Danusēvičs brīdina: Kases aparātu reformas sekas būs cenu pieaugums veikalos

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

- Iedzīvotāji Latviju pamet, klientu skaits samazinās. Kā tas izpaužas Latvijas tirdzniecības uzņēmēju noskaņojumā?

- Cilvēki protestē ar kājām. Paceļ spārnus un aizlido. Cilvēki arvien vairāk aizbrauc. Lauku vidē netiek veidotas jaunas darba vietas, kaut vai mikrouzņēmumu veidā. Savukārt lauksaimniecība kļūst arvien efektīvāka un tajā strādājošo skaits samazinās. Tāpēc laukos arvien vairāk un vairāk samazinās darba iespējas. Tā ir galvenā problēma, kas ietekmē visus - gan iedzīvotājus, gan arī tirgotājus. Neviena no valdībām nav rūpējusies par to, lai attīstītu uzņēmumus ārpus Rīgas. Vēl tagad tiek piekopta politika likvidēt darba vietas ārpus Rīgas. Kaut vai piemērs ar Straupes pansionātu. Politikai ir jābūt pretējai. Pansionātus nevajag izvietot Rīgā. Dzīve lauku pansionātos, salīdzinot ar Rīgu, ir daudz labestīgāka. Cilvēks nav iespiests mūros un automašīnu plūsmā. Ļoti daudzas lietas ir jāveido ārpus Rīgas. Ja nav nepieciešama tieši Rīgas infrastruktūra, tad šāds objekts ir jāpārceļ ārpus Rīgas. Rīga tāpat attīstīsies. Tā ir Baltijas centrs. Visiem, kam vajadzīgs tāds transporta krustpunkts, kāda ir Rīga - loģistikas un transporta uzņēmumi u.c. - savu darbību veidos Rīgā, nevis lauku pagastā, tālu no ostām un dzelzceļa.

- Laukos mazie veikali izput, jo samazinās pircēju skaits. Rīgā, kad tiek atvērts lielveikals, tas sev apkārt izputina mazos veikalus, tāpēc daudzās ES valstīs netiek atļauta lielveikalu būvniecība pilsētu centros. Kā var aizsargāt mazos tirgotājus pret lielveikaliem?

- Aizliegumi atvērt lielveikalus pilsētu centrā ir spēkā Itālijā un daudzviet Eiropā. Lielveikalus neatļauj būvēt visur, kur vien ienāk prātā. Tiem ir jābūt ārpus kājāmgājēju zonām. Likumsakarība, ka, tiklīdz kādā vietā ienāk dominējošie tirdzniecības tīkli, tie iznīcina apkārtējos veikalus, jau nav raksturīga tikai Rīgai, bet faktiski visām Latvijas pilsētām. Kādreiz dominējošo tirdzniecības tīklu politika bija atvērt lielveikalu apdzīvotā vietā ar vismaz 5000 iedzīvotājiem. Tagad lielveikalus atver jau apdzīvotās vietās ar 3000 iedzīvotājiem. Kad šāds veikals atveras, tad pārējiem ir ļoti grūti izdzīvot, jo visai bieži preču pārdošanas cena Rimi vai Maxima ir pat zemāka pat par to cenu, par kādu ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam. Tā nav godīga konkurence, kad pārdošanas cena dominējošajā tirdzniecības tīklā ir zemāka par piegādes vairumcenu citiem veikaliem.

Izplešoties dominējošajiem tirgotājiem, notiek iepirkumu varas pieaugums. Dominējošie tirdzniecības tīkli arvien vairāk cenšas ietekmēt ražotājus, piespiežot tos strādāt ar minimālu peļņu. Pašlaik neviens Latvijas plaša patēriņa preču ražotājs nevar atļauties nebūt abos vai vismaz vienā no dominējošajiem tirdzniecības tīkliem. Ražotājs Maxima un Rimi tīklos iegūst galveno preču apgrozījuma masu, bet peļņu iegūst, pārdodot savu produkciju citos realizācijas tīklos. Tas ir netaisnīgi, jo peļņa no preces pārdošanas pārdalās par labu dominējošajiem tirdzniecības tīkliem, bet ražotājiem nekas nepaliek.

Viens no valsts politikas virzieniem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, būtu noteikt ierobežojumus lielveikalu ekspansijai. Kaut vai, piemēram, izvērtējot, vai patiešām būtu jāļauj atvērt lielveikalu tieši pretī Jelgavas pilij Lielupes otrajā krastā?

Otrs politikas virziens būtu dominējošo tirdzniecības tīklu ierobežošana. Visas sabiedrības interesēs būtu noteikt, ka maksimālā tirgus daļa jebkuram tirgotājam nedrīkstētu būt lielāka par 20%. 20% būtu pareiza robeža, lai sabalansētu tirdzniecību un būtu iespējama godīga iepirkumu cenu konkurence, lai ne tikai dominējošie tirdzniecības tīkli, bet arī citi varētu normāli attīstīties. Izdabājot tikai dominējošo tirgotāju vajadzībām visi citi, ne tikai mazie, bet arī vidējie tirgotāji, nespēj izturēt konkurenci. Pagājušajā gadā vien tika slēgti 75 vietējie veikali. Izdabājot tikai dominējošo tirgotāju vajadzībām, tiek zaudētas darba vietas Latvijas novados un pilsētās.

- Kā vērtējat Jelgavas apkārtnē un citviet Latvijas dienvidos izplatīto tendenci reizi nedēļā braukt uz Lietuvu, lai iepirktos Lidl veikalu tīklā? Kopā ar brauciena izmaksām tas ir pat lētāk nekā iepirkties Latvijas lielveikalos, kas ir māju tiešā tuvumā. Vai tas ir normāli?

- Tas nav normāli, taču tas ir lielo koncernu attīstības loģisks rezultāts. Es nesen tikos ar Lidl vadību. Lidl iepērk preces uzreiz visam veikalu tīklam Eiropā, tieši no ražotājiem. Ražotāju prece nonāk uzreiz visā tirgotāja tīklā, visā Eiropā. Tā ir milzīga iepirkuma vara. Lidl ir relatīvi šaurs sortiments, bet cena ir ļoti zema. Par Lidl tiek izteikta kritika, ka tā ir vietējiem ražotajiem un tirgotājiem nedraudzīga kompānija. Piemēram, pat citu valstu tirdzniecības tīkli katrā valstī proporcionāli vairāk piedāvās vietējo ražotāju produkciju. Lidl šāda pretimnākšana vietējām interesēm ir vienaldzīga. Tas ir milzīgs uzņēmums, kas akumulē lielas naudas summas, kas izveidojis visaptverošu, automatizētu loģistikas un pārdošanas sistēmu. Tiesa, Lietuvas lielākie tirdzniecības tīkli bija sagatavojušies Lidl ienākšanai, tāpēc svarīgāko preču grupās Lietuvas lielveikalos cenas ir visai līdzīgas.

- Kādreiz kases aparāti tika ieviesti, lai novērstu darbinieku zagšanu. Pie mums kases aparāti tiek uzskatīti par maziņām VID filiālītēm, kas domāti tikai fiskālām vajadzībām. Kāpēc šogad tirgotājiem tiek uzspiesta kases aparātu nomaiņa?

- Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā bija jāieraksta kaut kāda aktivitāte. Cilvēki, kas noticēja mītam, ka visa kreisās skaidrās naudas izlaišana notiek tieši caur kases aprātiem, izlēma šādu normu ieviest. Patiesība ir pilnīgi pretēja. Gada laikā VID pārbaudēs tika konstatēti tikai 18 gadījumi, kad notika iejaukšanās kases aparātos. Lai it kā nepieļautu nākamos 18 gadījumus, visai tirdzniecības nozarei tagad ir jāiztērē 70 miljoni eiro, lai visi tirgotāji nomainītu kases aparātus. Pilnīgs absurds!

Blēdīšanās notiek, apejot kases aparātus. Melnās kases ilgstoši var uzturēt tikai nelielos uzņēmumos, kuros visi ir viens otram radi. Tiklīdz uzņēmumā ir lielāks darbinieku skaits, tad jau darbojas pavisam citi principi. Tad uzņēmuma darbinieku zagšana kļūst par svarīgu problēmu. Tirdzniecībā pusi no zādzībām veic klienti, bet otru pusi darbinieki. Tāpēc nevienam īpašniekam nav intereses, lai nauda netiktu uzskaitīta. Ja nauda netiek uzskaitīta, tad vislielākās iespējas to piesavināties ir tiem, kas ar skaidru naudu darbojas - pārdevējiem, nevis īpašniekiem. Tāpēc īpašnieki ir ieinteresēti, lai visa nauda tiktu uzskaitīta, lai nauda netiktu zagta. Kases aparāts uzņēmuma tirdzniecības zālē ir instruments, lai pārdevēji nezagtu.

Savukārt pašlaik ieviešamie tehniskie risinājumi ar hibrīda kases aparātiem nedos labumu ne valstij, ne iedzīvotājiem. Tie tikai veicinās cenu celšanos Latvijas veikalos. Latvijas Tirgotāju asociācija jau vāc pircēju parakstus zem aicinājuma: «Godīgam tirgotājam kases aparāts nav jāmaina un tādējādi nav jāsadārdzina cenas.» Uz lielajiem veikalu tīkliem šī kases aparātu reforma neattiecas, bet radīs dramatiskas sekas mazajiem tirgotājiem.

Šādas kases aparātu reformas sekas būs cenu pieaugums veikalos. Jauno kases aparātu iegādei visa nozare iztērēs aptuveni 70 miljonus eiro. Lai tirgotāji iegūtu šos līdzekļus, tiem būs jāpaaugstina preču cenas. Sadalot izdevumus uz vienu iedzīvotāju, šogad katrs pircējs veikalā atstās 35 eiro vairāk par tādu pašu preču daudzumu kā pērn. Ēnu ekonomikas apkarošanas imitācija izpaudīsies kā 120 eiro liels papildu izmaksu slogs katrai Latvijas mājsaimniecībai.

- Visi šie izdevumi tiks iekļauti preču un pakalpojumu cenā?

- Jā! Turklāt tie būs bezjēdzīgi izdevumi, jo mēs zinām, ka jau visai drīz jaunie kases aparāti kļūs lieki. Tos aizstās tiešais interneta pieslēgums. Ja pa šo laiku notiks pāreja uz tiešo interneta pieslēguma sistēmu, tad lielveikaliem izmaksas par jaunajiem kases aprātiem ies secen, bet bezjēdzīgajiem kases aprātiem nauda būs jātērē mazajiem tirgotājiem. Izskatās, ka dominējošo tīklu interesēs kāds vēlas no mazajiem tirgotājiem izspiest pēdējo sulu, lai padarītu tos vieglāk uzveicamus un mazāk spējīgus konkurēt ar lielajiem tirdzniecības tīkliem.

- Mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, īpaši laukos, pašlaik ir neiespējami atteikties no skaidras naudas norēķiniem.

- Atteikšanās no skaidras naudas norēķiniem ir ļoti riskanta, jo komercbankām ir dota pilnīga brīvība izrīkoties ar banku klientiem, kā vien tās vēlas. Tiek bremzēti darījumi, samaksa par preču iepirkumiem tiek bremzēta, kamēr bankas klerki lēnam pārbaudīs, vai piegādātājs ir reāls vai nav. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas vārdā visiem godīgajiem uzņēmējiem dzīve ir padarīta nepanesama, un izmaksas tiek dramatiski palielinātas. Tagad vienam uzņēmējdarbības sektoram - komercbankām - tiek noņemti ierobežojumi, lai tieši šis sektors atrisinātu visas valsts problēmas ar ēnu ekonomikas apkarošanu. Izrādās, ka dažu desmitu latu pārskaitījumi ir visbīstamākie, tāpēc pilnīgi liekas izmaksas tiek uzkrautas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ja runājam par skaidru naudu, tad Latvijas Banka lielākos nominālos vienā reizē maina tika 1000 monētas. Tie ir kādi 15 eiro. Šāds ierobežojums tiek pamatots ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu.

- Mani pagājušajā gadā satracināja koalīcijas vēlme par vienas stundas darba apmaksu likt uzņēmējiem samaksāt sociālo nodokli kā no viena mēneša minimālajiem ienākumiem. Piemēram, ASV ir noteikta minimālā stundas likme. Kam veselība ļauj un ja ir vajadzība, tas var strādāt kaut vai 70 stundas nedāļā. Kas mācās, pieskata bērnus, var strādāt 15 vai 20 stundas nedēļā. Tas ir normāli. Kāpēc pie mums mēģina uzspiest neproporcionāli lielu sociālā nodokļa likmi par nepilnas darba dienas darbu?

- Es arī to nesaprotu. Ja mana veikala apkopēja nāk uz darbu divas stundas dienā, kāpēc man būtu jāmaksā sociālā apdrošināšana kā par pilnas slodzes darbu? Kāpēc? Normāli ir tad, ja ir minimālā stundas likme, kad cilvēks strādā tik ilgi, cik var vai vēlas.

Latvijā nodokļu politika attiecībā pret darbaspēku izpaužas, katru gadu palielinot nodokļu slogu. Šogad samazināja neapliekamo minimumu, bet tas ir izdarīts tā, ka man papildus ir jāsamaksā lielāks nodoklis. Es uzkrāju ikvienam darbiniekam prēmiju, kuru viņš saņems pēc gada, ja iesniegs VID deklarāciju ar lūgumu atmaksāt pārmaksāto nodokli.

- Ikviens darba devējs tagad kreditē Valsts kasi. Bet tavs kredīts Valsts kasei pārtaps tikai par tā darbinieka ienākumiem, kurš iesniegs gada ienākumu deklarāciju. Tie, kas gada ienākumu deklarāciju neiesniegs, šo prēmiju nesaņems!

- Man nav iebildumu, ja rodas nepieciešamība kreditēt valsti. Taču ir simtiem saprātīgāku veidu, kā aizņemties no privātā sektora, nevis piespiežot pārmaksāt nodokļu summu, par kuru jau maksājot ir zināms, ka tā vēlāk tiks atmaksāta.

Manuprāt, Latvijā ir pārāk daudz regulējumu, kas rada papildu slogu uzņēmējiem.

- Tirgotāju asociācija uzskata, ka viens no šādiem regulējumiem ir Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kurš ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra. Regulējums tagad mazumtirdzniecības uzņēmumam aizliedz piegādātājam piedāvāt nepārdotās preces pieņemt atpakaļ.

- Diemžēl tā ir. Ja es no pagādātāja paņemšu realizēt krūzītes, bet tās neviens vairs nevēlēsies pirkt, tad man ir aizliegts tās atdot atpakaļ piegādātājam. Visiem zaudējumiem ir jābūt uz tirgotāja rēķina. Tas esot tirgotāju risks. Tas ir absurds. Ir ražotāji, kas vēlas, lai viss viņu produkcijas sortiments ir veikala plauktā. Viņi ir gatavi riskēt. Bet viņiem ir aizliegts uzņemties risku, ja nepārdos, tad saņemt atpakaļ nedrīkst. Turklāt daudzi ražotāji ir specializējušies savu pārpalikumu utilizācijā. Tirgotājs nevar specializēties pilnīgi visu veikalu plauktos esošo preču utilizācijā!

Šādi noteikumi ierobežo piedāvājuma iespējas. Latvija virzās nabadzīga sortimenta veikalu virzienā.

- Noslēdzies ikgadējā konkurss Latvijas labākais tirgotājs 2016. Kādi bija šī gada rezultāti?

- Konkursa galvenā ideja ir ne tikai noteikt labākos, bet nozares labākos padarīt pamanāmākus. Konkurss tiek rīkots divdesmito gadu. Konkurss ir nekomerciāls un atklāts. Tajā var piedalīties jebkurš nozares uzņēmums - aptieka, degvielas uzpildes stacija, viesnīca vai viesu nams, jebkurš lauku tūrisma objekts, ikviens veikals vai tirdzniecības centrs, ikviens ēdināšanas uzņēmums, lai tas būtu bistro, kafejnīca, krogs vai restorāns. Latvijas Tirgotāju asociācija konkursu rīko sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šogad dalībai konkursā tika pieteikti aptuveni 200 uzņēmumu. Galvenās balvas saņēma grāmatu veikals Valters un Rapa, Apotheka aptieka Rīgā, bistro Silva Jelgavā, restorāns Moltto Rīgā, kafejnīca Ostas 23 Ventspilī un Astarte nafta degvielas uzpildes stacija Rīgā.