Ilgus gadus esmu paudis visai kritisku attieksmi pret Latvijas Banku (LB) un tās prezidentu Ilmāru Rimšēviču, galvenokārt iebilstot pret LB piekopto ideoloģiju, kura, manuprāt, izcēlusies ar gluži vai ekstrēmu labējiskumu (libertariānismu).
Reiz kādā pasākumā LB prezidents pienāca un sacīja apmēram tā: ko mēs te savā starpā mūžīgi kasāmies. Šobrīd daudz svarīgāk būtu mums visiem kopā izdomāt, kā panākt Latvijas uzplaukumu, tāpēc mazāk domāsim, kā vienam otru kritizēt, bet vairāk, kā visiem kopā - mēs no vienas puses un jūs kā mediji no otras - atrast vienotu, tautai saprotamu virzienu, kā labāk attīstīties valstij. Man šis I. Rimšēviča piedāvājums šķita ļoti konstruktīvs, un mēs vienojāmies satikties, lai draudzīgā sarunā mēģinātu nolīdzināt dažas agrāk radušās domstarpības. Piedāvāju šīs sarunas atreferējumu.
- Likumā par Latvijas Banku teikts, ka LB galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Taču jūs jau gadiem runājat par visu kaut ko, izņemot cenu stabilitāti. Kādu redzat LB galveno uzdevumu, savas eksistences jēgu?
- Redziet, tik tiešām ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc LB šobrīd runā par strukturālām reformām; kāpēc LB tik aktīvi iesaistās diskusijā par nodokļu politiku, un man prieks, ka jūs caur savu jautājumu dodat iespēju lasītājiem izskaidrot plašāk šo redzējumu. Nav jau tā, ka LB izlaiž tikai jubilejas un piemiņas monētas, kā tas reizēm no malas izskatās. LB kopš iestāšanās eirozonā ir pilnvērtīga centrālā banka, kas nozīmē, ka mēs aktīvi veicam mūsu monetārās operācijas; pērkam valdības vērtspapīrus. Tas nozīmē, ka izlaižam apgrozībā lielus naudas apjomus, tautā sauktu par «naudas drukāšanu». Kopumā šobrīd esam iepirkuši Latvijas valdības vērtspapīrus vairāk nekā 1,5 miljardu eiro apmērā. Tā ir nauda, kura ir nonākusi komercbanku rīcībā, bet mēs visu laiku skatāmies, ka kreditēšana neattīstās. Pagājušajā gadā inflācija bija ļoti zemā līmenī. Bija atgriezusies deflācija. Cenu stabilitāte nav tikai inflācijas apkarošana. Tas nozīmē arī deflācijas apkarošanu, jo deflācija arī ir slikti. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) mandāts ir saglabāt inflāciju tuvu 2% līmenim. Inflācija pieaug, ja notiek aktīva saimnieciskā darbība, biznesmeņi pelna, cilvēkiem tiek palielinātas algas, viņi pērk preces un pakalpojumus, aug pieprasījums, aug inflācija. Lai arī pēdējos mēnešos inflācija it kā pieaug, tā pieaug tikai saistībā ar diviem faktoriem - pieaug naftas cenas (nākotnē gāzes un siltuma cenas) un pārtikas produktu cenas (īpaši piena produktu cenas). Tajā pašā laikā pamatinflācija, kas saistīta ar pārējiem faktoriem, nepieaug. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nepieaug inflācija un tautsaimniecības izaugsme ir tik lēna, ir kreditēšanas lēnā attīstība. Runājot ar bankām, ar uzņēmējiem, viņu galvenās bažas, kāpēc viņi nedodas uz bankām pēc jauniem kredītiem, ir tas, ka viņi netic valdībai, netic nodokļu sistēmai un gaida, ka tuvākajā laikā atkal tiks mainīti nodokļi. Tāpēc viņu vērtējums ir - nogaidīt. Kāda ir mūsu situācija? Mēs drukājam naudu, cerot, ka tā ieplūdīs tautsaimniecībā, tā attīstīsies, inflācija nedaudz pieaugs, visi būs priecīgi. Nekas nenotiek.
- Gribētu precizēt. Vai tā nauda, kuru jūs, kā teicāt, «drukājat», ir ECB vērtspapīru iepirkšanas programmas ietvaros?
- Jā, tieši tā.
- Cik jau esat izpirkuši šīs parādzīmes?
- Latvijas valdības vērtspapīrus 1,5 miljardu eiro apmērā, bet kopumā vērtspapīrus 4,5 miljardu eiro apmērā. Mēs pērkam arī citu institūciju, starpvalstu lielu banku un investīciju banku papīrus, kas mums ir tajā sarakstā, kurus varam iegādāties.
- Par inflāciju. Daudzviet pasaulē, piemēram, ASV, tiek publicēti dati par vispārējo inflāciju un pamatinflāciju, tas ir, bez degvielas un pārtikas precēm. Vai arī jūs šādu statistiku apkopojat?
- Jā. Tad, kad šos divus faktorus noņem nost no vispārējās inflācijas, kas, kā mēs prognozējam, šogad, tas ir, 2017. gadā, būs 2,7%, ja noņem nost enerģijas cenu un pārtiku, tad šī pamatinflācija varētu būt 1,2%-1,4%. Tāpēc mēs esam ilgi iestājušies par to, lai valdības nemainītu no gada uz gadu šo nodokļu sistēmu. Mēs esam par to, lai nodokļu sistēma būtu vienkārša, saprotama, caurspīdīga, draudzīga. Mums likās, ka šis ir īstais brīdis, lai uzrotītu piedurknes un sagatavotu savu priekšlikumu.
- Vai Latvijā nodokļu jautājuma nozīme attiecībā uz uzņēmējdarbību nav pārvērtēta? Attīstītajās valstīs dažādu nodokļu izmaiņas ir parasta parādība un nodokļu likmes ne tuvu nav akmenī iecirstas. Nāk jauna valdība ar jaunu uzstādījumu un bieži vien arī ar jaunu nodokļu politiku. Šī iemesla dēļ jau bizness no šīm valstīm nebēg.
- Tas ir tas, ko mēs piedāvājām. Ja nāk jauna valdība, tad, lai īstenotu savu politiku, tai, iespējams, vienreiz četros gados ir jābūt tiesībām mainīt nodokļus. Vienoties reizi četros gados par šo nodokļu rāmi. Protams, būtu labi, ja tā nemainītu. Kad jūs runājat par pasauli, tad mūs neapmierina šādi vispārinājumi. Mēs gribam līdzināties labākajiem paraugiem, kas sekmē stabilitāti, kas padara valsti pievilcīgu, kas nodrošina investīcijas un darba vietas.
- Ķeru pie vārda. Kura ir šī valsts, kuru mums derētu ņemt par paraugu?
- Runājot par valstīm, kuras ņemt par paraugu, nekur tālu mēs neraugāmies. Lai nevienu nekaitinātu ar man mīļo Singapūru, Īriju vai Čīli, tepat kaimiņos - Igaunija, Lietuva.
- Varbūt skatīsieies uz labākiem paraugiem - Zviedriju, Somiju?
- Tie nav labākie paraugi.
- Tātad mums labāk dzīvot nevis kā Zviedrijā, bet kā Igaunijā? Tā jūs domājat?
- Mēs skatāmies, kā valstis ātrāk aug un kura... Mēs redzam, ka ļoti sadrumstalota, ļoti samocīta nodokļu sistēma ir bremzējusi Latvijas tautsaimniecības attīstību. Investoram, atnākot uz Latviju, nav saprotams, kā tas viss šeit ir jādara. Viņam ir jāpērk konsultanta pakalpojumi par dārgu naudu, lai kāds var viņam pastāstīt, kā šeit var spēlēties ar ienākuma nodokli, kapitāla nodokli, dividendēm utt. Lietuvā visi šie nodokļi ir 15%, Igaunijā visi nodokļi ir 20% līmenī, tāpēc arī LB stratēģija saucas 20/20. Ienākuma nodokļi ir 20% līmenī, un līdz 2020. gadam nodokļi netiek mainīti. Tas ir tāds labs redzējums, stratēģija, kas ir nemainīga. Ieviešot šo līdzeno, plakano nodokļu likmi, tas vienlaicīgi sekmē arī vēlmi šos nodokļus maksāt, nevis tos kaut kādā veidā optimizēt starp dažādām nodokļu klasēm, jo, kad visas nodokļu likmes ir vienādas, nav jēgas kaut ko vēl slalomēt. Ja šī nodokļu likme ir pietiekami zema, tad cilvēki to labprātāk arī maksā, nevis nonāk strīdos ar VID.
- Jūsu un Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais nodokļu reformas priekšlikums tika publicēts gandrīz vienlaikus.
- Mēs bijām vienu dienu agrāk.
- Abi piedāvājumi pēc būtības ir ļoti līdzīgi. Vai tie radās pilnīgi autonomi, vai arī jūs sadarbojāties un savu darbu koordinējāt?
- Teiksim tā - mēs sadarbojāmies. Viens par otra plāniem zinājām jau kopš gada sākuma un slīpējām atsevišķas detaļas. Atšķirība starp LB un FM piedāvājumu ir tā, ka LB piedāvājums ir daudz šaurāks un bāzēts tikai uz ienākuma (gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu) un reinvestētās peļņas nodokļiem. FM piedāvājums ir daudz, daudz plašāks un sevī ietver gan akcīzes nodokli, gan minimālās algas, neapliekamos minimumus, gan mikrouzņēmuma nodokļa atsevišķu elementu precizēšanu. Mums likās ļoti svarīgi parādīt, ka mēs atbalstām valdību šajā nodokļu stratēģijas kodolā.
- Rodas iespaids, ka jūs ar FM spēlējat «labos» un «sliktos» policistus. Jūs pieturaties pie stingrās līnijas, kad visiem ir vienāda 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, bet FM lielajām algām saglabā esošo 23% likmi.
- Tas ir jautājums par priekšlikuma tīrību. Svarīgi, lai nav situācija, kad ar vienu roku dod, bet ar otru ņem atpakaļ. Mūsu piedāvājums būtu bijis atcelt neapliekamo minimumu cilvēkiem virs noteikta ienākuma. Ir pilnīgs arhaisms, ka cilvēkiem ar mana līmeņa algu vai tiem, kam algas ir virs diviem, trijiem tūkstošiem mēnesī, joprojām ir neapliekamais minimums. Tad arī efektīvā likme lielajām algām jau būtu augstāka.
- Viena no Latvijas problēmām ir augstais Džini koeficients, tas ir, nevienlīdzības līmenis, ko parasti samazina, liekot cilvēkiem ar lieliem ienākumiem maksāt nodokļos vairāk, kamēr ar maziem ienākumiem mazāk. Tiem, kas saņem minimālo algu, nodoklis teorētiski nebūtu jāmaksā vispār. Varbūt būtu lietderīgi pat samazināt minimālo algu, teiksim, uz 350 eiro, bet tad arī lai tos 350 eiro saņem uz rokas, nevis kā tagad, kad minimālā alga ir 380 eiro, bet uz rokas 300 eiro vai vēl mazāk. Savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksātu līdzīgi kā ASV - 35% vai 30%, vai kaut 25%, bet jūs piedāvājat visiem 20%.
- Nē. Ja būtu šāds piedāvājums, tad mēs noteikti to atbalstītu.
- Tādu, kādu es piedāvāju?
- Jā, jo šobrīd uz galda esošais piedāvājums ir ļoti līdzīgs jūsu pieminētajam. Minimālais neapliekamais ienākums bija 65 vai 115 eiro. Valdība ir izdarījusi trīskāršu lēcienu un izskata variantu par 300 eiro, lai tuvotos tieši tam, ko jūs minējāt. To, iespējams, nevar izdarīt vienā gadā, jo tā ir nauda, ko pazaudē pašvaldības; nauda, ko pazaudē budžets. Šis ir tāds reformas pirmais solis. Nākotnē mēs nonāksim pie situācijas, kad būs algas līmenis, no kura IIN nevajadzēs maksāt vispār. Ja būs viena liela, saprotama likme attiecībā uz lielo algu saņēmējiem, tad tas arī būs tikai normāli, un mēs pret to necīnāmies. Šobrīd tikai vajadzētu precīzi noteikt to līmeni, un tā lieta ir darīta.
- Vai tas nozīmē, ka jūs būtu gatavi atbalstīt lielo algu aplikšanu ar lielāku nodokli, nekā tas ir tagad, tas ir, lielāku nekā jūsu piedāvātie 20%? Vai jūs būtu gatavi izskatīt jautājumu par 25%, 30%?
- Tas jautājums ir izskatīts, un mēs šajā sakarībā, kā jau minēju, ne pret vienu no piedāvātajiem variantiem neesam iebilduši. Tieši otrādi, uzskatot, ka ir nepareizi lielo algu saņēmējiem baudīt samazinātās PVN likmes, mēs esam piedāvājuši domāt par to, lai PVN likmes visi maksātu vienādas, lai budžets nezaudētu naudu. Atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām ir samazināta PVN likme, lai iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem būtu zemākas cenas medikamentiem, komunālajiem maksājumiem, par gāzi, siltumu utt. Bet šīs samazinātās likmes bauda arī iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem. Saprātīgāk būtu - tad, kad šī nauda būtu samaksāta, tad jau mērķēti, tikai tiem, kuriem ir zemāki ienākumi, šī nauda tiktu pārdalīta, lai viņi varētu iegādāties viņiem nepieciešamās preces un pakalpojumus.
- Vai tas nozīmē atcelt samazinātās PVN likmes, bet trūcīgajiem pēc tam atmaksāt pārmaksāto?
- Valstī, kurā ir divi miljoni iedzīvotāju, jums ir precīza uzskaite, kādi kuram ir ienākumi.
- Kā tas praksē izskatītos, piemēram, ar medikamentiem? Es eju uz aptieku...
- ...jūs maksājat pilnu cenu un, ja kvalificējaties šim pabalstam, tad jūs saņemat naudu no valsts.
- Tātad tas ir pabalsts?
- Tas ir par Džini koeficientu, par nabadzības samazināšanu, nevienlīdzības samazināšanu, jo pretējā gadījumā, kāpēc cilvēki, kuriem ir ienākumi - 2000; 3000; 4000 eiro mēnesī, maksā tikpat [par precēm un pakalpojumiem ar samazināto PVN likmi], cik tie, kuriem ir 200; 300; 400 eiro mēnesī? Jūs saprotat?
- Varbūt būtu jāpaplašina to preču un pakalpojumu klāsts, par kuriem varētu saņemt PVN atmaksu?
- Pašreizējā pakete jau ir pietiekami piesātināta. Ir vēl daudzi jautājumi jāatrisina un jānoslīpē līdz galam, bet, ja valdībai un parlamentam izdosies ieviest šo nodokļu stratēģijas pirmo kārtu, tad nākamajā kārtā varētu ķerties arī pie šī jautājuma.
- Vairākkārt ir izvirzīts priekšlikums ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.
- Tas nesamazina Džini koeficientu un nabadzības līmeni, jo bagātie arī pērk pārtiku.
- Nē, veikalā pārtika ir par pilnu cenu, bet nabagais iet ar čekiem uz vietējo VID nodaļu un saņem atmaksu.
- Tas viss ir stipri sarežģīti, tāpēc es ļoti augstu vērtēju finanšu ministres darbu. Viņa ir ķērusies šim jautājumam klāt un drosmīgi ir gatava šo nodokļu reformu piedāvāt parlamentam. Mēs esam pietiekami maza, kompakta valsts, kura ar šo nodokļu reformas pieņemšanu apliecinātu, ka spējam pārvaldīt šo valsti. Nevis katru gadu raustīt pa vienam nodoklītim.
- Tagad esam noskaidrojuši, ka esat liels trūcīgo cilvēku aizstāvis...
- Nevajag pārspīlēt un ironizēt.
- Es būtu patiesi priecīgs, ja jūs biežāk publiski pozicionētos kā šāds, bez mazākās ironijas, trūcīgo aizstāvis. Diemžēl man līdz šim ir radies, iespējams, tā man tikai likās, priekšstats, ka LB ir ekstrēmi labējas, pat libertariāniskas ekonomiskās politikas piekritēja.
- Jūs jau pareizi minējāt - jums tā likās.
- Es neesmu vienīgais, kuram tā likās, tāpēc varbūt vaina nav tikai manī, bet arī jūsu līdzšinējā retorikā?
- Tāpēc ir ļoti labi, ka mēs tiekamies un jūs atradāt laiku šai intervijai un ir iespēja izskaidrot. Viss jau ir atkarīgs no jums, jo no tā, kā jūs skaidrojat lasītājiem šīs lietas, ir atkarīgs šīs priekšstats. Esmu pateicīgs, ka atvēlat laiku, lai mēs to īsto skaidrību un patiesību aiznestu līdz lasītājam.
- Es arī esmu pateicīgs, ka jūs atvēlējāt savu dārgo laiku savas pozīcijas skaidrošanai, bet tomēr jūsu piedāvātajā projektā, tajā daļā, kas attiecas uz IIN, tikpat kā nekādu progresivitāti nesaskatu.
- Pirmām kārtām mēs ierosinājām samazināt IIN, tātad Latvijas iedzīvotāji kļūs caurmērā bagātāki, bet tie, kas ir uzņēmēji, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, dividenžu nodokli, mēs ierosinājām pacelt. Mēs ejam nodokļu satikšanās virzienā, kad IIN tiek samazināts, bet uzņēmējdarbības nodoklis palielināts, bet kopumā efekts ir pozitīvs un tautsaimniecību attīstošs.