Par to, vai jaunais Depo veikals tiešām aizbāzīsies priekšā skatam uz arhitekta Frančesko Bartalomeo Rastrelli šedevru – Jelgavas pili, par nākamā gada pilsētas budžetu un drošību pilsētā, par bezdarba un darba situāciju un citām pilsētas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu.
- Pagājušā gada rudenī jelgavnieki uztraucās un drīz arī visa valsts sašuta, ka pilsētas dome atļaušot Depo lielveikala būvēšanu pretī Jelgavas pilij. Līdz ar to būšot sabojāts skaistais pastkartīšu skats, ko redz katrs, kas ar auto iebrauc pāri Lielupei caur Ozolniekiem no Rīgas. Vai tiešām esat prātu zaudējuši un darīsiet tādu skādi?
- Lielveikalu plāno būvēt, bet tikai Rīgas ielas otrā pusē, Cukura ielā, kur projekta attīstītājs ir iegādājies zemi īpašumā. Manuprāt, mēs par daudz uzmanības šobrīd pievēršam vienam veikalam, kas tikai grasās nomāt telpas Jelgavā, bet aizmirstam par galveno - ēku, ko viens investors vēlas būvēt uz sev piederošas zemes. Pašvaldībai bija iebildumi pret ēkas arhitektūru un lielo būvapjomu, jo attīstītāji piedāvāja būvēt veikalu pēc jau esošā tipveida projekta. Mēs uzstājām, ka Jelgavai vajag arhitektoniski augstvērtīgu, modernu ēku. Attīstītājs rīkoja konkursu, kurā iesaistījās pazīstami Latvijas arhitekti, viņu darbus vērtēja Latvijas Arhitektu savienība un izvēlējās labāko. Tas ir nebijis gadījums Latvijā, kad pašvaldībai izdodas panākt, ka šāda līmeņa uzņēmums ir gatavs atteikties no tipveida būves un maina ēkas arhitektonisko risinājumu.
- Bet no kurienes tad radās lielais satraukums?
- Izveidota aktīvistu grupa, kas, iespējams, nedarbojas vis pilsētas interesēs, bet kādu citu motīvu vadīta. Varbūt tā nav, bet bažas tomēr pastāv. Ir izvērsta visai netīra kampaņa, kurā tiek izmantota sabiedrību maldinoša informācija un fotomontāža. Tajā lielveikala ēka novietota tieši pretī pilij - lai visi šausminās, cik baisi tas izskatīsies. Ar to cilvēki tika dezinformēti gan par objekta atrašanās vietu, gan par arhitektūru.
- Cukura iela jelgavniekiem asociējas ar vietu, kur pavasaros gandrīz vienmēr ir milzīgi plūdi - dažkārt applūda arī daudz māju. Vai veikals tiks būvēts applūstošā teritorijā?
- Nē, tā vairs nav applūstoša teritorija. Uzbūvēts dambis, izveidota promenāde, viss ir sakārtots līdz pat dzelzceļa tiltam. Tāpat arī Pasta sala ir uzbērta augstāk par diviem metriem, lai mazinātu plūdu draudus. Tikai topošā objekta teritorija, kuru īpašnieki plāno attīstīt, līdz šim ir bijusi samērā nekopta. Uz tās savā laikā atradās cukurfabrikas nosēdlauki.
Pilsētā ieviešot jaunās tehnoloģijas, izstrādāta sistēma, kas ļauj prognozēt plūdu apmēru. Tā kā pali pilsētā un tās apkārtnē ir viens no riskiem, veikta iespējamo pilsētas applūšanas līmeņu modelēšana, noteiktas riska pakāpes un atbilstoši tam noteikti vairāku pakāpju operatīvie pasākumi. Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) pastāvīgi seko līdzi situācijai - apkopo informāciju par ūdens līmeni Lielupē un citās upēs Jelgavas pilsētas un tuvāko novadu teritorijās, ledus biezumu, gaisa temperatūru.
- Padomju laikā Lielupe pie Jelgavas un Driksa bija ļoti piesārņotas. Driksas dibenā bija bieza, melna, indīga ķēpa. Smirdēja arī Lielupe. Vai tagad ūdeņi ir tīri?
- Pēc cukurfabrikas likvidācijas iztīrīta gan Lielupe, gan Driksa. No dzelzceļa tilta līdz Pils salas galam. Lielupē iekārtotas peldētavas un ūdens no attiecīgo dienestu puses ir atzīts par tīru.
- Cik Jelgava vispār ir droša pilsēta?
- Drošība ir viena no pilsētas prioritātēm. Jelgavā ir dzelzceļa mezgls, dažādi uzņēmumi, upes. Esam izstrādājuši civilās aizsardzības plānu, izveidojuši jau minēto pašvaldības operatīvās informācijas centru. Jelgavas ielās izvietotas vairāk nekā 100 videonovērošanas kameru, lai atbildīgie dienesti ikdienas režīmā var sekot notiekošajam. Tas palīdz ātri reaģēt krīzes situācijās. Zvanot uz informatīvo tālruni 8787, jelgavnieki var ziņot par jebkuru nebūšanu - piemēram, ja kaut kur nedarbojas ielu apgaismojums vai vaļā kanalizācijas lūkas vāks. Izveidota arī interaktīvā karte, kurā ar iedzīvotāju starpniecību tiek atzīmētas vietas pilsētā, kur ir problēmsituācijas. Katrs var sekot līdzi to risinājumam. Pilsētas iedzīvotāji kļūst aizvien aktīvāki, aizvien vairāk uzticas Pašvaldības policijai, aizvien vairāk zvana par kādām nebūšanām vai notikumiem.
Tāpat esam izveidojuši sistēmu, kas ļauj attālināti uzraudzīt un vadīt ielu apgaismojumu, transporta plūsmu, luksoforu darbību, ūdens sūknētavas un meteoroloģiskās sistēmas. Tas ļāva Jelgavu ierindot Eiropas viedo pilsētu vidū. Laikraksta Financial Times izdevuma FDI Intelligence pētījumā 2016./17. gada Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni Jelgava atzīta par sesto labāko Eiropā Gudro pilsētu kategorijā. Tas ir novērtējums Jelgavas spējai tvert jaunas lietas ar informācijas tehnoloģiju palīdzību - pilsētniekiem piedāvāt elektroniskās iedzīvotāju kartes pasažieru pārvadājumiem un sociālajiem pakalpojumiem, pilnīgi jaunus pilsētas vides drošības risinājumus.
- Senos laikos politiķi sprieda, ka valstī vajag likvidēt Pašvaldības policiju. Vai tas būtu pareizi darīts?
- Nebija pat ne tik ļoti seni tie laiki, kad šāda ideja atkal pavīdēja. Pašvaldības policija, vismaz Jelgavā, ir sen attaisnojusi savu pastāvēšanas nepieciešamību un pierādījusi, ka sniedz būtisku ieguldījumu drošībā. Pašvaldības un Valsts policija pie mums veiksmīgi sadarbojas. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka aptuveni 67% jelgavnieku policijas darbu vērtē pozitīvi. Lai gan savulaik gandrīz katra jauna valdība nāca ar ieceri likvidēt Pašvaldības policiju. Pēdējā reizē, kad pavīdēja doma, ka jāpievieno Valsts policijai, es sacīju: «Nu, labi, ņemiet! Bet nauda paliks pašvaldībā, jo municipālo policiju uztur pilsētas iedzīvotāji. Lai Valsts policija nodrošina gan sabiedrisko kārtību, gan tiesu lēmumu izpildi, gan atskurbtuvi un visas pārējās funkcijas, kas ir pašvaldības policistiem!» Tad iekšlietu ministre no šīs idejas ātri atteicās. Pašreizējais ministrs Rihards Kozlovskis gan nav paudis domu par Pašvaldības policijas pievienošanu vai likvidēšanu.
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir aicinājusi atcelt novembrī valdībā pieņemtās Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam. Asociācijas neapmierinātību raisījis par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas (KM) darba grupas veikums saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū. Kāda situācija ir Jelgavā ar vietējiem medijiem?
- Problēma jau nav iziešana no reklāmu tirgus. Ir nojaušami centieni pilnībā iznīcināt pašvaldību izdevumus. Jelgavas pašvaldības informatīvajā izdevumā Jelgavas Vēstnesis, kas sasniedz ap 27 tūkstošiem jelgavnieku pastkastīšu, jau daudzus gadus nav komercreklāmu - tās slejas izdevumā, kas noformētas kā reklāmas, ir pašvaldības iestāžu informācija, piemēram, par teātra izrādēm pilsētas kultūras namā, par dažādiem kursiem, par gadskārtējo ledus skulptūru festivālu. Tās nav komercreklāmas. Esam atteikušies no to ievietošanas pašvaldības izdevumā.
Ir aprindas, kurām nepatīk, ka pašvaldībām ir savi informatīvie izdevumi. Daudzviet privātie mediji ir pārliecināti, ja likvidēs pašvaldību izdevumus, tad viņiem būs lieli ienākumi un vara. Taču pašvaldībām arī ir savas intereses - nepieciešamība informēt iedzīvotājus par aktualitātēm, skaidrot pieņemtos lēmumus. Ja nav sava izdevuma, ir jālūdz privātajiem medijiem, lai tie informē, jāmaksā par informācijas ievietošanu un jābaidās, ka informācija parādīsies sagrozītā veidā. Lai gan tajā pašā laikā, ja atšķiram, piemēram, Jelgavas sadraudzības pilsētas Rieijmalmezonas (RueilMalmaison, Francija) pašvaldības žurnālu, kas iznāk katru mēnesi, varam redzēt, ka tur ir gan pašvaldības informācija, gan raksti par vēsturi, gan veikaliņu un preču reklāmas.
- Jūs pieminējāt sadraudzības pilsētu Francijā. Cik aktīva ir sadarbība ar šo pilsētu, ar citām sadraudzības pilsētām, ko tā dod?
- Jelgavai ir ļoti cieša sadarbība ar Šauļiem. Pērnavu, ar Komo Itālijā. Ar Rieijmalmezonu Francijā sadarbību uzsākām pirms desmit gadiem, un tā ir izdevusies ļoti auglīga. Uz Franciju praksē brauc Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi, kas mācās par pavāriem un konditoriem. Ir, ko mācīties no franču virtuves, arī klientu apkalpošanu, viesnīcu servisa smalkumus. Savukārt pie mums Jelgavā strādā pavārmākslas pedagogs no Francijas. Bet uz Itālijas pilsētu Komo mācību programmas ietvaros brauc praktizēties jaunie komercdarbinieki, maiznieki, pavāri un viesmīļi.
- Kā raksturosiet pilsētas budžetu?
- Esam sabalansējuši budžetu, un 9. februārī paredzēts to pieņemt. Kopējais budžeta apmērs plānots 61,7 miljoni eiro jeb aptuveni 1000 eiro uz vienu Jelgavas iedzīvotāju, kas ir par 8,12 procentiem vairāk nekā 2016. gada sākotnējais budžets.
Jelgavas pilsētas budžeta prioritāte noteikta izglītības jomai, kurai paredzēti 42 procenti no kopējiem pašvaldības izdevumiem. Izglītības jomā Jelgavā šogad saglabās esošās programmas, kā arī virzīsies uz jauniem projektiem. Mūsu mērķis ir panākt kvalitatīvas pilna cikla izglītības nodrošināšanu, sākot no bērnudārza līdz senioru vecumam. Pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās esam aprobējuši un jau ieviesuši dzīvē mācību programmas Miniphanomenta un FasTracKids. Tās palīdz bērniem attīstīt talantus un patstāvīgu, kritisku, radošu domāšanu. Organizēta arī skolotāju apmācība ar mērķi, lai skola neuzliek bērnam savu «rāmi», bet attīsta viņa spējas. Tāpat svarīgi, lai jaunietis pēc izglītības iegūšanas Jelgavā varētu atrast savu nākamo darbavietu. Jau šobrīd to secīgi ir iespējams īstenot, piemēram, kokapstrādē, kur koordinēti darbojas Jelgavas tehnikums ar galdnieku apmācību programmām, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts un LLU Meža fakultāte, bet kokapstrādes inženieru vakances šobrīd piedāvā, piemēram, jaunais koka paneļu māju ražotājs. Tāpat Jelgavas Amatu vidusskolā apgūtās pavāru un konditoru specialitātes var attīstīt LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, arī IT specialitāti sekmīgi var pilnveidot Jelgavas tehnikumā un pēc tam LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē. Tāpat ir ar metālapstrādi. Šie ir tie galvenie virzieni, kurus arī turpināsim attīstīt. Nākamajā gadā būtiskākās pārmaiņas gaida Amatu vidusskolu - tur tiks secīgi atjaunota mācību materiālā bāze, lai audzēkņi savas zināšanas turpinātu apgūt tikai uz jaunākās paaudzes iekārtām. Tehnoloģijas strauji attīstās, un tāpēc arī izglītības sistēmā mums ir jāspēj nodrošināt nepārtraukta tehnoloģiju uzlabošana, kas savukārt ļauj paaugstināt mūsu izglītojamo kvalifikāciju.
No pašvaldības budžeta papildus ievērojamus līdzekļus prasīs bērnudārza skolotājiem noteikto algu palielinājuma nodrošināšana - papildus ap 1,5 miljoniem eiro, kā arī sabalansēts finansējums privātajiem bērnudārziem un skolu tehniskajam personālam, kas Jelgavā noteikts jau no 1. janvāra.
Plānojot budžetu, ņēmām vērā to, ka pagājušajā gadā neizpildījās iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze. Līdz ar to esam nolēmuši, ka budžets jāveido ar uzkrājumiem.
- Ir budžetā arī kādi jaunumi?
- Turpināsim apgūt ES fondus pilsētas infrastruktūras sakārtošanā un degradēto teritoriju attīstībā. Piemēram, bijušā Būvmateriālu kombināta teritorijā, kas ir 20 hektāru plaša, ir gatavs ienākt loģistikas uzņēmums, kas vēlas nodrošināt kravu pārvadājumus pa Lielupi no Jelgavas līdz Rīgai. Mūsu uzdevums sakārtot ielu infrastruktūru. Piesaistot privātās investīcijas, tuvāko divu gadu laikā teritorijā pie dzelzceļa stacijas tiks izvietota autoosta kopā ar iepirkšanās centru, kinoteātri un pilsētas tirgu. Turpināsim darbus pie Pasta salas infrastruktūras uzlabošanas - brīvdabas estrādei un slidotavai tiks izbūvēti jumti. Jauna joma pašvaldības budžetā ir dzīvojamā fonda papildināšana. Plānojam būvēt jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Prioritāte uz jaunajiem dzīvokļiem būs ģimenēm ar bērniem un dažādu jomu speciālistiem, piemēram, skolotājiem un ārstiem, kuri tiks piesaistīti darbam Jelgavā.
Veselības jomā pilsētā šogad gaidāmi būtiski uzlabojumi. Eveselības projekta ietvaros paredzēts vienotā datu sistēmā interneta vidē iekļaut visas medicīnas iestādes Jelgavā, ģimenes ārstus un aptiekas, kas sekmēs informācijas apmaiņu un paātrinās saziņu. Īpaši svarīgi tas ir ģimenes ārstiem, lai objektīvi varētu sekot savu pacientu veselības stāvoklim. Šogad Jelgavas pilsētas slimnīcā ārstu algas palielinātas par aptuveni desmit procentiem. Ceram, ka tas palīdzēs piesaistīt jaunus speciālistus.
- Bezdarbs Jelgavā ir 5,8%. Kā to skaidrosiet - tas ir labi vai slikti?
- Bezdarbs gada laikā ir samazinājies par 2%, turklāt, domāju, ka kādi 4% ir «sociālie biznesmeņi», kas grib pabalstus un negrib strādāt.
- Viena lieta ir šie bezdarba procenti, bet kādas ir algas?
- Vidējā alga mums starp citām valsts pilsētām ir viducī. Ar uzņēmējiem runājot, es allaž uzsveru, ka, ja gribam pilsētā kaut ko lielu un skaistu darīt ar jaunajām tehnoloģijām, tad ir jāceļ algas. Ir mums uzņēmumi, kuros algas strādniekiem ir ap 1300 eiro mēnesī. Bet vidējā alga pilsētā ir augusi, pašlaik tā ir ap 750 eiro mēnesī.
- Jelgavai vienmēr ir bijusi problēma, ka var ātri aizbraukt uz Rīgu un strādāt tur, bet Jelgava tad paliek kā guļamrajons.
- Arī tagad tā ir. Uz Rīgu strādāt dodas ap 12 000 jelgavnieku. Taču apmēram pusotrs tūkstotis rīdzinieku strādā Jelgavā. Mūsu uzdevums ir radīt jaunas darba vietas ar augsto tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, uzņēmumā Cross Timber Systems, kur ražotnē investēti septiņi miljoni, uzņēmuma darbību nodrošina astoņi puiši. Jelgavas Amatu vidusskolā mācām audzēkņus strādāt ar modernajām tehnoloģijām, un jaunieši ir pieprasīti darba tirgū. Jelgavas biznesa parkā ir aizpildīti 22 000 kvadrātmetru ražošanas telpu, kur ienākuši daudzi uzņēmumi. Viens no pēdējiem - šokolādes ražotāji no Krievijas. Un mums joprojām ir signāli no potenciāliem darba devējiem, kas būtu gatavi ienākt Jelgavā.
- Dzirdēts, ka jums ir padomā arī kāds projekts kopā ar Ķīnu.
- Mums ir ambiciozs projekts ar Ķīnu par loģistikas centra izveidošanu. Ķīnieši saredz Jelgavā biznesa iespējas, viņus interesē dzelzceļa mezgls un lidlauks.