Lembergs: Ar skaistiem lozungiem ventspilniekus nevar piemuļķot

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par jaunumiem priekšvēlēšanu cīņā.

- Pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka pašvaldību vēlēšanās Ventspilī startēs un pret jums cīnīsies ļoti raiba kompānija - piecu partiju pārstāvji, sākot ar Ģirtu Valdi Kristovski un beidzot ar Ventspils augstskolas bijušo rektori un bijušo prorektora vietas izpildītāju, kuri pērn zaudēja augstskolas satversmes sapulces un senāta uzticību. Kas šo raibo kompāniju vieno?

- Viņus, protams, vieno vēlme nonākt pie varas Ventspilī - pilsētā, kurā, pat ja viņi četrus gadus neko nedarīs, tās attīstību būtiski nobremzēt nebūs iespējams. Pilsētas attīstībai nepieciešamie resursi līdz 2021. gadam ir jau mobilizēti. Nonākot pie varas, viņi varēs izbaudīt paveiktā darba augļus. Taču jāņem vērā, ka šie personāži ir ārkārtīgi atšķirīgi. Tāpēc galvenais jautājums - kas ir pasūtītāji? Pasūtītājs ir neviens cits kā starptautiskais blēdis Rudolfs Meroni, kurš šobrīd vada tādus terminālus kā Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta, Ventbunkers, Baltic Coal Terminal, kuru darbības rezultāti ir satriecoši slikti. Piemēram, Kālija parks kādreiz krāva tuvu pie pieciem miljoniem tonnu, galvenokārt kālija sāli, bet pagājušajā gadā tas pārkrāva tikai 300 000 tonnu. Tas ir katastrofāli maz. Tas ir milzu robs Ventspils un Latvijas ekonomikā. Rudolfs Meroni man nevar piedot to, ka skaļi runāju par šo faktu un viņa darbību skaļi kritizēju.

Bez tam Ventspils brīvostas pārvalde ir sākusi tiesas procesu, lai šo termināli sakarā ar to, ka tas ļoti slikti strādā, pārņemtu valsts īpašumā. Pasvītroju - valsts īpašumā, ne Lemberga īpašumā. Protams, lai šo tiesas procesu apturētu, Ventspilī vajag nomainīt varu. Tāda ir šī pasūtījuma jēga. Bet mēs redzam to, kā rosās izpildītāji, kuri no šī procesa barojas. Kaimiņa barotne ar milzu faktu blāķi šobrīd jau nevienam vairs nav noslēpums. Arī par otru - Ģirtu Valdi Kristovski - atklātībā nonākuši līdzīgi fakti.

- Priekšvēlēšanu cīņu vadīšot Kristovskis, kas ir sens jūsu oponents. Kā vērtējat Kristovska izredzes?

- Viņš tik tiešām ir ventspilnieks. Taču atmodas laiks Ventspilī nebūt nav viņa nopelns, lai arī viņš visus tautas nopelnus piedēvē sev, pat aizmirstot tādu personību kā dakteri Andreju Eizānu [Atmodas kustības līderis Ventspilī, ārsts ķirurgs, katastrofu medicīnas nodaļas vadītājs Ventspils medicīnas iestādēs; kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis 1989. gadā tika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu; mūžībā aizgājis 2002. gadā] un daudzus citus.

Vispārzināms ir fakts, ka Kristovskis ir hipertrofēts narciss. Viņa iesauka starp politiķiem ir «Es - manis». Tādēļ viņš nav varējis sastrādāties ne ar vienu politisko spēku, kurā viņš ir bijis. Viņš vienmēr bija galvenajā varas partijā: vai nu Saeimā, vai - turpat desmit gadus - valdībā. Tomēr viņš ne tikai nav pakustinājis pirkstiņu ventspilnieku un Ventspils atdzimšanas labā, bet gluži otrādi - ja vien to varējis, vienmēr licis šķēršļus.

- Viņš tiešām bijis daudzās partijās, turklāt faktiski ideoloģiski pretējās - t.i., gan tādās, kas sevi definēja kā liberālas; gan tādās, kas apgalvoja, ka ir konservatīvas. Kāpēc, jūsuprāt, tāda nekonsekvence?

- Kad Latvijas Tautas fronte zaudēja savu popularitāti, viņš aizskrēja uz partiju Latvijas ceļš; kad Latvijas ceļš zaudēja popularitāti, viņš pārbēga uz TB/LNNK; kad TB/LNNK zaudēja popularitāti, viņš aiznesās uz Pilsonisko savienību. Tagad viņš ir Vienotībā. Brīdī, kad Vienotībai ir tikai 2% reitings, Ģirtam Valdim atkal kaut kur jāmūk. Bet vairs jau nav, kur mukt! Nav vairs tādas populāras varas partijas, uz kuru varētu pārmukt. Viņš ir izdomājis, ka ar skaistiem saukļiem spēs sajaukt galvas ventspilniekiem. Pēc trīsdesmit gadu politiskās bēguļošanas viņš ir izdomājis atgriezties Ventspilī un tur arī sagaidīt pensiju. Vispār jau viņa lēmums ir pareizs, saprotams - no viņa viedokļa.

Bet, ja runājam par Ventspils attīstību ilgtermiņā - tad, protams, viņš savā dzīvē neko praktisku nav izdarījis, vienīgi skaisti runājis. Viņš ir viens no atbildīgajiem par situāciju, kādā Latvija atrodas šobrīd, jo viņam nav nekādu tiesību norobežoties no 25 gadu garumā uzkrātajām problēmām. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņš vienmēr ir atradies kādā no varas partiju spicēm.

- Rīgā runā, ka šogad pašvaldību vēlēšanās Ventspilī tikšot iztērēta rekordliela summa. Jau redzami arī pirmie fakti - jauna avīze, jauns portāls...

- Vēl arī trīs grāmatas uzrakstītas. Par divām ir zināms, par trešo vēl ne. Tagad tā tiek pielabota - izmests no tās viens otrs pasūtītājam nevajadzīgs uzvārds ārā. Grāmatas tiek rakstītas divos virzienos: vienā virzienā - slavas dziesma Kristovskim, otrā - cik šausmīgs ir Lembergs, kas pats par sevi jau nav nekāds jaunums.

- Mēs redzam, ka deputātu kandidāti no iepriekšminētā grupējuma viens pēc otra pasūta dziesmas raidījumā Ar dziesmu par dzīvi, Inga Antāne «sēž televizorā» un netiek no tā ārā, un nu jau arī Kristovskis tur regulāri ir. Kurš dod naudu šiem un citiem dārgajiem pasākumiem?

- Ostaps Benders. Neviens cits.

- Bet tik lielu naudu?

- Kāda problēma? Ostaps nozog naudu un dod tam, kam grib. Kristovskim nauda nekad nav smirdējusi, jau sākot no Kristovska vadītās Aizsardzības ministrijas laikiem, kad, piemēram, no Nīderlandes iepirka gāzes turbīnu karakuģus par 40 miljoniem. Tā bija nejēdzība. Latvija miljonus pazaudēja. Šobrīd no pieciem nopirktajiem kuģiem trīs strādā, bet divi tiek turēti rezerves daļām. Tā ir Kristovska darbības augstākā pilotāža.

Vēl Kristovskim pieder lieli nopelni mazo upju nobendēšanā, lai uz tām celtu spēkstacijas un ieviestu obligātā iepirkuma komponenti. Viņš dzina cauri likumu, lai mazo hidroelektrostaciju celtniecība būtu ļoti izdevīga. Rezultātā - lai viena ģimene nopelnītu, tika noziedota vesela upe.

- Bet nav redzams, ka Kristovskim piederētu kāda elektrostacija?

- Oficiāli nepieder. Nav šaubu. Tikai viņš ļoti labi dzīvo.

- Publiskajā telpā Kristovskis apgalvo, ka PSRS agonijas laikā viņš Latvijai palīdzējis sagādāt valūtu. Tad jau kaut ko ir darījis?

- Tie ir «Esmaņa» cienīgi meli. Ar valūtas izplēšanu Latvijai un Ventspilij 1989. gadā mēs strādājām kopā ar valdības vadītāju Vilni Edvīnu Bresi un viņa vietnieku Miervaldi Ramānu Maskavā, kur no Kristovska pat smakas nebija.

Viņš pēdējā laikā daudz melo. Pirmkārt viņš melo, ka viņš mani uzaicinājis startēt 1990. gada vēlēšanās uz Augstāko padomi, kas nobalsoja par Latvijas neatkarību. Mums tāda saruna nav bijusi, un man viņa pamācības - nedz tai laikā, nedz tagad - nebija un nav vajadzīgas. Esmu pieradis dzīvot ar savu galvu.

Lai es kļūtu par Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētāju, mani uzrunāja nevis kompartijas centrālkomiteja, bet gan tā laika avīzes Ventas Balss galvenā redaktore Edīte Melngalve. Tie daži fakti, ko viņš min pēdējā laika intervijās, ir pilnīgi meli. Viņš saka, ka uz Ventspili nenotikšot dzelzceļa elektrifikācija pirmajā kārtā, jo es to negribot. Tie atkal ir meli. Auditorkompānija Ernst&Young taisīja ekonomisko analīzi. To pārbaudīja Eiropas komisija. Analīze parādīja, ka pirmās kārtas elektrifikācija uz Rīgu ir daudz pamatotāka nekā uz Ventspili. Tas arī izšķīra Eiropas komisijas lēmumu par labu Rīgai, nevis Ventspilij. Viņš apgalvo, ka Ventspils domes priekšsēdētājs var noteikt dzelzceļa tarifus. Viņš nezina elementāru lietu, ka maksu par infrastruktūru nosaka valsts struktūra Lateironet, kura nav pakļauta ne Lembergam, ne Ventspils domei. Savukārt pārvadātāja tarifu nosaka pats pārvadātājs, tai skaitā pārvadātājs akciju sabiedrība Baltijas ekspresis, kuru kontrolē viņa draugs Ostaps Benders.

Viņš apgalvo, ka Eiropas struktūrfondu nauda tiek dalīta pēc deguniem. Viņš nezina elementāras lietas, ka visur ir atklāts konkurss vai arī projektu priekšatlase. Tur ir jāuzvar. Tur neviens neko nedala. Viņš nezina nevienu projektu, kādi ir bijuši Ventspilī, un to, kāpēc šie projekti ir atzīti par labākajiem. Ir dziļi nožēlojami, ka 30 gadu garumā viņa pieeja ir bijusi tāda - jo sliktāk Ventspilij, jo labāk.

- Pēdējais teikums jāpaskaidro.

- Tad, kad viņš bija valdībā vai kad bija valdošajās partijās Latvijas ceļš un TB/LNNK - visos gadījumos, kad kāds lēmums varēja būt par labu Ventspilij, viņš vienmēr nostājās cietā pozīcijā pret Ventspili. Kad šādi lēmumi tika virzīti vai nu valdībā, vai Saeimā, viņš vienmēr konsekventi bija pret. Paldies Dievam, ka manas attiecības ar vadošajiem politiķiem Latvijas ceļā vai TB/LNNK izrādījās labākas nekā viņam. Tādēļ viņam neizdevās Ventspilij iezāģēt, jo viņam vienmēr izveidojās sliktas attiecības ar tā politiskā spēka vadību, uz kuru viņš bija kārtējo reizi pārbēdzis. Viņš savu «es» vienmēr izvirzīja pāri visam. Pat Vienotība Kristovski «izspļāva» ārā.

- Kādā veidā?

- Viņš taču bija Pilsoniskās savienības vadītājs un bija viens no Vienotības līdzpriekšsēdētājiem. Beigu beigās viņš tika izmests gan no partijas domes, gan no valdes, jo viņu neviens normāls cilvēks nevar paciest. Viņam nav nekādas autoritātes partijās, kurās viņš darbojās.

- Pieminējāt, ka Benders nozog naudu. No kurienes nozog?

- Viņš rada un uzņēmējiem piedāvā dažādas finanšu shēmas un caur tām šo naudu nozog. Taču viņam pēdējos gados iet grūti, jo Krievijas un Baltkrievijas uzņēmēji pēc viņa piedāvātām finanšu shēmām nevar strādāt. Par Bendera piedāvāto shēmu izmantošanu uzņēmējus vajā gan Putins, gan Lukašenko. Tādēļ jau arī kravas ir būtiski samazinājušās tādos terminālos kā Kālija parks, Ventbunkers, Ventspils tirdzniecības osta, Baltic Coal Terminal. Ostapa Bendera dēļ Ventspils brīvostas termināļos kravu apjoms samazinājies par 15 miljoniem tonnu.

- Par šo termināļu pārraugu kā mantas glabātājs ar Ģenerālprokuratūras prokuroru ziņu ir iecelts Rudolfs Meroni, nevis Ostaps Benders. Kā tur var būt iespējama zagšana?

- Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen intervijā teica - lai kāds pasaka, kur viņš ir pārkāpis likumu, un, ja kāds to pateiks, tad viņš atkāpsies no amata. Šis ir tas virziens, kur ģenerālprokurors ir pārkāpis likumu, jo viņš nekontrolē savu padoto darbu. Prokuroru Juri Jurisu piesedz nodaļas virsprokurors, bet nodaļas virsprokuroru piesedz departamenta virsprokurors. Prokurora Jurisa darbību vērtē tie, kas viņu piesedz.

- Bet, pat ja viņi viens otru piesedz, viņi tāpat ir prokurori, no kuru acīm ne cents nedrīkst nozust?

- Nauda ir nauda - vienalga, vai tā ir Ostapa Bendera vai prokuroru kabatā. Kur vēl lielāku naudu viņi nopelnīs? Cita loģiska izskaidrojuma nav. Neba nu Kalnmeiers, departamenta un nodaļas virsprokurori nesaprot, par ko ir runa. Viņi taču nav muļķi. Pienāk brīdis, kad tiek pieņemts lēmums: nauda ir nauda. Pār prokuratūru nekāda ārējā kontrole neeksistē. Pilnīgi nekāda, pat parlamentārā. Padomju laikā virs Latvijas PSR prokuratūras atradās PSRS prokuratūra, virs tās kompartijas Centrālās komitejas administratīvo orgānu daļa, bet virs Latvijas Republikas prokuratūras nav neviena, un tā var darīt, ko grib, cik vien tālu to pieļauj virsprokurori un ģenerālprokurors.

- Jūs pieminat, ka naudu Kristovskim un Ventspils domes vēlēšanu kampaņai dod Ostaps Benders, bet kāpēc nepieminat miljonāra Olafa Berķa ieguldījumu?

- Naudu dod Ostaps, bet tas, ko Kristovskis sauc par sabiedrības pārstāvjiem, kuri viņu esot aicinājuši kandidēt vēlēšanās - viens no viņiem neapšaubāmi ir Berķis. Neba nu Ostaps pazīst Ventspils sabiedrību. Kristovski un Berķi, starp citu, vieno kopēja pagātne saistībā ar specdienestiem.

- Kuras valsts specdienestiem?

- Lai paliek intrigai. Viss slepenais kādreiz top zināms.

- Tad jau mēs viņus kartotēkās atradīsim?

- Nē! Neatradīsiet! Tik vērtīgus personāžus kartotēkās neatradīsiet. Varbūt pēc gadiem piecdesmit. Aiz viņiem stāv ļoti liels spēks, kuram ir ļoti savtīgas intereses.

- Kristovskis nu jau arī publiski atzīst, ka vēlēšanu projektā viņu Meroni aicināja jau pirms vairāk nekā gada.

- Tieši tā - jau pirms gada tika uzsākts projekts pret Lembergu.

- Jūs to nojautāt?

- Es neko nenojaušu. Es zināju.

- Tas nozīmē, ka Artusu Kaimiņu viņi tikai izmantoja un pēc tam izmeta mēslainē? Kaut gan no Kaimiņa partijas ir pieteikts kandidāts - šīs partijas Ventspils nodaļas koordinators Aivis Landmanis.

- Kaimiņš tika izmantots, lai novērstu uzmanību. Es par to jau teicu pirms pusgada. Es gan toreiz nesaucu uzvārdus, kas būs īstie kandidāti.

- Kādas summas šobrīd figurē kārtējā antilemberga priekšvēlēšanu kampaņā?

- Cipars nav mainījies - tie ir aptuveni divi miljoni eiro.

- Tā ir liela nauda?

- Latvijai tā ir ļoti liela nauda. Džordžs Soross ASV vēlēšanu kampaņā pret Trampu tērēja aptuveni septiņus miljonus ASV dolārus. Latvija nav ASV, Ventspils nav visa Latvija. Divi miljoni vēlēšanām Ventspilī - tas ir ļoti, ļoti daudz. Salīdzinājumam - mēs, partija Latvijai un Ventspilij, drīkstam tērēt tikai 5000 eiro. Ir starpība - divi miljoni vai pieci tūkstoši.

- Tad jau jūs kampaņā ar banknotēm vien nomētās?

- Tādēļ jau parādās viena grāmata, otra, trešā, avīze; portāli, aktivitātes sociālajos tīklos, uzstāšanās valsts televīzijā, valsts radio, TV3; pats par sevi - arī Olafa Berķa Latvijas Avīzē, kuru Ostaps Benders viņam «uzdāvināja».