Būvniecības nozare allaž kā pirmā tiek minēta, runājot par ēnu ekonomiku, kuru pati nozare kopā ar valsts institūcijām apņēmusies trīs gados samazināt uz pusi. Cik tas reāli, ar kādiem instrumentiem to panākt laikā, kad būvniecības apjomi ievērojami samazinājušies? Un vai līdz ar šiem pasākumiem prognozējamajā izaugsmes gadā gaidāms pakalpojumu cenu pieaugums, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāju Baibu Fromani.
Neatkarīgā: - LBP apvienojušies 25 lielākie būvuzņēmēji. Līdztekus eksistē arī vairākas citas nevalstiskās organizācijas. Cik sašķelta ir nozare?
- Būvniecības nozare ir ļoti liela, attiecīgi ir daudzas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Būvinženieru savienība, Ceļu būvētāju biedrība, biedrības inženierbūvēm, konsultantiem u.c. Pirms gada sākot vadīt šo partnerību, viens no uzstādījumiem bija konsolidēt nozares viedokli. Vienmēr būs jautājumi, kurus lietderīgāk risināt atsevišķi, bet par nozarei kopīgām lietām spējam vienoties - spilgts piemērs tam bija memorands, ko pērn parakstīja 11 nozares organizācijas ar valdību.
- To gan nevar teikt par likumprojektu par būvnieku solidāro atbildību. Vai Būvnieku asociācija domāta ar «paputējušo nevalstisko organizāciju», kuras viedokli Finanšu ministrija uzskatot par autoritatīvu, kā tas minēts specializētajā nozares izdevumā Latvijas Būvniecība?
- Šajā jautājumā nozares viedoklis ir ļoti konsolidēts, jo būvniecības padome, kurā darbojas padsmit nevalstiskās organizācijas, kas kopīgi formulē viedokli valdībai, bija vienisprātis, ka valdības piedāvātais regulējums ir nepareizs un jāaizstāj ar mūsu piedāvāto vai citu alternatīvu. Savukārt Būvnieku asociācija rīkojās ļoti pārsteidzoši. Pretēji tai, nezinu nevienu būvnieku, ne apakšuzņēmēju, ne ģenerāluzņēmēju līmenī, kas uzskatītu, ka pieņemtais regulējums ir adekvāts un saprātīgs un kaut ko risina. Domāju, tā ir komunikācijas kļūda, iespējams, asociācija arī šādi grib sev papildus pievērst uzmanību, nevis pēc būtības atbalsta valdības priekšlikumu.
- Aizvadītais gads būvniecībai nebija tas labākais, gan produkcijas, gan pasūtījumu apmēri būtiski kritušies (par 20%). Kādas blaknes nozarei radījusi saspringtā situācija?
- Šādas svārstības - kritumi un pēc tam gaidāmais pieaugums - ir ļoti kaitīgas nozarei visos aspektos. Biznesa vide ir neprognozējama, visvairāk cieš darbinieki - visiem nav darba, ko piedāvāt. Ja uzņēmēji nevar 3-5 gadu perspektīvā plānot biznesu, viņi ir ļoti piesardzīgi investīcijās savā uzņēmumā, darbinieku izglītībā, kvalifikācijas celšanā. Sekas neparādās tikai statistikā par apjomu kritumu. Tajā pašā laikā Skandināvijas tirgus ļoti strauji aug, zviedru uzņēmēji, asociācijas aicina Latvijas uzņēmumus un darbiniekus braukt strādāt uz Zviedriju. Latvija nav izolēts tirgus, mūs ietekmē ne tikai tas, ko sastrādājam Eiropas fondu savlaicīgas nepalaišanas dēļ, bet arī notiekošais pārējos tirgos.
Jādomā, kas notiks brīdī, kad atvērsies ES programmas un būs liels apjomu pieaugums - cik efektīvi, kvalitatīvi spēsim apgūt finansējuma pieaugumu? Tirgus svārstības neļauj stabili plānot uzņēmuma attīstību, tādējādi nozares kvalitāte un produktivitāte neaug pietiekami ātri, jo visupirms jādomā par izdzīvošanu.
- Būvnieki aizbrauc, jo Latvijā trūkst darba, vienlaikus netrūkst viesstrādnieku no Ukrainas vai citām valstīm.
- Tas ir neizbēgami. Ja ir nepieciešams strauji rast darbiniekus un ir tik milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars, ja publiskajos iepirkumos ir zemākās cenas princips, tad uzņēmēji meklē risinājumus, kā projektus īstenot. Nozares raustīšana, kas ir bijusi pēdējos gadus, ir slikta, jo stabilitāte ilgtermiņā visos aspektos ir visiem izdevīga - darbiniekiem, sabiedrībai, kas patērē būvniecības nozares radīto produktu.
- Runājot par ēnu ekonomiku, vienmēr tiek piesaukta būvniecība, kurā šis līmenis tiek lēsts līdz pat 50%, pēc LBP pasūtītā pētījuma - 40% (vidēji Eiropā ap 18%), un 36,6% algas tiek maksāts aploksnēs. Tam, ka tieši būvniecībā ir augstākais ēnu ekonomikas apmērs, ir kādi vēsturiski, politiski, birokrātiski vai citi iemesli?
- Tas ir daudzu iemeslu komplekss. Būvniecībā gan arī citās valstīs ēnu ekonomika ir augstāka nekā citās nozarēs.
- Tomēr ES valstīs vidēji tā ir apmēram uz pusi mazāka nekā Latvijā.
- ES ēnu ekonomika kopumā ir daudz mazāka. Nav tā, ka tikai būvniecībā šis fenomens izplatīts. Redzam, ka arī iekasētajos nodokļos, kaut vai salīdzinot ar Igauniju, mēs būtiski atpaliekam, un tas nav tikai būvniecības dēļ, kuras kopējais apgrozījums ar pievienoto vērtību ekonomikā ir aptuveni 7%.
Viens no faktoriem ir ilgstoši pastāvējušais zemākās cenas princips, kas licis uzņēmumiem ekonomēt, kur vien iespējams. Otrs - mums ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi, ko atzinusi arī OECD, Pasaules Banka. Ar esošajiem nodokļiem un ēnu ekonomiku uzņēmumi, kuri gribētu maksāt nodokļus, paliek konkurētnespējīgāki. Arī birokrātija attiecībā uz būvniecības procesu pēc Zolitūdes traģēdijas kļuvusi vēl lielāka. Nedomāju, ka vairojusies būvobjektu drošība, vienkārši radīta vēl kaudze papīru un parakstu.
- Kāpēc nē?
- Jo virkne faktoru nav mainīti pēc būtības, tostarp ēnu ekonomika, saimnieciskais izdevīgums, ko tikai tagad ieviesīs, tipveida līgumi, kurus plānots izstrādāt šogad. Nozare bija atstāta novārtā, līdz notika traģēdija, pēc kuras bija ļoti liels pieprasījums pēc straujām reformām, steidzīgi ieviesa papildu papīrus un procedūras. Attīstītāji un investori atzīst, ka saskaņošanas process ir kļuvis tik neprognozējami garš, ka laiku, kad investors varētu atvērt rūpnīcu, var pateikt tikai no brīža, kad tiek saņemta būvatļauja. Tas apgrūtina ārvalstu investīciju piesaisti.
- Kur ir saistība birokrātijai ar ēnu ekonomiku? Uzņēmējiem jāatstāj kādi līdzekļi korumpēšanai, lai laikus saņemtu saskaņojumus?
- Nesaku, ka tam ir tieša saistība. Runājām par to, kāpēc būvniecības process kļuvis sarežģītāks, un, ja process ir ilgstoši sarežģīts, tas arī rada papildu izmaksas uzņēmējiem, tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē biznesa vidi, tostarp ēnu ekonomiku.
- Iebildāt pret FM virzīto iniciatīvu par ģenerāluzņēmēja (solidāro) atbildību par sociālā nodokļa nomaksu apakšuzņēmēju nodarbinātajiem, kas stāsies spēkā no jūlija. Saeimā draudējāt, ka tās pieņemšana pat apdraudot ģenerālvienošanās parakstīšanu starp nozari un valdību par būtisku minimālās algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem (virs 700 eiro), līdz ar to ēnu ekonomikas samazināšanu. Šis jau arī plānots kā instruments ēnu ekonomikas mazināšanai.
- Teju visus likumprojektus, kam nerod citu pamatojumu, pasniedz kā ēnu ekonomiku mazinošus. Šobrīd pieņemtais likums ēnu ekonomiku nemazina vispār, jo, pirmkārt, tas attiektos tikai uz deklarētajām legālajām algām, bet ne 36% nodokļu nemaksātāju. Otrkārt, tas attieksies tikai uz publiskajiem iepirkumiem, kas ir tikai 25% no visas būvniecības nozares. Treškārt, tas attieksies vienīgi uz būvlaukumā nodarbinātajiem, bet būvniecības procesā iesaistīti arī daudzi citi, piemēram, logu ražotāji. Ceturtkārt, būs dubulta darba laika uzskaite - būs jāuzskaita stundas ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējiem, kas jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kas būs, ja atskaitēs būs kādas nesakritības? Ko darīt, ja darbinieks, ienākot būvlaukumā, ne vienmēr uzreiz sāk strādāt? Viņu varbūt sieva pa ceļam no rīta atved stundu agrāk. Strīdu iespēja uzskaitē ir milzīga!
Mūsu vienkāršākais piedāvājums ne tikai risinātu nodokļu nomaksu no jau deklarētajām algām, bet arī palīdzētu cīnīties ar nodokļu parādiem un neradītu tik ārprātīgu valsts birokrātiju: ģenerāluzņēmējs uzņemtos atbildību, katru mēnesi pirms jebkādu maksājumu veikšanas apakšuzņēmējiem pieprasītu viņam izdruku no EDS - ja apakšuzņēmējam būs sociālā nodokļa parāds, izmaksu viņam veiks tikai nodokļa parāda apmērā un tikai pēc parāda nomaksas izmaksās atlikušo summu. Tādējādi uzņēmumi nevarētu uzkrāt parādus un vienlaikus mazinātos jau uzkrātie sociālie parādi, kas, pēc VID datiem, būvniecības nozarē ir ap 16 miljoniem eiro un ik gadu no jauna tiek uzkrāts aptuveni pusotrs miljons. Ģenerāluzņēmēji nevarētu startēt konkursos, ja būtu nodokļu parādi. Līdzīgu principu varētu ieviest ne tikai publiskajos iepirkumos, bet visā nozarē, arī privātajos pasūtījumos virs viena miljona eiro.
- Pret ko te iebilst?
- Iebildumus pēc būtības neesam dzirdējuši. Kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti un ģenerālvienošanos tas būtu ļoti efektīvs instruments, lai būvniecības nozarē panāktu būtisku uzlabojumu attiecībā uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
- Vai ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi būtiski arī nesadārdzinās pakalpojumu? Valsts gan iegūs vairāk nodokļos, bet pati samaksās vairāk par objektu.
- Mēs redzēsim reālās cenas. Izlikties, ka būvniecības izmaksas ir zemākas ēnu ekonomikas dēļ, ir diezgan liekulīgi. Reālās cenas, visticamāk, nepalielināsies, bet faktiskās cenas, ko redzat statistikā, jā, visticamāk, pieaugs.
- Kādu redzat ainu pēc trim gadiem, kad ēnu ekonomika tiks mazināta uz pusi? Būs daļa tīro uzņēmumu un ne tik tīrie apakšuzņēmēji, daudzmaz tīri un līdz ar to salīdzinoši dārgi pakalpojumi publiskajos pasūtījumos un joprojām melnās haltūras privātajā sektorā?
- Jau ir uzņēmumi, kuri ir balti, tāpēc arī šis jautājums tiek aktualizēts. Nozare, arī mēs paši, sakām, ka gribam cīnīties ar ēnu ekonomiku, lai uzņēmumi varētu būt konkurētspējīgi, produktīvāki Domāju, ka tuvākajos gados nozarē būs arī citas būtiskas izmaiņas. Būs būvkomersantu klasifikators, kur uzņēmumi atbilstoši pieredzei, apgrozījumam, iepriekš veiktajiem darbiem, nodokļu nomaksai... tiks klasificēti pa kategorijām. Augstākās kategorijās esošie būs ieinteresēti atbildīgi pieiet nodokļu nomaksai, darba kvalitātei, darba drošībai, lai šo klasi saglabātu reizē ar iespēju piedalīties noteikta līmeņa publiskajos pasūtījumos.
Jautājums par privātajām haltūrām ir plašāks, tostarp par to, kad sabiedrība pieprasīs izdevīga legāla līguma esamību, iespējas pieprasīt garantijas. Manuprāt, nav normāli, ka ap Rīgu lielākā daļa no celtajām privātmājām un remontiem tiek veikti pašu spēkiem. Varam jau domāt, ka esam amatnieku tauta un visi protam būvēt mājas, bet skaidrs, ka realitāte ir cita.
- Kā panākt, lai privātais būtu ieinteresēts nolīgt firmu ar visiem nodokļiem, sadārdzinot pakalpojumu vismaz par 50%, ja ne 100%, nevis ņemt haltūristus?
- Diez vai izmaksas palielinātos par 100%. Mēs piedāvājām elementāru mehānismu - ja, saņemot būvatļauju, pasakāt, ka būvdarbus veiksiet pašu spēkiem, jums jāmaksā nodeva, piemēram, 10% apmērā no aprēķināto darbu summas, bet, ja piesaistītu uzņēmumu, šāda maksājuma nebūtu. Tad jūs skatītos, vai jums ir izdevīgi to samaksāt un neiegūt garantijas, legālu līgumu. Tad jūs, visticamāk, izvēlētos legālo uzņēmumu.
Bet neredzam, ka var būtiskas izmaiņas panākt, kamēr mums ir tik lieli darbaspēka nodokļi. Ja aptuveni 25% no būvniecības nozares uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi, tas būtiski ietekmē uzņēmumus, kuri nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Man personīgi mikrouzņēmuma nodokļa režīms šķiet ļoti simpātisks, bet būvniecības nozarē šī darbaspēka nodokļu atšķirība daudziem ļoti traucē. Lielākajā daļā nozares uzņēmumu ir līdz pieciem darbiniekiem, uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 100 000 eiro apgrozījums gadā. Ko valsts vēlas - stimulēt lielāku uzņēmumu veidošanos vai turpināt nozari sadrumstalot?
- Jūsuprāt, būvniecībā vispār nevajadzētu būt mikrouzņēmuma formai?
- Iespējams, ka ir, piemēram, atsevišķi amatnieki, kuri tiešām sniedz nelielus, specifiskus pakalpojums, bet, ja redzam brigādes strādājam dažādās nodokļu maksātāju formās vienā un tajā pašā būvlaukumā, tad, protams, konkurence un nodokļu slogs ir krasi atšķirīgi. Tas kropļo konkurenci un, iespējams, mudina citus skatīties, ko darīt ar nodokļiem.
- No politiķiem, tostarp premjera, saprotams, ka darbaspēka nodokļus nesamazinās - tad sanāk, ka būs grūti izpildīt ēnu ekonomikas mazināšanas plānu?
- Ja Latvija grib būt konkurētspējīga, diskusijai par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu ir jābūt, citādi nevaram cerēt, ka valstī būs daudz investīciju, ka mūsu uzņēmumi ilgtermiņā spēs būt konkurētspējīgi. Nestrādājam izolētā Latvijas tirgū. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir vienkāršs, ar to ir grūti krāpties, un daļu uzņēmēju tas vispār legalizēja. Bet, ja tā dēļ tiek kropļota konkurence, situācija ir jārisina - ilgtermiņā no tā neaizbēgs.
Attiecībā par ģenerālvienošanos - mēģinājām atrast metodoloģiju, kā noteikt reālās algas nozarē. Uztaisījām elementāru salīdzinājumu: paņēmām visas aptuveni
200 ar būvniecību tieši saistītas profesijas, paņēmām no VID datus par vidēji maksātajām stundu likmēm tajās un pretī ielikām 200 lielāko uzņēmumu maksātās stundu likmes - tās atšķītās vairāk nekā par eiro stundā. Kopā ar arodbiedrībām, VID un citām organizācijām no šīm reālajām algām norēķinājām nost 10%, rezultātā sanāk, ka minimālā alga būvniecības nozarē zemākajai kategorijai ar vismazāko izglītības līmeni mazkvalificētākajiem darbiniekiem būtu aptuveni 740 eiro. Tādas algas šobrīd maksā liela daļa uzņēmumu. Nav iespējams būvniecībā atrast darbinieku, kurš saņemtu mazāk par 500 eiro uz rokas. Ja nosakām, ka minimālā alga būtu, piemēram, 740 eiro, tad zināmā mērā atrisinām arī mikrouzņēmuma problēmu, kurā var algā maksāt tikai līdz 720 eiro. Bet tas strādās tikai kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti - ir ļoti daudz lielo objektu, kur tā jau ir un šogad tiks ieviesta vēl.
Ģenerālvienošanās kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir ļoti svarīgs instruments, tāpēc esam ļoti nobažījušies par šobrīd pieņemto likumprojektu, kas apdraud tās slēgšanu. Kāpēc nozarei ieviest lielus birokrātiskus risinājumus, kuriem neviens neredz pievienoto vērtību, un vienlaicīgi ģenerāluzņēmējam veikt nodokļu nomaksu par visiem apakšuzņēmējiem 380 eiro depozītā, avansā par citiem, ja piedāvājam vienkārši ieviest 740 eiro minimālo algu, bet augstāk kvalificētām kategorijām pat 800-900 eiro? Turklāt nodokļa maksājums par apakšuzņēmēju var neaiziet līdz konkrētajam darbiniekam, kas strādājis būvlaukumā - naudu no šī depozīta konta varēs iztērēt jebkādu citu nodokļu nomaksai, un tas nekādi neuzlabos darbinieka situāciju. FM jautāja, ko darīt tiem uzņēmumiem, kuriem ir uzkrātie nodokļu parādi un nevar tos nomaksāt. Viens veids ir vienoties ar VID par parāda atmaksas grafiku. Savukārt, ja to nespēj nomaksāt, ir ļoti nopietns jautājums, vai tādiem uzņēmumiem ir tirgū vispār jābūt? Ja bizness spēj eksistēt tikai uz nodokļu parāda uzkrāšanas rēķina, tad mēs esam par to, ka tirgum arī būvniecībā ir jāattīrās.
Ekonomikas un Finanšu ministrijām līdz 1. martam jāizstrādā alternatīvs priekšlikums pieņemtajam. Premjera vārdiem runājot, šis bija pagaidu risinājums, lai līdz jūlijam rastu efektīvāku un jēgpilnāku.
- Tas pieņemts tikai tāpēc, lai kaut kas stātos spēkā?
- Budžeta pakete ir vissliktākais formāts, kā pieņemt konceptuālus risinājumus, jo tiek runāts tikai par to, kā radīt vairāk ienākumu, lai būtu ko sadalīt izdevumos, jo svarīgāk ir pieņemt budžetu.
- Jūsuprāt, ieņēmumi no būvniecības sektora budžetā neatbildīs realitātei?
- Jā, esam apstrīdējuši to apmēru, neredzam, no kurienes tādiem veidoties. Mūsu piedāvātais alternatīvais mehānisms ne tikai nodrošinātu iezīmētos budžeta ieņēmumus, bet ilgtermiņā nodrošinātu vēl lielākus ieņēmumus.
