Bez kādu politiķu saraksta šoreiz mierīgi ievēlēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura jau savās pirmajās darba dienās dabūjusi risināt iekšējos konfliktus Latvijas Radio (LR) un nu saņēmusi pārmetumus par jaukšanos LR darbā no aizejošā radio vadītāja. Par situācijas risināšanu, nozares sakārtošanu un arī uzraudzību pašvaldību vēlēšanu laikā Neatkarīgās intervija ar padomes vadītāju Daci Ķezberi, kas ir vienīgā padomes locekle no iepriekšējā sastāva.
- Varat salīdzināt jauno NEPLP sastāvu ar iepriekšējo? Vismaz ievēlēšana notika bez tādiem skandāliem un politiska konteksta kā iepriekš.
Dace Ķezbere: - Par šo sastāvu esmu priecīga. Es un Gunta Līdaka esam viedāku gadu, un ir trīs jauni cilvēki, katrs ar savu pieredzi - Patrikam Grīvam ir pieredze daudzās raidorganizācijās, Ivars Āboliņš ir bijis gan rakstošais žurnālists, gan strādājis televīzijā un radio; Ievai Beitikai ir neatsveramas teorētiskās un medijpratības zināšanas. Ir ļoti labs sastāvs, katrs no katra var kaut ko mācīties.
- Vai ir kāds politiskais, juridiskais vai cita veida rāmis, kas šā brīnišķīgā sastāva potenciālu ierobežotu?
- Rāmi uzliek tas, ka mums jāiet prasīt budžetu uz valdību caur Kultūras ministriju (KM), un Ministru kabinetā uz šo papildu pieprasījumu elektronisko mediju vajadzībām skatās kā uz kultūras budžetu kopumā. Vajadzētu NEPLP kā neatkarīgai institūcijai iet uz Ministru kabinetu ar saviem prasījumiem tieši, tos neskatot kā kultūras budžetu.
- Jūsu atbildības joma ir kabeļtelevīzijas un līdzatbildība - LTV. Kas tur ir aktuālās problēmas?
- Tā kā esmu pusotru gadu nodarbojusies ar LTV un pati tajā esmu 20 gadu nostrādājusi, esmu uzņēmusies līdzatbildību arī šajā jomā. LTV līdz ar Ivara Beltes ienākšanu pirms četriem gadiem viss, tostarp budžets, tika pakārtots saturam, lai tas kļūtu krāšņāks, raidījumi daudzveidīgāki. Rezultātā mazliet novārtā atstāta tehniskā puse, kas jāsakārto. Ir ļoti daudz pozīciju, kuras ir novecojušas. Lai televīzija pārietu uz augstas kvalitātes izšķirtspējas attēlu jeb HD, ir jānomaina ētera pultis, programmatūra, montāžas aparatūra. Līdzekļus tam prasījām jau pērn jauno politikas iniciatīvu ietvaros un esam saņēmuši pusi no prasītā. Tas nozīmē, ka sistēmu mainīs pamazām. Igauņi, lietuvieši ir jau pārgājuši uz HD kvalitāti, arī mums tas jādara!
LTV ir atbildīga arī par ēku, kas ir padomju laika mantojums un ir LTV, nevis Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārraudzībā. Līdz ar to visas problēmas, tostarp ar kanalizācijas spiedvadu, transformatora apakšstaciju, ir LTV bilancē. Ja man jautātu, vai LTV būtu jānodarbojas ar kanalizācijas staciju, ēkas jumtiem, telpu remontiem, es teiktu, ka nē, jo tas noņem naudu pamatuzdevumam - veidot labu programmu.
- Iepriekš runāja par LTV un LR pāriešanu uz vienu ēku, kas netika akceptēta. Varētu rosināt ēku nodot VNĪ pārvaldībā?
- Tas būtu vienkāršākais risinājums. Tad VNĪ varētu nodarboties ar ēkas ekspluatāciju un LTV izrēķinātu, cik viņiem no šīs ēkas vajag telpu, un slēgtu nomas līgumu. Šobrīd televīzija iznomā brīvās telpas - ja tas veiksmīgi izdodas, viņi nopelna kaut kādu naudiņu, bet ēkas tehnisko problēmu risināšana arī prasa ļoti daudz līdzekļu.
- Bet ar satura kvalitāti, kuras uzraudzību uzdots pilnveidot LTV valdei, viss ir kārtībā, vai tur ir kādas problēmas?
- Saturs un kvalitāte ir mūžīgi uzlabojamas lietas. Tas ir gan kadru jautājums, gan žurnālistu kvalitāte, arī režija, gaismas, skaņa. Agrāk dziesmu svētkus vai baleta izrādes ierakstīja režisors, kas bija daļēji ar horeogrāfa izglītību. Ir gaidāmi dziesmu svētki, deju svētki - lai parādītu deju rakstu, jābūt perfektiem režisoriem, asistentiem. Te kvalitāti vienmēr var audzēt.
LTV daļa ziņu cilvēku ir pārauguši ziņu formātu, un, domāju, būtu laiks domāt, kā šos cilvēkus izmantot kā raidījumu redaktorus, dot viņiem lielākus uzdevumus. Piemēram, Aija Kinca ir pietiekami ilgi reportējusi par medicīnas un sociālajiem jautājumiem - viņu varētu virzīt uz lielākiem projektiem šajā nozarē. Arī Laura Vonda, domāju, ir izaugusi par lielāku raidījumu vadītāju, ne tikai Panorāmas diktori. Varētu minēt virkni cilvēku, kuri izauguši, lai ietu tālāk. Cita lieta - kas ienāks ziņu dienestā, kā izaudzināt jaunos ziņu reportierus?
Šobrīd ļoti svarīga Latvijai ir ārpolitika. Jau vairākus gadus runājam par to, ka LTV nav ārpolitikas raidījumu, ir tikai sižeti. LTV gan sola tādu veidot. Vēl - LTV tomēr lielā mērā ir Rīgas televīzija, bet vajadzētu vairāk izmantot reģionu novadu ziņu veidotājus vai pašiem domāt par lauku raidījumiem. Latvijas novados notiek pietiekami interesantas lietas.
- LR valdes vadītājs Aldis Pauliņš kā būtiskāko atkāpšanās iemeslu minēja pārlieko NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu. Neesat pārkāpuši smalko robežu?
- Manuprāt, tie ir aizvainota cilvēka izteikumi. LR mazliet haotiski rīkojās ar pašu ieņēmumiem un sabiedriskā pasūtījuma plāna budžetu, kur padome uzdeva veikt korekcijas līdz 1. martam, - tie bija pietiekami nopietni darbi.
Nepiekrītu, ka padome jauktos LR valdes darbā - tas ir valdes uzdevums nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi atbilstoši apstiprinātajam budžetam.
Vienīgais pārmetums mums varētu būt par to, ka NEPLP reizē ir gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs, gan uzraugs un darbojas saskaņā ar vairākiem likumiem. Šo pretrunu jau vairākkārt esam likumdevējam lūguši novērst, bet tas nav izdarīts.
- Un kā ar pārmetumu par likumā noteiktu ierobežojumu pārkāpšanu? NEPLP esot iesniegusi Finanšu ministrijā likumam neatbilstošus LR budžeta pieprasījumus, kas noraidīti un kas LR radījis finanšu plānošanas riskus?
- Kā mēs varējām iesniegt neatbilstošu budžeta pieprasījumu, LR iesniedza savu budžetu, kas pēc tam padomes sēdē izvērtēts un apstiprināts, klāt esot LR valdei?
- No jums toties prasīta ieilgušo LR valdes konfliktu risināšana, kad viens no locekļiem esot atteicies pildīt savus pienākumus. Par ko ir runa?
- Padome konkursa kārtībā, vēl pirms tur sāku strādāt es, apstiprināja LR valdes locekļus, kas sākotnēji LR kolektīvā netika uzņemti ar sajūsmu. Laika gaitā LR valdē strādājošie Sigita Roķe un Aldis Pauliņš nevarēja rast vienotu valodu un strādāt kā vienota komanda. Esam veikuši izvērtējumu, runājuši ar valdes locekļiem pietiekami atklāti, norādot uz darāmajiem darbiem, ik pa laikam valde saņēmās un konfliktus nomīkstināja, bet ne uz ilgu laiku, un šo divu cilvēku nesapratne rada apdraudējumu visai LR darbībai. Tur padome neko īpaši nevarēja mainīt.
Lai arī vairs ne triju cilvēku sastāvā, LR valde ir strādātspējīga, bet NEPLP būs jāpārdomā, vai nav jāmaina modelis, kad LR valdes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par saturu, gan tehnoloģisko procesu. Manuprāt, drīzāk jāraugās LTV valdes modeļa virzienā, kur šīs atbildības ir nodalītas. Rīkojot jaunu konkursu, par to domāsim, tāpat kā to, uz cik valdes locekļu vietām to izsludināt.
- Pēc NEPLP un LR pārstāvju tikšanās, pēc kuras tika atcelts valdes lēmums par 175 000 eiro pārdali, medija darbinieku protesta draudi tika mazināti. Kas īsti slēpjas aiz šo 175 tūkstošu eiro pārdales?
- LR šogad saņēma lielu budžeta dotāciju - 0,5 miljonus eiro simtgades raidījumiem, vairāk nekā 170 000 eiro Latgales studijai. Nevar teikt, ka situācija radio būtu slikta satura veidošanai. Šī nauda varbūt nenosedz visas vajadzības. Kā teica LR arodbiedrības pārstāvji, kad 2009. gada krīzes laikā samazināja gan štata vietas, gan algas, situācija atsevišķos segmentos nav uzlabojusies. Tiem, kas var saņemt naudu, piemaksās par papildu darbu, raidījumu, sižetu veidošanu, situācija ir labāka. Vidējais atalgojuma līmenis radio nebūt nav slikts, bet ir cilvēki, kas varbūt vairāk saistīti ar tehnisko nodrošinājumu, kuriem algas ir mazas. Tāpēc NEPLP esam izveidojuši darba samaksas darba grupu, lai kopā LR un LTV analizētu samaksas sistēmu, kas katrā raidorganizācijā ir mazliet atšķirīga. Ja prasām valdībā papildu līdzekļus, mums skaidri jāzina, cik daudz vajag tieši algām, cik slikti ir, cik vispār cilvēku vajadzīgi, varbūt var iekšēji mainīt darbinieku struktūru.
- Darba grupa veiks LR darbinieku noslodzes auditu, kas būtībā būtu valdes uzdevums. LR darbinieki neapmierināti ne tikai ar atalgojuma apmēru, bet arī ar atalgojuma, piemaksu aprēķināšanas sistēmu, kuras sakārtošana arī ir vadītāja uzdevums. Jau pirms Pauliņa paziņojuma par atkāpšanos NEPLP neuzticējās valdei, kuras darbu arī darba grupa plāno izvērtēt?
- LTV arī izvērtē darbinieku atalgojumu sistēmu un apmēru, savukārt LR veikusi noslodžu auditu radošajiem darbiniekiem un gaida, lai tāds tiktu veikts arī tehniskajiem darbiniekiem.
Jā, diemžēl LR valdes locekļi savā starpā sastrādājas ļoti grūti. Bet darba grupas mērķis nav strādāt valdes vietā, bet sanākt kopā LR, LTV un NEPLP un saprast, kāda ir katrā raidorganizācijā samaksas sistēma, ņemt labāko no katra un izveidot kopēju modeli, jo darbi ir ļoti līdzīgi. Jāsaprot, cik daudz vajadzīgs, ko prasīt valdībā. Ja LTV saka, ka viņiem trūkst 750 000, LR - 480 000, lai es valdībā aizstāvētu šo summu, jābūt pārliecībai, ka tā nauda tiešām tik daudz ir vajadzīga un atrisinās tās lietas, kas šobrīd nav atrisinātas, un vai vispār vajag šo algu pielikumu.
- Cerat atrast kādas disproporcijas un iespējas pārdalīt finansējumu iekšienē?
- Izvērtējot slodzes un darba samaksas sistēmu, droši vien var atrast. Ir ļoti atšķirīgas sistēmas.
- Kur īsti palika tie 175 tūkstoši, un kāpēc valdes lēmums par to izlietojumu bija jāatceļ?
- Valde bija pieņēmusi lēmumu no pašu saimnieciskajiem ieņēmumiem 175 000 eiro pārcelt no redakcijām uz citām sadaļām. Programmu vadītāji satraucās, ka tādā gadījumā viņi nevarēs izdarīt virkni lietu - nevarēs aizbraukt komandējumos, algot ārštata autorus, aizvietotājus utt. Ja nevar izpildīt sabiedrisko pasūtījumu ar apstiprināto budžetu, tad kaut kas ir jādara ar budžetu - tas jāpārskata vai jāpārdala savādāk. Tas ir valdes uzdevums, un padome tur nevar iejaukties. Ja viņiem kaut kas mainās apstiprinātajā budžeta plānā, tad LR jānāk uz padomi. Nav tā, ka LR un LTV nekas nemainās gada garumā, kādu programmu apstiprināja decembrī, ar tādu visu gadu jāstrādā! Reizi pusgadā vai pēc vajadzības biežāk pārskatām sabiedrisko pasūtījumu un veicam nepieciešamās korekcijas.
- Padome jau ir atbalstījusi LR vadības pieprasījumu par LR valsts budžeta bāzes dotācijas palielināšanu par 914 000 eiro, tostarp algu palielināšanai. Tas vēl pirms visas atalgojumu sistēmas izvērtēšanas? Tā akli atbalstījāt?
- Tā nav akla atbalstīšana. Sistēma, kādā veidā vispār varam nonākt pie kaut kāda budžeta palielinājuma, ir vai nu ar pieprasījumiem pamatbāzes budžetā, vai ar jaunajām politikas iniciatīvām.
Mana rūgtā pieredze ir tāda, ka, ja ir pieprasījums par astoņiem miljoniem, iedod pusotru vai arī labākajā gadījumā divus. Ja atnākam ar 16 pozīcijām, kur katra ir ar pamatojumu, tad ejam uz KM, kur saka - lūdzu, trīs prioritātes! Tad ejam atkal ar tām. Piemēram, LTV pērn prasījām 1,6 miljonus minētajai pulšu nomaiņai. MK apstiprina 800 000. Priecīga stāstu: dabūjām naudu tehnikas nomaiņai! Un pretī ieraugu skābas televīzijas valdes sejas: «Kā mēs varam nomainīt pultis, ja tam tiešām vajag 1,6 miljonus? Ko lai darām ar 800 000?» Tad es arī palieku stipri domīga, un mans prieks ir beidzies.
- Vēl pirms atkāpšanās LR vadītājs solīja 6-8% lielāku algu budžetu LR. Ar to un lēmuma par 175 000 eiro pārdales atcelšanu pagaidām darbinieku protesti ir apslāpēti, vismaz mazāko algu saņēmēji saņems algas pielikumu, vai viss vēl karājas gaisā?
- Ugunsgrēka nodzēšana attiecas uz to, ka programmu direktori, saņemot atpakaļ šo naudu, var nodrošināt to programmu, kāda viņiem sabiedriskajam pasūtījumam šogad plānota. Varēs braukt komandējumos, algot raidījuma vadītājus... 1. martā skatīsim skaidrojumu.
- Līdzīgi kā te - finansējums tiek dots par vienu, bet maksāts par ko citu, arī televīzijām ir putra - naudu dod saturam, bet reāli aiziet apraidei. Kāpēc nevar skaidri pateikt, kas ir kas?
- Šobrīd virszemes apraidē, ko cilvēki var redzēt bez maksas, ir pieci kanāli: LTV1, LTV2, TV24, Re:TV un Sporta centrs. Mēs mākslīgi veidojām sabiedrisko pasūtījumu, lai varētu iedot naudu apraidei TV24, Re:TV un Sporta centram, jo nav likuma rāmja, lai tām citādi iedotu naudu apraidei. Mēs viņiem dodam naudu it kā raidījuma veidošanai, ko viņi arī veido, bet būtībā tā summa ir adekvāta apraides maksai. KM uzskata, ka citādi mēs pārkāptu direktīvu un nenodrošinātu vienādas iespējas komersantiem, tāpēc šādi būtībā veidojam sociālo pakalpojumu, lai nodrošinātu informatīvās telpas daudzveidību un cilvēkiem būtu iespēja brīvi redzēt vairākas programmas. Likumdošana it kā šādu sociālo pakalpojumu neparedz, no otras puses, apraides nodrošināšana arī ir sabiedriskais pasūtījums. Te būtu jāveic kādi likuma grozījumi, bet mēs, padome, jau esam likuma uzraugi un ievērotāji, ne veidotāji.
- LTV valdei līdz augustam uzdots sagatavot atzinumu par LTV nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un laika grafiku, lai sabiedriskie mediji atstātu reklāmas tirgu. Ņemot vērā minētās vajadzības un tām nepieciešamo finanšu līdzekļu pastāvīgu reducēšanu, cik reāli, ka tas notiek? Ja tagad LTV no reklāmas ieņēmumiem nodrošināja ap 40% sava budžeta, vai valsts spēs to nosegt?
- Īpaši optimistiski uz to neskatos. Saskaņā ar mediju pamatnostādnēm jau šajā gadā sabiedriskajām raidorganizācijām bija jāiziet no reklāmas tirgus. Tas tāpat kā ar sabiedrisko mediju likumu attiecībā uz NEPLP, kas ir gan LTV un LR kapitāldaļu turētājs, gan pārraugs, kas nav pareizi. Loģiski būtu sadalīt padomes un izveidot jaunu kapitāldaļu turētāja padomi. Mediju politikas nodaļa saka, ka no nākamā gada būs jau divas padomes. Ņemot vērā, ka Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem, neesmu tik optimistiska, lai domātu, ka politiķiem šis ir svarīgākais jautājums.
- Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem, bet šajā gadā būs pašvaldību vēlēšanas. Jau slēptās reklāmas dēļ no ētera izņēma iecienīto ilggadējo raidījumu Zebra. Būsiet tikpat neiecietīgi pret visiem pārējiem slēptās reklāmas gadījumiem? Spēsiet visu nomonitorēt, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgās žēlabas par NEPLP Monitoringa centra kapacitātes trūkumu? Turklāt amatu atstājis tā vadītājs Jānis Lielpēteris.
- Darbs, protams, turpinās. Bet pierādīt slēptās reklāmas esamību nav viegli - jāpierāda, ka par to kāds ir samaksājis. Mēs gan katrs ar savu skatītāja pieredzi redzam, kuri politiķi, sarakstu kandidāti vairāk redzami ekrānā, regulāri piedalās dažādos diskusiju raidījumos vai gatavo ēst. Tomēr slēptā reklāma saistīta ar šo apmaksas jautājumu. Esam tikušies ar KNAB un vienojušies par sadarbību.
- Priekšvēlēšanu aģitācijas likums dod jums pietiekami skaidras instrukcijas pateikt: stop, te ir slēptā reklāma, kas jāpārtrauc? Vai viss ir tik ļoti peldoši, ka uzraugi baidīsies iekulties kādās nepatikšanās vai garos, juridiskos strīdos?
- Mums ir izstrādātas vadlīnijas, kā mēs to redzam un interpretējam, bet nav jau akmenī iecirsts, ka noteikti šis ir tas gadījums. Tā tas ir arī attiecībā uz reklāmas izvietošanu, sponsorēšanu. Ir arī raidorganizāciju ierastā prakse - ja visi dara tā, tad liekas, ka tā jau ir norma, kaut gan, ļoti strikti skatoties, tur varētu atrast kādus pārkāpumus.
- Nozares pašregulācija arī varētu strādāt? Vai mediji ir tik izsalkuši, ka viņi tomēr labāk paņems kādu lieku eiro, nekā darbosies pilnīgi tīri un godīgi?
- Šobrīd reklāmas tirgus nav no tiem košākajiem - naudu vajag visiem, lai izdzīvotu. Monitoringa centrā ir programma, kas tiek apstiprināta katru ceturksni, kuras raidorganizācijas tiek varbūt pastiprināti monitorētas, un tad ir vēl degošie jautājumi, par kuriem ienāk sūdzības. Neesmu soda bataljonu piekritēja. Domāju, derētu atjaunot kontroles komisijas raidorganizācijām, kas fiksētu, vai konstatētie pārkāpumi ir atsevišķi gadījumi vai sistēmiski un visā nozarē. Un tad mēs aicinātu uz padomi un izrunātu nozares vidū, ko darīt. Tā kā priekšā ir vēl nākamās un aiznākamās vēlēšanas, šīs pašvaldību vēlēšanas varētu likt saprast, kur ir vājās vietas.
- Varat teikt - uzraudzība būs pietiekami stingra, labāk nemaz nemēģiniet kaut ko žulīt?
- Labāk ne!