Ameriks: vai nu koalīcija ar mums, vai koalīcija – vēzis, līdaka un gulbis

Par pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņu, attiecībām ar valdības koalīcijas partijām, Rīgas projektiem Latvijas valsts simtgadei saruna ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (Gods kalpot Rīgai).

- Saskaņai un Gods kalpot Rīgai pārmet pārāk ātri un plaši sāktu pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņu. Vienotība un tās saraksta Rīgā pirmais numurs Vilnis Ķirsis jūsu vēlēšanu kampaņu saskatīja pat 9. klases skolnieku mājasdarbā, kur bija lūgts uzskaitīt domes labos darbus. Jūs tiešām tik plaši reklamējaties, ka pat skolēni jāiesaista?

- Mēs neceļamies un neguļamies ar domu - kā sevi reklamēt. Mūsu aktivitāte ir atbilstoša notikumam, kas tuvojas. To es nevaru teikt par valdību veidojošām partijām, kuras pat janvāra beigās visas vēl nebija nosaukušas mēra amata kandidātus. Manuprāt, tā ir necieņa pret rīdziniekiem un Rīgu, kādu es neatceros agrāk redzētu politiskajā procesā. Šīs partijas pat nerunā ne par programmām, ne jaunām iniciatīvām, bet tielējas ap kandidatūrām, jo vienīgā iniciatīva ir - kā neļaut strādāt Ušakovam un Amerikam. Katrai no politiskajām partijām taču ir iespēja iejāt uz balta zirga Rīgas domē, piedāvājot tādas programmas, kas uzlabos rīdzinieku dzīvi. Taču tā vietā vērojam ķēķa līmeni, kur mēra kandidāti vaktē sākumskolas klases bērnu mājas uzdevumus. Tas ir nožēlojami. Es ļoti cienu savu valsti un tās galvaspilsētu, un man neienāktu prātā ķimerēties ap domu, ka kādas klases mājas uzdevums varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātu!

Nākamgad ir Latvijas valsts simtgade, kam arī Rīgas dome ir izveidojusi īpašu programmu, kuras viens no mērķiem ir patriotisma veicināšana. Mums jābūt lepnākiem, cienīgākiem un tādiem, kas spēj vienot Latvijas iedzīvotājus un pilsoņus. Nevis tā, ka tagad būs trīs latviskās partijas, kas karos par Rīgu, bet citi tiek nolikti malā un pazemoti. Gods kalpot Rīgai ir 2/3 latviešu, kultūras darbinieki, inteliģences pārstāvji. Pazemojot citus, šīs partijas faktiski pazemina visa pašvaldību vēlēšanu procesa saturu, mazina tā nozīmību.

- Vēlēšanas un politika ir reputācijas bizness. Jūsu konkurenti kā savu cīņas metodi ir izvēlējušies jūsu reputācijas graušanu. Pareizi vai nepareizi, bet saprast šādu metodi var.

- Šāda metode tiešām nav nekas unikāls. Paskatāmies kaut vai pēdējās prezidenta vēlēšanas ASV, tur savstarpējo apvainojumu gūzma bija milzīga un tā bija teju vai vienīgā cīņas metode - tāda negatīvisma pietiktu piecām vēlēšanām. Latvijā acīmredzot ir labi ASV skolnieki un mēģina atkārtot ko līdzīgu šeit. Turklāt interneta tehnoloģijas tam sekmīgi palīdz. Taču jāatceras, ka svarīgākais cilvēkam ir viņa darbs, darba vide, sadzīve pilsētā, un, ja partijas kampaņas laikā nevis runā par jautājumiem, kas skar katra pilsoņa un iedzīvotāja ikdienu, bet gan tikai gānās un plēšas, tad tas mazina sabiedrības uzticību politiskajai videi un procesam kopumā. Arī spējai panākt ar vēlēšanām sev vēlamo rezultātu. Ja arī politiskajā retorikā dominē tikai tas, kas interneta komentāros - visi, kas varā, ir zagļi, visi, kas runā par sadarbību ar Krieviju, ir Kremļa aģenti, tad tas ir tirgussievu līmenis.

Gods kalpot Rīgai un Saskaņas sadarbībā Rīgas domes koalīcijā ir jau otrais sasaukums, un mūsu galvenie sadarbības principi saistās ar sociālo programmu izveidi Rīgā, bērnudārzu, skolu celtniecību, nevis savstarpēju apkarošanu. Neredzu iemeslus, kāpēc būtu jābūt tādai politiskai greizsirdībai - nerealizēšu labu ideju tik tādēļ, ka cits ir tās autors. Es negribu nevienu pamācīt vai izlikties augstprātīgs, bet, manuprāt, rīdzinieki gaida no politiķiem sadarbību, nevis savstarpēju apkarošanos. Tas, ka reputācijas cīņā mēs atļaujamies viens otru nesodīti vainot visādos grēkos, vieš neuzticību gan valsts pārvaldei, gan jebkuram pieņemtajam lēmumam, un tas ir bīstami.

- Tajā pašā laikā - vai bez pamata lielu rezonansi gūst bijušā KNAB izmeklētāju priekšnieka un tagad vēlēšanu debitanta Jura Juraša izteikumi par domi kā «korupcijas perēkli»?

- Es domāju, ka vispārinājumi šeit būtu nevietā - ja ir konkrēti materiāli un argumenti, jāvēršas konkrētās iestādēs. Pretējā gadījumā viņš ir tikai populists, nekas vairāk.

- Kā jūs vērtējat citus nosauktos kandidātus uz Rīgas mēra krēslu - Vilni Ķirsi no Vienotības, Armandu Krauzi no ZZS? Tie ir cienīgi konkurenti, vai taisnība ir tiem ekspertiem, kas saka, ka valdošās partijas ir atmetušas Rīgas domes vēlēšanām ar roku?

- Konkrētos kandidātus es komentēt negribu. Manuprāt, visi kandidāti, kas ir pieteikušies kandidēt uz Rīgas domi, ir jāvērtē nopietni. Cits jautājums - kāds ir viņu piedāvājums. Kad es klausos, ka Vilnis Ķirsis sola samazināt uz pusi maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā, tad es saku, ka tās ir pilnīgas muļķības, kas nozīmē tikai to, ka viņam nav nekāda priekšstata par Rīgas satiksmes darbu un saimniecības mērogiem. Gan jau viņš neko tādu reāli nedarītu - kā saka, pats deva vārdu un solīja, pats vārdu paņēma atpakaļ - īsts sava vārda saimnieks.

Manuprāt, rīdziniekiem svarīgākais ir justies drošiem - drošiem par savu darbu, par to, ka būs bērniem skolas un bērnudārzi, par atvieglojumiem, ko pašvaldība spēj nodrošināt, par to, ka viņiem nebūs jābrauc prom, jo pēkšņi uzkritīs uz galvas neparedzēti izdevumi. Astoņu gadu laikā mēs novirzījām izglītības infrastruktūrai 200 miljonus eiro, lai cilvēki nebrauc prom, jo bērniem nav kur mācīties. Otra lielākā, nākamā investīcija ir 200 miljoni ielām, ceļiem, apgaismojumam un lietusūdens kanalizācijai. Tie ir mūsu plāni, pietiekami nopietni. Bet bārstīties ar solījumiem no sērijas, ka tūliņ pēc ziemas iestāsies vasara, to mēs nedarīsim.

- Vai etniskie jautājumi, Krievijas - Latvijas attiecību jautājumi būs priekšvēlēšanu cīņu un retorikas tēma?

- Jā, būs. Pirmkārt, ir vairākas partijas, kam šis allaž ir bijis temats, Otrkārt, ģeopolitiskā situācija reģionā, saspringums Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās - tas jau nekur nav pazudis. Treškārt, Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs Austrumeiropā, nav pārvarēts padomju okupācijas laika aizvainojums. Un vēl - uz vēlētāju polarizācijas var nopelnīt balsis.

- No kā jums šajās vēlēšanās ir bail?

- Šīs man būs jau piektās vēlēšanas, kurās piedalos kā kandidāts, tā ka no paša vēlēšanu procesa un konkurentiem es nebaidos. Taču man ir emocionāli grūti tikt pāri interneta visatļautībai, kur tiek izteikti apvainojumi bez jebkāda pamata.

- Vai jūs kā lielākos konkurentus vēlēšanās uztverat valdošās koalīcijas partijas, kuras varētu izveidot koalīciju Rīgas domē pēc vēlēšanām, vai arī, piemēram, Artusa Kaimiņa tipa politiķus?

- Ja Artuss Kaimiņš kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, tas būtu ļoti interesanti, jo viņa vēlētāji ir divdesmitgadnieki, advancētā interneta paaudze.

Bet kopumā pēcvēlēšanu matemātika ir ļoti vienkārša: ja vairākums ir Saskaņai/GKR, tad koalīciju veidojam mēs, ja vairākums ir pārējiem - tad mēs esam opozīcijā. Bet, runājot par to, kāda tad tā jaunā koalīcija varētu būt: tad tā būs kā valdība - kā Krilova fabulā par vēzi, gulbi un līdaku.

- Respektīvi, jūs nedomājat par to, ka būtu iespējama koalīcija Saskaņa/GKR plus vēl kāds politisks spēks.

- Tā kā valdošās koalīcijas partijas ir pateikušas, ka ar Saskaņu nemūžam, tad jau nekādu citu variantu nav. Vai nu koalīcija ir Saskaņa/GKR, vai nu kāda cita koalīcija bez mums.

Vispār jau situācija ir paradoksāla - šobrīd valdošās koalīcijas partijas pārstāvji, kas ir Rīgas domē, stāsta, ka mēs viņus ignorējam. Bet paši pieņem lēmumus ar mums nesadarboties. Ļoti divkosīga politika.

- Saskaņai/GKR ir ideoloģiskas vai cita veida problēmas sadarboties ar Vienotību, Nacionālo apvienību?

- Nē, nav. Neslēpšu, es regulāri tiekos ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem, lai apspriestu Rīgas pašvaldības problēmas. Par koalīciju mēs, protams, nerunājam, bet praktiska sadarbība par pašvaldības jautājumiem ir.

- Veidojot vienu sarakstu ar Saskaņu, jūs nebaidāties, ka GKR deputātu kandidātus ar latviskiem uzvārdiem krievvalodīgie vēlētāji izsvītros no listes?

- Tas ir viens no konkurentu izplatītajiem mītiem, ka krievvalodīgie vēlētāji svītro ārā kandidātus ar latviešu uzvārdiem. Un otrādi. Iespējams, ka plusiņu ir mazāk, bet nekāda izsvītrošana nav notikusi. To var pārbaudīt CVK mājaslapā.

- Jūs pieminējāt Rīgas domes programmu Latvijas simtgadei. Kādas paliekošas vērtības tajā ir iecerētas?

- Programma iecerēta četriem gadiem - no šī gada līdz 2021. gadam. Viena no sadaļām ir saistīta ar investīcijām kultūras objektos: VEF Kultūras pils, kas tiks pēc renovācijas atklāta šogad novembrī, Dziesmu svētku estrāde, 4 ha lielas zonas - Latvijas Universitātes stadiona un apkārtējās teritorijas - savešana kārtībā, milzīga kompleksa - Āfrikas savanna - izveide zooloģiskajā dārzā. Septiņi miljoni eiro arī būs ieguldīti citu kultūrvēsturisku objektu, arī kapu sakopšanā.

- Kāda ir jūsu attieksme pret Latvijas Nacionālās operas un baleta direktora Zigmara Liepiņa ideju, ka lielākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, arī Operas namam, būtu jāpieder nevis Rīgas domei, bet valstij?

- Publiskos līdzekļus var salīdzināt ar vīriešu žaketi, kur nauda vienkārši atrodas dažādās kabatās - valsts un pašvaldību nauda pēc būtības ir viena un tā pati nauda. Šīs ēkas - sākot ar Rīgas zooloģisko dārzu, tad Nacionālo Mākslas muzeju, tad Nacionālo teātri, Operas ēku - pakāpeniski ir nonākušas pašvaldības īpašumā, jo valstij nav bijis pietiekami naudas, lai tās uzturētu. Šogad valsts budžets ir 8 miljardi, Rīgas domes - 800 miljoni, vēl mums 92 miljoni jāpārskaita citām pašvaldībām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, publiskās naudas daudzums nepalielinās. Es teiktu, ka jautājums par ēku piederību būtu jārisina likuma ietvaros par Rīgas pašvaldību, jo šeit Rīgas ieguldījums lietās, par ko pēc būtības būtu jārūpējas valstij, pārsniedz normālas pašvaldības ieguldījumus. Te būtu jābūt arī valsts līdzdalībai šādu ēku uzturēšanā un remontā. Mēs, protams, darīsim visu, lai Operas ēkas fasādi sakoptu, lai gan tas ir izcils brāķa piemērs - nu nevar fundamentālām ēkām ik pēc 20 gadiem veikt kapitālo remontu! Pat Valsts Mākslas muzeja ēka bez remonta 100 gadus nostāvēja! Tas pierāda, ka būvniecības kvalitāte ir katastrofāla. Arī Nacionālā teātra ēkas piemērs to apliecina - šogad atkal remontēsim fasādi, lai uz simtgadi tā būtu sakopta.

- Saistībā ar Skanstes tramvaja līnijas projektu tiek kultivēts viedoklis, ka Rīgas domes vadības mērķis ir nevis attīstīt tramvaja līniju, bet nozagt projekta naudu. Līdzīgi viedokļi tiek izplatīti arī par citiem investīciju projektiem. Kā jūs to komentēsiet?

- Novērtēt projekta lietderību un izpildes kvalitāti var tad, kad tas ir realizēts. Emocionālo birku karināšana uz projektiem līdzinās slavenajai frāzei «grāmatu neesmu lasījis, bet teikšu…». Šīs «grāmatas» tiek dedzinātas, pirms vispār tikušas uzrakstītas. Pilsētas attīstība nenotiek viena, divu, bet gadu desmitu laikā, un tās attīstības plānošana ir nopietna tēma, kur vietas emocijām būtu jābūt mazāk. Piemēram, Saeimas nams ir uzcelts bijušās kapsētas vietā - jā, jā, pie Jēkaba katedrāles bija kapsēta. Un tāpēc mēs tagad varam teikt - nē, nē, nevajadzēja tur neko būvēt, vai tas kā ietekmē 100 gudrās galvas?! 2023. gadā Skanstes tramvaja līnija parādīs, ka tā ir lietderīga, ka tai ir ietekme uz pilsētas attīstību - jo tā vedīs uz jaunu koncertzāli, Laikmetīgās mākslas muzeju un konferenču centru.