Diskusija: Tranzīta un banku nedienas ekonomikas izaugsmi nesagraus

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

- Zīmīga daļa no Latvijas pakalpojumu eksporta ir finanšu eksports. Šogad tiks būtiski samazināta nerezidentu daļa banku sfērā. Kā jūs vērtējat, kādas tas izraisīs sekas Latvijas ekonomikā šogad?

Pēteris Strautiņš: - Latvijā finanšu pakalpojumu eksports pērn bija nedaudz virs 2% no kopējā eksporta, pagājušajā gadā tie bija 370 miljoni eiro. Lietuvai, kurā gandrīz nav nerezidentu depozītu, finanšu pakalpojumu eksports bija 123 miljoni eiro. Starpība ir ap 250 miljoniem eiro jeb mazāk kā 1% no Latvijas IKP. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas finanšu pakalpojumu eksports līdz Lietuvas līmenim nenokritīs, turklāt samazināšanās notiks pakāpeniski. Tāpēc es būtu ārkārtīgi pārsteigts, ja banku nozares pārmaiņu tiešā negatīvā ietekme uz IKP šogad būs lielāka par pusi procenta no IKP.

- Lai novērtētu nerezidentu kontu apkalpošanas pilnīga aizlieguma ekonomisko ietekmi, ir jāņem vērā arī tas, ka nerezidentu banku konta esamība Latvijā ir cēlonis ceļojumu, telekomunikācijas, datu pārraides un daudzu citu biznesa pakalpojumu eksportam.

Pēteris Strautiņš: - Viss finanšu pakalpojumu eksports nepazudīs. Arī rezidentus apkalpojošās bankas eksportē noteiktus finanšu pakalpojumus, un ir arī citu finanšu pakalpojumu eksports - specializētie patēriņa kreditēšanas uzņēmumi utt. Taču, runājot par netiešajiem efektiem, tad ne jau visi no tiem būs tikai negatīvi. Citām nozarēm - nefinanšu uzņēmumiem - būs pieejami vairāk nekā tūkstotis augsti kvalificētu darbinieku, jo citām bankām nevajadzēs tik daudz jaunu darbinieku. Rīgā kļūs pieejamas biroja telpas, kas dos jaunas iespējas biznesa ārpakalpojumiem, kuri līdz šim piemērotu ofisa telpu trūkuma dēļ izvēlējās nevis Rīgu, bet, piemēram, Viļņu. Netiešie efekti ir gan pozitīvi, gan negatīvi. Negatīvie efekti diezgan ātri uzsūksies. Šogad Latvijas ekonomika startē labi un ietekme uz IKP pieaugumu noteikti būs, bet mazāk nekā viens procentpunkts. Rūpniecības un tirdzniecības pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos vidēji bija pieci līdz seši procenti. Nodokļu ieņēmumi reālā izteiksmē pieauga par 7%. Ekonomika aug ļoti ātrā tempā.

Mārtiņš Āboliņš: - Runājot par banku sektora ietekmi uz visiem ekonomikas sektoriem kopā, ar visiem netiešajiem efektiem, tad šogad tie varētu būt līdz viena procentam līmenim. Taču tas ir tad, ja vērtējam finanšu pakalpojuma eksportu. Banku sektoram kopumā tomēr ir sistēmiska ietekme uz tautsaimniecību. Kamēr mēs nerezidentu banku sektoru vērtējam tikai kā augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu, tad, jā, ietekme būs tuvu pie procenta no IKP. Jau ir aprīļa beigas, un līdz ar to ietekme uz visu gadu, tam varētu piekrist, būs aptuveni pusprocenta lielumā no IKP. Finanšu pakalpojuma biznesa segmenta ietekme uz citu pakalpojumu eksportu nav liela. Ja tūrisms rada aptuveni 750 miljonu eiro lielus ienākumus gadā, tad no tā banku sektora radītā daļa varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro. Lielākā daļa tūristu pie mums iebrauc no tuvākajām kaimiņvalstīm un Ziemeļeiropas. Krievijas tūristu īpatsvars jau ir ievērojami samazinājies. Kaut kādos segmentos, atsevišķos mājokļu segmentos vai atsevišķos pakalpojumu segmentos, kas tieši vērsti augsta ienākuma līmeņa klientiem, sekas būs pamanāmas.

- Cilvēki sagaida, ka, nerezidentu biznesam aizejot, nekustamo īpašuma cenas un ar tām saistītā kadastra vērtība, līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis varētu kristies. Tā būs?

Mārtiņš Āboliņš: - Būs, bet tikai dažos nekustamā īpašuma segmentos. Cenu tehniskā korekcija lielā mērā notika jau 2014. gadā, kad izmainījās nosacījumi uzturēšanās atļaujām nerezidentiem. Taču pārmaiņas neskars nekustamā īpašuma segmentus, kas vērsti uz vietējo tirgu, un maz ticams, ka tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt sērijveida dzīvokļu cenas. Varbūt tas var ietekmēt nekustamos īpašumus ar cenu virs 250 tūkstošiem eiro, kur vietējais pieprasījums ir teju neeksistējošs. Tas noteikti atstās sekas uz būvniecību un attīstītājiem, spiežot vairāk domāt par projektiem vietējam segmentam par cenām, kuras vietējie var atļauties maksāt. Taču kopumā, domāju, ka nekustamā īpašuma cenas lētākas nekļūs. Ja salīdzinām Rīgu ar Viļņu - vidējais algu līmenis ir gandrīz identisks, bezdarba līmenis ir aptuveni tāds pats, bet nekustamo īpašumu cenas Viļņā ir par 20% augstākas, faktiski gandrīz visos tirgus segmentos.

Pēteris Strautiņš: - Nekustamā īpašuma cenas Latvijā turpinās augt, jo nominālais IKP (naudas izteiksmē neatņemot inflāciju) aug par 7% gadā, bet kopējais algu fonds pieaug vēl daudz straujāk - tuvu desmit procentiem. Tāpēc gaidīt, ka nekustamā īpašuma cenas kristos, nebūtu pamata.

Mārtiņš Āboliņš:- Es domāju, ka kadastrs - tas ir atsevišķs stāsts. Lielākās problēmas ir tad, kad dārgi īpašumi veidojas blakus vēsturiskajiem īpašumiem - Jūrmalā, Mežaparkā u.c. No tā visvairāk cieta to teritoriju iedzīvotāji, kurās nekustamā īpašumu cenas tika uzspiestas augšup, varbūt daļēji arī tāpēc, ka bija nerezidentu pieprasījums, piemēram, Jūrmalā. Manuprāt, attiecībā uz kadastra cenām daudz svarīgāk ir uzdot jautājumus Valsts zemes dienestam, kādā veidā kadastrālās vērtības tiek noteiktas, jo ir svarīgi, lai tās būtu godīgas. Ir gadījumi, kad jauno projektu dzīvokļos kadastra vērtības nav būtiski lielākas nekā tipiskos sērijveida dzīvokļos, un otrādi, kad kadastra vērtības pēkšņi ļoti pieaug īpašumiem, kur nav nekādu īpašu apstākļu. Tas noteikti ir valsts un pašvaldību politikas jautājums, kā šo jautājumu taisnīgi risināt, bet nerezidentu banku jautājums nebūs tas, kas to izšķirs.

- Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi 2018. gada pirmajā ceturksnī bija par 15,4% mazāki nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Latvijas ostās apgrozījums - par 15,9% mazāks. Kādas tas radīs sekas uz izaugsmi 2018. gadā, kuras nozares var kompensēt zudumus tranzītā?

Mārtiņš Āboliņš: - Kopējā tranzīta (dzelzceļi, ostas un viss, kas ir tam apkārt) ietekme uz IKP ir 3%. Protams, uz ostām daļa kravas nāk arī pa autoceļiem, īpaši uz Rīgas ostu. Nozares perspektīvas neizskatās labi. Ir grūti izteikt optimistiskas prognozes, jo jautājums ir ģeopolitisks.

Ja novērtējam gan banku, gan tranzīta biznesu kopumā, tad izskatās, ka rietumu - austrumu biznesa modelis šobrīd Latvijā ir ja ne beidzies, tad kļūst stipri ierobežots. Var prognozēt, ka nākotnē noteikts tranzīta apjoms saglabāsies, bet bizness kļūs daudz sezonālāks, neparedzamāks, visticamāk, ar negatīvu ilgtermiņa perspektīvu. Tad galvenais jautājums kļūs infrastruktūras uzturēšana. Dzelzceļš ir liels darbaspēka nodarbinātājs, it īpaši Latgalē. Tāpēc šis būs sociāli ekonomisks jautājums. Rīgā, arī tad ja tranzīta sektors sašaurināsies, kamēr apstrādes rūpniecībā būs straujš pieaugums, tas īpašas problēmas neradīs. Latgalē varbūt varētu mēģināt attīstīt rūpniecību. Var,protams, mēģināt atrast citas kravas, no Vidusāzijas vai no Ķīnas, kuras varētu iet pa Latvijas dzelzceļu vai caur mūsu ostām, bet jāsaprot, ka jebkuram šādam tranzītam ir jāšķērso Krievija un šo kravu apjoms nav salīdzināms ar Krievijas kravām. Arī Ķīna uz šo nozari skatās ģeopolitiski. Viņiem ir interese izvietot savas investīcijas tā, lai palielinātu savu ietekmi pasaulē. Viņiem ir intereses par alternatīviem ceļiem uz Eiropu, apejot jūras ceļus. Tāpēc arī, vērtējot sadarbību ar Ķīnu, ģeopolitisko aspektu pilnībā apiet nevaram. 2007. un 2008. gadā Igaunijā strauji sāka samazināties Krievijas kravu apjoms. Tolaik Sanktpēterburgas ostā veidojās kravu sastrēgumi, jo osta nespēja visas kravas apstrādāt, taču tas bija Krievijas stratēģiskais lēmums. Lēmumam mazināt Baltijas nozīmi eksporta kravu tranzītā nav ekonomisku apsvērumu. Es drīzāk prognozēšu kravu samazinājumu nekā pieaugumu.

Pēteris Strautiņš: - Latvijas dzelzceļš pagaidām notiekošo vērtē optimistiski. Tā pārstāvji saka, ka kritums šā gada sākumā ir tāpēc, ka pērn bija ļoti augsta bāze, bet gada plānu viņi varētu izpildīt. Protams, ja nodarbinātība dzelzceļā krasi samazināsies, tad ir jāsaprot sociālās sekas. Dzelzceļā izmaksāto algu summa ir vairākas reizes lielāka nekā termināļos, kuros strādā salīdzinoši ļoti maz darbinieku.

Lielākā ietekme būs uz divām lielākajām Latgales pilsētām - Rēzekni un Daugavpili, kur jau tā ir liels bezdarbs, un uz tām apstrādes rūpniecības investīcijas netiek novirzītas pietiekami lielā apjomā. Rīgas ekonomikā to īpaši nepamanīs. Ietekme būs Ventspilī, kur ar ostu saistītiem biznesiem ir liela ietekme uz nodarbinātību.

Tas, ko sauc par klasisko tranzītu, jau tagad ir stipri mazāk nekā puse no transporta pakalpojumu eksporta. 2017. gadā autopārvadājumu pakalpojumu eksports jau pārsniedza dzelzceļa un jūras pārvadājumu eksportu. Dinamika ir ļoti veselīga. Tranzīts var kompensēties ar autopārvadājumiem. Savukārt finanšu pakalpojumi uzreiz nekompensēsies, bet šīs nozares resursi pamazām ieplūdīs biznesa un IT pakalpojumos.

Zudumus kravu pārvadājumu nozarēs varēs kompensēt apstrādes rūpniecība, kas aug ļoti strauji. Taču, ja pārmaiņas tranzītā būs straujas, tad ar pieaugumu rūpniecībā vien būs grūti aizpildīt nodarbinātības zudumus. Tāpēc varam prognozēt mazāku IKP pieaugumu, nekā tas būtu bijis. Tomēr tik un tā šogad tie būs apmēram 4%, kas ir arī valsts iestāžu oficiālā prognoze.

Mārtiņš Āboliņš: - Jāpiebilst, ka arī ārējā tirdzniecībā pirmo mēnešu dinamika ir laba. Turklāt kopējais brīvo darba vietu skaits valstī ir ļoti pieaudzis. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrētas 16 000 brīvo vakanču, kas ir augstākais rādītājs kopš 2007. gada sākuma. Lielākais brīvo vakanču pieaugums ir būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un arī administratīvo pakalpojumu jomā. Attīstības virziens, kas pie mums aug labi, ir ārpakalpojumu sektors. Latvijā varēs veiksmīgāk piesaistīt ārvalstu kompānijas veidot savus birojus, lai tie uz šejieni pārnestu noteiktas funkcijas. Transporta sektorā labi attīstās iekšējā loģistika. Latvijas pasts pagājušajā gadā noslēdzis līgumu ar Aliexpress par kravu sūtījumu piegādi uz Eiropu caur Latviju. Attīstības virzieni ir. No sociāli ekonomiskā viedokļa vienmēr ir jautājums, vai tie, kas zaudē darbu tāpēc, ka notiek sašaurināšanās, būs tie paši cilvēki, kurus meklē tās nozares, kuras paplašinās. Atbilstība ir tikai daļēja. Banku darbiniekiem atrast darbu būs salīdzinoši viegli, bet cits jautājums būs par atalgojuma līmeni, jo banku nozarē bija ļoti augsti apmaksāts darbs. Protams, būs cilvēki, kuriem ekonomikā notiekošās tendences radīs salīdzinoši maz iespēju.

- Ir nozares, kuru vadība apgalvo, ka darbaspēka trūkums ir galvenais šķērslis izaugsmei.

Mārtiņš Āboliņš: - Manuprāt, jautājums par darbaspēka trūkumu ir nedaudz pārspīlēts. Mēs regulāri veicam uzņēmēju aptaujas. Ir redzams, ka šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Jau vairāk nekā 40% no aptaujātajiem uzņēmējiem apgalvo, ka viņiem ir grūtības ar darbaspēka piesaisti. Taču tikai 16% no aptauju dalībniekiem norāda, ka darbaspēka trūkums ir tas, kas viņiem šobrīd traucē attīstīties. Vairāk ir tādu, kas apgalvo, ka viņi vienkārši nevēlas paplašināties.

- Kā Latviju ietekmēs Ķīnas un ASV tirdzniecības karš? Ir divas pilnīgi pretējas tēzes. Pirmā. Tas ir tālu un mūs neskars. Otrā. Tas, ko Ķīna neeksportēs uz ASV, bet ASV neeksportēs uz Ķīnu, ietekmēs noteiktas preču grupas un skars visus. Kā būs patiesībā?

Pēteris Strautiņš: - Ātrā atbilde. Trampa kungs agrāk darbojās nekustamo īpašumu nozarē, un šīs nozares pārstāvjiem ir raksturīgs ārkārtīgi agresīvs sarunu vešanas stils. To mēs jau esam redzējuši līdz šim. Tiek izteikti dažādi draudi, kategoriski apgalvojumi, kuriem visbiežāk seko visnotaļ pragmatiska rīcība. Es to saprotu tā, ka kaut kādi tarifi tiks ieviesti, bet radikālākie tirdzniecības kara scenāriji nepiepildīsies.

Mārtiņš Āboliņš: - Es domāju, ja sliktākie scenāriji piepildīsies, tad tas ietekmēs daudzus, tostarp arī Vācijas ekonomiku. Savukārt Vācijas autobūves nozari ar rezerves daļām apgādā arī Latvijas uzņēmumi. Ja tirdzniecības karš ietekmēs Vācijas rūpniecību, tad tas atsauksies uz Latvijas mašīnbūvi un metālapstrādi. Taču, vērtējot plašāk, Latvijai vissvarīgākais ir Eiropas tirgus. Kamēr mums ir pieejams Eiropas tirgus, mums uztraukties nevajag.

Baltijas izaugsmes korelācija ar pasaules tirdzniecības izaugsmi ir ļoti liela. Plaša tirdzniecības tarifu palielināšana var globalizācijas procesus piebremzēt. Mums būtu grūti pārorientēties uz to, ka mēs mazāk eksportējam un mazāk importējam. Mēs esam ļoti atkarīgi no eksporta. Tiklīdz mums būs grūti pārdot kādu svarīgu preci, mums nebūs naudas, par ko nopirkt citu - iekšējam patēriņam svarīgu preci. Domāju, ka Latvijas ekonomikai svarīgās eksporta jomas - lauksaimniecības un kokapstrādes produkcijas eksportu - Ķīnas un ASV tirdzniecības karš īpaši neietekmēs.

Pēteris Strautiņš: - Latvijā ļoti maz ražo detaļas vieglajām automašīnām, bet ļoti daudz - smagajām automašīnām un citam komerctransportam, kā arī lauksaimniecības un speciālajai kalnrūpniecības tehnikai. Ja problēmas skars tieši šos mašīnbūves produktus, kurus tālāk jau komplektē Vācijā vai Zviedrijā, tad mums būs vairāk jāuztraucas.

- Vai vēl kādas jaunas, papildu sankcijas pret Krieviju mums var pasliktināt ekonomikas izaugsmi?

Pēteris Strautiņš: - Latvijai Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, īpaši farmācijai un vairākiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem Latgalē un citviet. Ja papildu ierobežojumi skars šīs jomas, tad tas noteikti var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Mārtiņš Āboliņš: - Latvijas farmācijas nozarei Krievijas tirgus ir būtisks. Es drīzāk uztrauktos par netiešu ietekmi. Jaunas sankcijas var pasliktināt situāciju Vācijā, jo Vācija tirgojas gan ar Ameriku, gan ar Krieviju. Ja Vācijas tirgum iestājas grūtības, kuras izraisa sankcijas, kas skar viņu sadarbību ar Krieviju, tad pastarpinātā veidā tas skars arī mūs. Tiešā veidā jaunas sankcijas pret Krieviju var skart tikai farmāciju un vairākus specifiskus uzņēmumus.

- Kādu jūs prognozējat 2018. gada IKP izaugsmi un inflācijas lielumu?

Mārtiņš Āboliņš: - Latvijas IKP pieaugums varētu būt tuvu četriem procentiem. Starptautiskais Valūtas fonds pasaules izaugsmi novērtēja ar 3,9% - mēs varētu būt tādā pašā līmenī. 2018. gads eksportā, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā ir sācies ļoti labi. Ticamākais intervāls IKP pieaugumam varētu būs starp trīsarpus un četri, bet inflācijai nedaudz virs divarpus procentiem gadā.

Pēteris Strautiņš: - Par Latvijas IKP varētu teikt - apmēram četri procenti; Luminor prognoze ir 4,2%. Inflāciju, manuprāt, var prognozēt nedaudz zem trīs procentiem gadā.