Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde.
- Kā LMT noslēdza 2016. gadu?
- Iepriekšējais gads, izsakoties vienā vārdā, bija labs. Intensīva darba rezultātā mums bija izdevies pārvarēt krīzi, kas atstāja ietekmi ilgtermiņā. Pēdējos divos gados LMT ir acīm redzams pieaugums visās pozīcijās - gan apgrozījumā, gan klientu skaita ziņā, gan peļņas rādītājos. 2016. gadā LMT apgrozījums sasniedza 190 miljonu eiro. Pieaugums ir par 6%. LMT pieslēgumu skaits palielinājies līdz 1,21 miljonam. Tas ir par 78 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada. LMT rentabilitāte (EBITDA) ir palielinājusies par 6%, bet tīrā peļņa bija 22,3 miljoni eiro. Pagājušajā gadā ir gandrīz dubultojies (pieaugums bija 45%) datu patēriņš LMT tīklā.
Tas nav tikai pagājušā gada darba rezultāts, bet tas ir piecu iepriekšējo gadu darba rezultāts, kad uzņēmuma rādītāju grafiku no horizontālās līnijas izdevās izmainīt uz augšupejošu.
- Pagājušajā gadā stājās spēkā ES noteikumi par viesabonēšanas tarifu atcelšanu, kas izpaudās kā tarifu maiņa lielai daļai LMT klientu.
- Tā parasti nav, kad visiem vienmēr ir labi. Jāsaka, ka šis tarifu plāns, kuru pašlaik piedāvājam, ir vislabākais, ko varam iegūt no ES direktīvas. Pārmaiņām vajadzēja notikt. EK un Eiropas Parlaments, pieņemot šo direktīvu, postulēja, ka notiks tarifu izlīdzināšanās, kas vienā gadījumā nozīmē tarifu samazinājumu, īpaši tas attiecas uz Dienvideiropas valstīm, kurās viesabonēšanas tarifi bija salīdzinoši augsti. Savukārt, valstīs ar zemākiem tarifiem tarifu izlīdzināšana nenovēršami noveda pie tarifu izmaiņām. Nevis tarifu paaugstināšanas, bet pāreju uz jaunu pakalpojumu modeli. Veicot šādu pāreju, mēs Brīvības koncepciju no Latvijas robežām izplatījām visā Eiropā. Lielākā daļa telefona lietotāju vēl atceras laikus, kad zvanam no Rīgas uz Liepāju vai no Rīgas uz Daugavpili bija atšķirīgs tarifs neatkarīgi no tā, kādā tīklā notika zvans. Nākamais solis bija, kad visā Latvijas teritorijā tika noteikts vienāds tarifs. Ieviešot tarifu Brīvība, mēs ieviesām fiksētu tarifu visā valsts teritorijā, un šobrīd mēs šo tarifu attiecinājām uz visām Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm. Globalizācija ietekmē visa biznesa attīstību ne tikai pasaulē, bet tieši skar arī mūs. Mums ir izdevies situāciju izmantot savā labā.
- Daudzi šo pāreju izjuta kā spiedienu no viena maksājama līmeņa pāriet uz augstāku.
- Es teiktu - uz citu maksājumu līmeni. Tās ir nesalīdzināmas lietas, jo tika ievērojami paplašināts pakalpojumu apjoms. Latvija tagad ir visa Eiropa. Ne tikai zvani Latvijā, bet ienākošie un izejošie starptautiskie zvani, zvani starp valstīm, kas ir EEZ, zvani no jebkuras valsts uz jebkuru citu ir par fiksētu summu. Vairāk nav atsevišķi jāmaksā ne par ienākošajiem, ne par izejošajiem zvaniem vai īsziņām no un uz jebkuru EEZ valsti.
Latvijas iedzīvotājiem mobilo sakaru apstākļi pašlaik ir daudz labāki nekā citās EEZ valstīs, kurās ir saglabāti minūšu tarifi.
- Dārgā viesabonēšana no Latvijas kaimiņvalstīm ir tikai ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai to kaut kā var mainīt?
- Tas nav atkarīgs ne no mums, ne arī no citiem EEZ operatoriem. Šos tarifus galvenokārt nosaka starpsavienojuma tarifi, kas ārpus EEZ ir daudzkārt, pat desmit reižu, augstāki. Starpsavienojuma tarifus nosaka trešo valstu operatori, un tos mēs nevaram ietekmēt. Mēs noteikti būtu priecīgi, ja šie maksājumi būtu zemāki, bet, lai dejotu, ir vajadzīgi divi, ja pretējā puse nevēlas neko mainīt, tad mēs nevaram neko izdarīt.
- Vai ir cerības uz lētākiem viesabonēšanas tarifiem ASV, īpaši datu pārraidē?
- Viesabonēšanas tarifus un datu pārraides tarifus viesiem nosaka attiecīgais mobilais operators. Ietekmēt ASV operatorus ir tikpat neiespējami, kā ietekmēt Baltkrievijas vai Krievijas operatorus.
- Dārgi datu pārraides tarifi stimulē to, ka datu pārraides vietā klienti izvēlas bezvadu interneta wifi pieslēgumu. Latvijā LMT tam laikam nav liela nozīme?
- Latvijā klienti, kas lieto LMT tīklu, wifi izvēlas daudz mazāk, jo Latvijā pēc tā nav lielas vajadzības, jo 3 G un 4 G LMT tīkla pārklājums Latvijā ir pietiekami plašs, piemēram, UMTS ir praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc nav nepieciešamības meklēt wifi signālu, tad pieslēgties utt. Par fiksētu summu visā Latvijas teritorijā ir iespējams pārraidīt neierobežotu datu apjomu.
Citās valstīs datu pārraide nav tik vienkārša kā Latvijā. Datu pārraides tarifus nosaka attiecīgās valsts operatori. ES direktīva attiecībā uz datu pārraidi stāsies spēkā šā gada vidū, bet par šo direktīvu vēl ir daudz neskaidrību. Pagaidām jaunie tarifi un jaunās formas vēl nav ieskicētas un nav skaidrs, kā citas valstis direktīvas normas pielietos.
- Pirms vairāk nekā desmit gadiem jūs izteicāt prognozi, ka ar laiku mobilais telefons kļūs par banku norēķinu instrumentu. Tas jau ir noticis, banku pārskatījumi ar mobilo internetu ir ikdiena. Līdz ar to arvien aktuālāks ir jautājums par drošību. Cik droši ir veikt banku norēķinus no mobilā telefona?
- Tolaik izteiktā prognoze ir ļoti tuvu patiesībai. Mobilais telefons, kas strādā operatora tīklā, ir drošs, bet par dažādiem wifi pieslēgumiem, īpaši par tiem, kas ir publiski pieejami un kuros nenotiek autorizācija ar parolēm, tā nevar apgalvot. Es nekādā gadījumā nelietotu šādus bezvadu tīklus banku norēķiniem. Mans padoms: lietot tikai uzticamu wifi vai mobilo datu pārraidi. Šādu padomu dos arī IT drošības speciālisti.
Lietojot mobilo tīklu datu pārraidi, banku norēķini ir pietiekami droši. Tomēr ir jāuzmanās, lejuplādējot dažādas lietotnes. Agrāk ļaunprogrammatūras attiecās tikai uz datoriem, bet tagad no šaubīgām vietnēm var inficēt arī telefonu, un sekas varbūt tikpat nepatīkamas, kā inficējot datoru. Tāpēc drošībai un uzmanīgai attieksmei pret visām vietnēm ir arvien lielāka nozīme.
- Pagājušajā gadā Latvijas mobilie operatori pārtrauca agresīvo konkurentu abonentu apzvanīšanu. Vai tas nozīmē, ka konkurence ir samazinājusies?
- Nē! Tas to nenozīmē! Mobilie operatori parakstīja ētikas kodeksu tieši tāpēc, lai pārtrauktu agresīvo zvanīšanu. Kodekss tiek ievērots. Konkurence no lētiem piedāvājumiem, mēģinot cita operatora klientu pārliecināt, ka tavs piedāvājums ir par kādu centu lētāks, ir pārgājusi uz publisko telpu. Cīņa par klientiem notiek ar reklāmu un informāciju. Saviem klientiem mēs varam zvanīt un piedāvāt manīt tarifu plānu vai piedāvāt jaunus pakalpojumus, bet citu operatoru klientu aģitācija ir beigusies.
- Pagājušajā gadā tiem, kas lietoja LMT mājas mobilo internetu, bija problēmas ar Google pārlūka lietošanu. Vai šobrīd varat teikt, ka problēmas ir pilnībā atrisinātas?
- Risinājums ir atrasts. Vēl ļoti reti tiek dzirdētas sūdzības, ka dažreiz parādās reklāmas vācu valodā un no vācu vietnēm.
Problēmas radās tāpēc, ka mobilajos sakaros tiek izmantotas tā sauktās dinamiskās IP adreses. Tas nozīmē, ka operators lieto ierobežotu IP adrešu skaitu, kuras varbūtīgā formā tiek piešķirtas lietotājiem laikā, kad viņi izveido datu savienojumu ar interneta kanālu. Nevienam klientam, izņemot īpašus gadījumus (kas ir maksas pakalpojums), nav fiksētas IP adreses. Vairumā gadījumu ir dinamiskā adrese. Tas nozīmē, ka LMT efektīvi izmanto savu IP adrešu diapazonu. Līdzīgi kā radio frekvencēm vai mobilo telefonu numuriem, arī IP adrešu skaits ir ierobežots resurss. Adrešu ir tik, cik to ir. Google vietnē darbojas algoritms, kas uzskaita, kā tiek veidots savienojums, un, ja no vienas IP adreses nāk ļoti daudz savienojumu un pieprasījumu, tad algoritms var uzskatīt, ka no šīs adreses darbojas robots, kurš mēģina nobloķēt viņu tīklu. Tāpēc tika pieprasīti apstiprinājumi, ka Google pieprasījumus raksta cilvēki, nevis roboti.
No lietošanas viedokļa, tas bija visai traucējoši. Savukārt Google ir globāla kompānija, kas nebija īpaši atsaucīga uz mūsu komunikāciju. Mēs problēmu atrisinājām, iegādājoties brīvajā tirgu IP adrešu bloku, kas agrāk piederēja kādam Vācijas operatoram. Tā kā visas izmaiņas domēnu uzturētāji nebija paguvuši reģistrēt, tad dažiem klientiem parādījās vācu reklāmas vai informācija no Vācijas.
- Lietojot meklētāju Bing, šādu problēmu nebija.
- Bing izmanto citu algoritmu, un noslodze Bing tīklā bija ievērojami mazāka, jo Latvijā tikai retais nelieto Google meklētāju. Lielā mērā problēmas saasinājās tāpēc, ka atbilstoši vadošās telekomunikāciju pētniecības kompānijas Tefficient 2016. gadā apkopotajiem datiem Latvija, uzreiz aiz Somijas, ir otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta izplatības. Mēs esam apsteiguši tādus telekomunikāciju līderus kā Zviedriju, Dienvidkoreju un ASV. Igaunija ir tikai desmitajā vietā, bet Lietuva ir vēl zemāk.
- Kā Latvija tika līdz tik augstai vietai?
- Latvijā ir ļoti labas kvalitātes tīkli, salīdzinot ar daudzām Eiropas un pasaules valstīm. Latvijā ir ne tikai labākie un kvalitatīvākie tīkli, bet arī visaugstākā līmeņa pārklājums un tīklu kapacitāte. Turklāt tīkla attīstību veicina jaunie tarifu plāni, kas pieradina lietotājus neskaitīt megabaitus un minūtes. Cilvēkiem nav vajadzības ierobežot savu darbību tīklā. Samaksā mēnesī noteikto summu un lieto, cik gribi. Šie ir divi galvenie faktori, kas datu lietošanu Latvijā padarījuši par dzīvesveidu.
- Jūsu pirms desmit gadiem teiktā prognoze piepildījās. Kā tagad prognozējat digitālās vides attīstības virzienu? Kas būs nākamais tehnoloģiskai izaicinājums?
- Attīstība notiks. Mūsu prognozes parasti bija pārāk pieticīgas. Deviņdesmito gadu sākumā LMT pirmajā biznesa plānā tika paredzēts, ka ap 2000. gadu mums būs 40 000 mobilā telefona lietotāju. Reāli 2000. gadā mums bija pusmiljons abonentu. Jau toreiz prognozes bija pārāk pesimistiskas, bet attīstība bija daudz straujāka, nekā domājām sākumā. Līdzīgi attīstīsies datu pārraide. Raugoties no Latvijas perspektīvas, mums ir labas iespējas izmantot gan izcilo tīklu kvalitāti, gan tarifus, gan lietošanas koncepciju, lai apliecinātu valsts konkurētspēju. Informācijas aprites ātrums un informācijas izmantošana dažādos procesos var ievērojami palielināt mūsu produktivitāti. Ņemot vērā to, ka Latvijā ar demogrāfiju un kvalificēta darbaspēka pieejamību labāk nekļūs, izaugsme var tikai balstīties uz ceturto industriālo revolūciju, kura realizējas, attīstot datu pārraidi starp iekārtām. Latvijā lietu interneta tehnoloģijas attīstās jau sen, sākot ar meteostacijām, pašregulējošām iekārtām siltumapgādē u.c. Latvenergo strādā, lai uzstādītu viedos elektrības skaitītājus utt. Faktiski mēs jau runājam nevis par mobilajiem sakariem, bet par elektronisko komunikāciju tehnoloģijām (EKT). Pasaule tiek pārklāta ar EKT tīklu, un tagad ir laiks izmantot tās priekšrocības, kas Latvijā ir. Tāpēc, veidojot Latviju par viedvalsti, ir svarīga gan izglītība, gan digitālā pratība. Mūsdienās neprasme dzīvot digitālajā vidē ir salīdzināma ar analfabētismu.
- Lattelecom prezidents Juris Gulbis izteica prognozi, ka sakaru operatori var saaugt ar satura veidotājiem. Vai LMT saskata iespēju attīstīties satura veidošanas virzienā?
- Sakaru tīklam nav nekādas jēgas, ja nav satura, ko pārraidīt. Lielā mērā es varu piekrist Jura Gulbja viedoklim.
Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst mobilā televīzija LMT Straume, kas pieejama arī LMT viedtelevīzijā. 2016. gadā LMT Straumē bija vairāk nekā 500 tiešraižu un video sižetu. Skatījumu skaits LMT Straumē 2016. gadā pārsniedza 3,1 miljonu. Kā inovatīva mediju platforma LMT Straume saņēma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Celmlauža balvu.
Tomēr saturam nav obligāti jābūt operatora veidotam vai operatora īpašumā. Daudziem uzņēmumiem un privātpersonām ir savs saturs, ar kuru viņi vēlas dalīties, vai arī viņiem ir informācija, kuru biznesa nepieciešamības dēļ ir jāizplata. Mēs meklējam, kādu risinājumu varam piedāvāt, kā varam palīdzēt dažādu uzņēmumu biznesa attīstībā. Ir svarīgi, lai uzņēmumi, kuri vēlas izmantot EKT priekšrocības, būtu apveltīti ar digitālo pratību.
- Šogad Latvijā sāksies nodokļu audits un tiks ieskicēta nodokļu sistēmas reforma. Kā jūs vērtējat, kādā virzienā būtu jāattīsta nodokļu reforma?
- Vienalga vai bioloģijā, vai fizikā, vai sabiedrībā vienkāršie procesi ir efektīvāki. Nodokļu sistēmai ir jābūt iespējami vienkāršai, viegli saprotamai un viegli administrējamai. Pašlaik nodokļu sistēma izskatās pēc lupatu deķa, kas ir pilns ar caurumiem un ielāpiem. Latvijas nodokļu sistēma nav atbilstoša mūsdienu ekonomikas izaicinājumiem. Sistēma ir jāpadara vienkāršāka. Ir pārāk daudz izņēmumu un papildinājumu. Uz sarežģītības rēķina labi pelna konsultanti, bet visiem citiem tās ir izmaksas. Latvijā nodokļu slogs nav liels, bet sektoru sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Lai Latvija varētu konkurēt ar kaimiņvalstīm, tad vissvarīgākais ir darbaspēka nodokļa samazināšana, bet ir arī saprotams, ka valsts budžetā ir vajadzības. Ir nepieciešami izdevumi drošībai, veselības aizsardzībai, izglītībai, pensijām u.c.
Ienākumiem ir jābūt. Tiek diskutēts jautājums par to, ka varētu būt iezīmētie nodokļi, lai nodokļu maksātājs zinātu, ka tik un tik no šā nodokļa tiks novirzīts ļoti konkrētam mērķim. Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu skaidra izpratne, kā tiek tērēti viņu nodokļi. Citādi ļaudis uzskata, ka visus viņu nodokļus valdība izšķērdē, nozog un tā tālāk. Patiesībā tā nav, jo kopumā situācija Latvijā nav slikta. Tik labi apstākļi kā pašlaik Latvijas vēsturē bieži nav bijuši. Mūsu labklājība ir pieaugusi, izglītība un veselības aprūpe visumā ir pieejama, mēs esam uzņemti attīstīto valstu saimē. Mēs neesam pasaules pirmajā desmitā, bet mēs neesam pasaules lejas daļā. Ir jāprot novērtēt to, ko esam sasnieguši. Taču cilvēkiem gribas saņemt vairāk un labi dzīvot tūlīt.
Tāpēc dominē īstermiņa domāšana. Tomēr, domājot par valsti, ir jādomā ilgtermiņa perspektīvā, kas notiks pēc desmit vai piecpadsmit gadiem. Bērns, kurš šogad uzsāks skolas gaitas, par kvalificētu speciālistu kļūs pēc piecpadsmit vai divdesmit gadiem. Tāpēc uz 15 gadiem jābūt redzējumam, un tad ir konsekventi jārīkojas, lai šādu mērķi sasniegtu.
- Latvijas Nordea bankas vadītājs Jānis Buka izteicās: «Kas būs 2020., 2021. gadā, kad beigsies struktūrfondi un jaunu subsīdiju nebūs? Ilgākā termiņā šis ir fundamentāls jautājums, kas mani uztrauc!»
Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES fondiem. ES fondu straumes apsīkums, komplektā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, izraisīs ekonomikas saraušanos. Vai vispār šai ekonomikas problēmai ir risinājums?
- Dzīvot uz dāvanām ilgtermiņā ir ļoti slikti. Ja dzīvnieku gadiem ilgi tur zooloģiskajā dārzā un tad izlaiž brīvībā, viņš iet bojā. Ja šādam dzīvniekam izdodas no būra izmukt, bet dzīvnieks ir pieradis noteiktā laikā saņemt pārtikas devu, tad viņš uz ēdināšanas brīdi atgriežas atpakaļ būrī. Gribas ēst.
Jo ātrāk dāvanu procesu beigsies, jo ātrāk dzīve piespiedīs sākt domāt. Tad būs jāstimulē nevis ārvalstu, bet iekšējās investīcijas. Mums nav izdevies uzkrāt lielu kapitālu, bet tas ir labojams. Jāraugās uz inovatīviem virzieniem, jo potenciāls mums ir ļoti liels un mums ir daudz uzņēmumu, kas ir pasaules visaugstākajā līmenī. LMT izauga bez dāvanām. Mēs attīstījāmies ar nopelnītajiem līdzekļiem. Ņēmām kredītus, investējām tos uzņēmumā, kad samaksājām kredītus un maksājām no peļņas dividendes akcionāriem.
Visu noteiks smadzenes un attieksme pret darbu.
Eiropas fondu iztrūkumu var kompensēt vietējās investīcijas. Tāpēc pret visām investīcijām, gan pret ārvalstu, gan pret vietējām, ir jāattiecas vienādi.
