Jā, nekrietns noziegums. Bet kāpēc piemiņas mītiņā tika runāts tikai krieviski? Tas bija ar skaidru tendenci: lai norādītu, kuri ir tie labie, kuri - sliktie... Bet pozīcijai bija jābūt pilnīgi skaidrai: cilvēki, kas Audriņos tika iznīcināti, bija Latvijas pilsoņi, un mēs nosodām jebkura cilvēka iznīcināšanu - principiāli. Vienalga, kura okupācijas vara to ir veikusi.
- Igaunijas premjers Jiri Ratass, kā raksta Nils Ušakovs, ir atvēris Feisbukā lapu krievu valodā, lai Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji labāk varētu saprast valsts politiku.
- Mums šajā gadījumā nevajag ņemt piemēru no Igaunijas. Jau pirms eiro ieviešanas katrai mājsaimniecībai Igaunijā tika izsūtītas vēstules divās valodās. Mēs pēc konsultācijām ar Finanšu ministriju no tā atteicāmies. Vai kāds nelatvietis tādēļ ir pazaudējis naudu, neprotot norēķināties veikalā ar eiro? Jiri Ratasa pārstāvētā Centra partija ir vienā attiecību vilnī ar Putina partiju Vienotā Krievija - tieši tāpat kā Ušakova pārstāvētā Saskaņa...
- Pērnā gada novembrī tā dēvētā sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa, kas strādāja Valsts prezidenta kancelejas paspārnē, secinājumos ierakstīja šādu «pērli»: «Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.» Pie mums Valsts valodas likums vairs nedarbojas vai kā?
- Ņemot vērā šīs ekspertu grupas sastāvu, neko citu arī nevarēja gaidīt. Varētu arī padiskutēt, kāpēc tieši šiem cilvēkiem tika uzdots pētīt jautājumus par sabiedrības saliedētību un paņēmieniem, kā to panākt. Par saliedētību var runāt tad, ja ir kopīgas vērtības, bet starp tām ir jābūt arī valodas vērtībām. Pēdējā laikā mani iepriecina tas, ka sportisti, kas nav latvieši, vairāk vai mazāk, tomēr cenšas runāt latviski. Bet mani izbrīna tas, ka sabiedriskajā TV katru dienu ziņās atradīsies kāds runātājs, kas nespēj pateikt ne vārda latviski. Kas televīzijā uztur šādu mītu, ka Latvijā ir cilvēki, kas vispār nerunā un neko nesaprot latviski? Manī rodas sajūta, ka tas tiek darīts ar nolūku: radīt iespaidu, ka tas ir pilnīgi normāli - nerunāt latviski.
- Nacionālā apvienība rosina jauninājumu likumā: valsts vai pašvaldību amatpersonas, kuras atkārtoti sodītas par valsts valodas normu neievērošanu, uz laiku varētu atstādināt no amata. Vai tas ir reāli iespējams? Tā, piemēram, Nils Ušakovs ir sodīts jau trīs reizes.
- Kā to ietērpt juridiski, ir Saeimas juristu uzdevums. Taču domāju, ka šāda likuma norma palīdzētu disciplinēt cilvēkus, kuri apzinās, ka par valodas normu neievērošanu var sekot reāli, nopietni sodi. Līdzīgi savulaik pieņēma likumu par deputāta statusa anulēšanu. Nu ir trīs precedenti. Attiecībā uz Balvu domes deputātu Baranovu ir izietas visas trīs tiesu instances, deputātei no Inčukalna un deputātam no Daugavpils būs apgabaltiesa. Mēs ievēlējam 1618 pašvaldību deputātu, un trīs «anulētie» deputāti - tas nav pārāk daudz. Šī nav vēršanās pret kādiem konkrētiem politiskajiem spēkiem, jo tad, kad deputāts ir ievēlēts domē, ar to viņš jau atzīst, ka pārstāv visus pašvaldībā dzīvojošos cilvēkus un risina viņu problēmas. Bet ja šim deputātam nav valsts valodas zināšanu, viņš nespēj piedalīties pašvaldības darbā, domes un komisiju sēdēs, nespēj iepazīties ar dokumentiem un likumiem valsts valodā. Šāds deputāts vienkārši ir piemānījis savus vēlētājus.
- Vai esat ierosinājuši pārbaudes lietas par dažādām konferencēm, kuru programmās rakstīts «Konferences valoda - angļu»?
- Tas nav nepieciešams, jo tās lielākoties ir starptautiskas zinātniskas konferences, kurās jau informācijā par pasākumu minētas valodas (vai kāda konkrēta valoda), kādā pasākums notiks. Valsts valodas likums arī paredz iespēju saņemt VVC atļauju neveikt tulkošanu noteiktos pasākumos, un mēs to dodam, ja tam ir saprātīgs pamats (teiksim, sanāksme par uzņēmējdarbības iespējām, piemēram, Kazahstānā, kas organizēta valstu sadarbības ietvaros). Šajos gadījumos svarīgi, lai visi potenciālie dalībnieki būtu jau iepriekš par to informēti.
- Tikko ierosināta pārbaudes lieta par Ventspils mēra Aivara Lemberga uzrunu koncertzālē Jūras vārti 28. februārī, kas notika pirms līguma parakstīšanas ar Rīgas Krievu teātri. Komentējiet, lūdzu, šo situāciju.
- Pārbaude uzsākta par svešvalodas lietošanas pamatotību publiskā pasākumā, kurā piedalās pašvaldības amatpersonas. Patlaban gaidām skaidrojumus.