Lielās intervijas

Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu – par politiskās vārīšanās pasūtītājiem, par sabiedrisko mediju atteikšanos sadarboties ar Ventspili, par investīciju plāniem, par nodokļu reformu un reģionu politiku.

Jurists, pensionēts prokurors, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par izmeklēšanas procesa organizāciju, tā kvalitāti un arī par «oligarhu» sarunu ieraksta publikācijas žurnālā Ir tiesisko svaru.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis, pašlaik Tieslietu ministrijas komerclikuma grozījumu izstrādes pastāvīgās darba grupas loceklis Viktors Šadinovs.

«Esmu nost no visiem galvaspilsētas notikumiem: gan muzikālajiem, gan politiskajiem,» teic Raimonds Pauls, savādās vasaras dienas pavadīdams Baltezera īpašumā. Un tomēr viņam ir ko teikt par visu, kas vārās un mutuļo Latvijas ikdienā. Šoreiz saruna – par Latvijas Radio likstām, Laimas Vaikules randiņu, «oligarhu sarunām», Dziesmu svētku emocijām, politiskajām skuju takām.

Valdība ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu paredzējusi palielināt mediķu algas, koriģēt ģimenes ārstu prakšu darbu un to finansējumu, 2020. gadā nozarei budžetu vismaz 4% no IKP. Šodien mediķi cer saņemt parlamentāriešu apstiprinājumu papildu 200 miljoniem eiro nozarei nākamgad, bet virknes problēmu risinājums vēl tiek meklēts valdības darba grupās. Valdības piedāvājums ģimenes ārstiem nav mazinājis Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) skepsi, kamēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) parakstījusi vienošanos ar premjeru un veselības ministri. Kāpēc šāda atšķirīga nostāja, dažādu medicīnas darbinieku asociāciju nevienprātība un sašķeltība, un kādus uzlabojumus var gaidīt ne tikai mediķi, bet arī pacienti, Neatkarīgās intervija ar LLĢĀA vadītāju un jaunizcepto Saeimas ZZS deputāti Līgu Kozlovsku.

Publisko komunikāciju eksperts, politisko procesu vērotājs, blogeris Mārcis BENDIKS intervijā Neatkarīgajai raksturo jauno laikmetu, kurā partijām un politiķiem, ja tie gribēs tikt pie varas, nāksies rosīties ne tā, kā tie raduši līdz šim.

Saruna ar veselības ministri Andu Čakšu par ģimenes ārstu streiku, par to, ko pacienti iegūs no veselības aprūpes sistēmas reformām un papildus piešķirtās naudas.

Uz Neatkarīgās jautājumiem par Rīdzenes sarunu politiskajiem iemesliem un sekām, par nodokļu reformu, ģimenes ārstu streiku, izglītības sistēmas reformām un valdības reformu mērķiem atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis (Latvijas Zaļo un zemnieku savienība).

Neatkarīgās Latvijas laikā, šķiet, noticis pirmais precedents, kad Maskavas roka panākusi žurnālista noņemšanu no ētera. Kā saka pazīstamais sporta žurnālists Armands Puče, par tiesībām pārraidīt Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles mediju uzņēmums MTG Latvia samaksāja ar viņa skalpu. Par politikas taisīšanu sporta aizsegā, politikas netīro virtuvi, tostarp oligarhu lietu, kuras izmeklēšanas laikā viņš vadīja Mediju namu (MN), par mediju lasītprasmi Neatkarīgās saruna ar A. Puči.

Saruna ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par Rīdzenes sarunu noplūdināšanu, kas kā valsts noslēpuma izpaušana trešajām personām ir smags noziegums. Par to, kā jānorit izmeklēšanai, lai šis smagais noziegums tiktu pēc iespējas drīzāk atklāts un vainīgie nonāktu taisnās tiesas priekšā, kā arī par citām darbībām, kuras būtu jāievēro, lai Latvija varētu arī turpmāk saukties tiesiska un demokrātiska valsts.

Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība) par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem un tautas vēlētu prezidentu, par versijām «oligarhu sarunu» politiskajā skandālā, par Krievijas ietekmi Latvijā un pasaulē, kā arī par politiskā klimata maiņu.

Tiesību doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, profesors Andris Plotnieks sarunājas ar Neatkarīgo par tiesību funkcijām, to efektivitāti Latvijā un iemesliem, kas šo efektivitāti mazina.

Saruna ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču par notiekošajiem ārstu protestiem, par problēmām veselības aprūpes sistēmā, par to, no kurienes ņemt naudu un kā to izlietot šīs sistēmas reformas ietvaros, kā arī par viņa paša gatavību atgriezties politikā.

Rīt apritēs tieši gads, kopš Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana rīcība pēc neveiksmīgā puča izraisījusi kritiku gan dzimtenē, gan Eiropā, viņam tiek pārmestas gan pārmērīgas represijas, gan situācijas izmantošana, lai koncentrētu varu savās rokās, bet Turcijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir faktiski iesaldētas. Par to, ko valstij nozīmēja šis puča mēģinājums, kādēļ varasiestādēm bija jāreaģē tā, kā tās reaģēja, un citiem Turcijas politikas aspektiem Neatkarīgajai stāsta šīs valsts vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.

Ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs LUKJANOVS intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēstnieka misiju, vērtē Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību stāvokli un perspektīvu.

«Es tomēr negribētu pētīt, kas iepriekšējā priekšsēdētāja laikā bija darīts nepareizi, es gribu mūsu komandas varēšanu pierādīt ar darbiem,» teic Jēkabpils pilsētas domes jaunais priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Zaļā partija). Viņš mēra amatā nomainīja Leonīdu Salceviču (Jēkabpils Reģionālā partija), kas tur strādāja divdesmit gadus. «Viegli nebūs,» atzina jaunais priekšsēdis. Nu jau aizvadīti pirmie pilsētas svētki, notikusi iedzīvotāju pieņemšana. Vai ir viegli būt jaunam... priekšsēdētājam?

Saruna ar KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) priekšsēdētāju, kādreizējo sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju Aivaru Borovkovu.

Par Rīdzenes sarunu publiskošanas mērķiem, pretkorupcijas karogu vicināšanu, nākamajām Saeimas vēlēšanām un nodokļu reformu – intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, vadošā pētniece, profesore Maija KŪLE intervijā Neatkarīgajai vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu, mūsu vēlmi apturēt tautas noasiņošanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa 31. maijā rīkoja ekspertu konsīliju Vai ceturtā Atmoda ir iespējama?. Konsīlijā piedalījās arī Saeimas, Pašvaldību savienības un citu organizāciju pārstāvji. Uzskatu šo tēmu par svarīgu, turpināmu un katram domājamu. Sākot ar nesaudzīgu, objektīvu un godīgu mūsu pašu pilsoniskuma novērtējumu. Te ir tikai fragmentāras tēzes no konsīlija dalībnieku (ne visu) domām par esošo un jaunu atmodu.