Ziņojums par stāvokli Ukrainā

Vēsturnieks un politologs, emeritētais profesors Kārlis Daukšts ir specializējies uz Vidusāzijas un postpadomju valstu izpēti, kas viņam ļauj kompetenti spriest arī par Ķīnas un citu valstu ietekmi uz karu Ukrainā un vispārējo ģeopolitiku. Šī gada sākumā notika revolūcijai līdzīgs dumpis Kazahstānā, kura rezultātā valsts sāka strauji modernizēties, rietumnieciskoties un attālināties no Krievijas ietekmes sfēras, savukārt tieši šobrīd Azerbaidžāna apšaudījusi Armēniju, Tadžikistānas un Kirgizstānas robežu pārņem šaušana un uzbrukumi, pie kam tieši tajā brīdī, kad šādas sadursmes ir izdevīgas Krievijai, jo palīdz novērst uzmanību no Krievijas armijas sakāvēm Ukrainā. Atbildot uz žurnālista jautājumiem, profesors sāk raksturot situāciju ar lopiem, kas aizbēg uz kaimiņvalsts teritoriju, un beidz ar Putina ārpolitikas izskaidrojumu.

Mūziķis Ralfs Eilands uzsāka kampaņu ziedojumu vākšanai, lai Ukrainai nosūtītu bezpilota kaujas lidaparātu "Bayraktar" arī no Latvijas. Tikmēr Aizsardzības ministrija aicinājusi līdz šim jau savākto gandrīz miljonu eiro novirzīt akūtākām Ukrainas armijas vajadzībām — ziemas ekipējumam, siltajiem zābakiem utt. Ko par to domā pats Ralfs Eilands un pieredzējušais politologs Filips Rajevskis?

Šovakar "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" mūsu studijas viesis — Serhijs Voicehovskis, viens no "Azovas" pulka karotājiem un instruktoriem jau daudzu gadu garumā, kurš šobrīd ieradies uz ilgu ārstēšanu Latvijā, jo ticis ievainots vēl ilgi pirms "Azovstaļ" aizstāvēšanas. Ar viņa palīdzību mēģināsim sazvanīt arī kādu no frontiniekiem, tāpat no latviešu karotājiem jaunumos padalīties apsolījis "Dņipro Spoks".

Lai apspriestu notikumus Ukrainā, šodien uz sarunu aicinām — attālināti — Atvaru Aniņu, kurš ir viens no tiem Latvijas pārstāvjiem, kas Ukrainā karo atklāti. Viņš piedalījās lielajā pretuzbrukumā no Harkivas uz Donbasu un tagad varēs pastāstīt, kas jādara, lai sakautu okupantus. Viņam studijā pievienosies Jānis Sils — militārais instruktors un biedrības Tēvijas Sargi dibinātājs, kurš brauca uz Ukrainu apmācīt tās armiju vēl pirms daudziem gadiem, kad tas vēl nebija populāri, un kam par to gribēja iztaisīt nepatikšanas pašu mājās.

Pēc “daļējās mobilizācijas” izziņošanas Krievijas Federācijā var gadīties situācija, ka mūsu valstī ierodas bēgļi ne tikai no Ukrainas, bet arī Krievijas — tādi krievi, kas atsakās piedalīties Ukrainas okupācijā.

Pretuzbrukuma gaitā atbrīvotajās apdzīvotajās vietās atklājusies līdzīga postaža kā Bučā un Irpiņā: spīdzināšanas kambari, masu kapi un līķi zem klajas debess. Tā ir sistēma, nevis izņēmumi, raksta aculiecinieks.

Ziedojumi "Bayraktar" sagādei Latvijā un gaidāmās Saeimas vēlēšanas: lai Ukrainas notikumus skatītu šajos kontekstos, šodien uz studiju esam aicinājuši mūziķi un sabiedrisko līderi Ralfu Eilandu, kurš no Eirovīzijas atlases uzvarētāja un Eiropas gada cilvēka Latvijā šogad kļuva par publisko demonstrāciju aizsācēju, kas noveda pie okupācijas obeliska nogāšanas Pārdaugavā, savukārt šobrīd viņš aģitē savākt naudu Latvijas ziedotam "Bayraktaram" priekš Ukrainas armijas. No otras puses, sarunā piedalīsies Filips Rajevskis — pieredzējušais politologs un firmas "Mediju Tilts" dibinātājs, kurš analizēs politiķu priekšvēlēšanu piedāvājumu Ukrainas kontekstā. Epizodes noslēgumā visus gaidīs pārsteigums — šos abus "Ziņojuma par stāvokli Ukrainā" dalībniekus, kas nākuši no divām dažādām pasaulēm, vieno kāds negaidīts elements.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanu dienai, vēlētājiem der paanalizēt partiju priekšvēlēšanu programmas, lai noskaidrotu sev svarīgos jautājumus. Ko partijas saka par Ukrainu un Krieviju?

Nav noslēpums, ka Latvija palīdzējusi Ukrainai vairāk nekā daža laba ES un NATO lielvalsts — publiskais sektors vien devis 300 miljonus eiro, savukārt privāto ziedotāju sagādātās vērtības var tikai nojaust. Jo labdarība lielākoties notiek anonīmi.

Katru reizi, kad Krievijas armijas ieņemto teritoriju aizmugurē uzsprāgst kārtējā munīcijas noliktava vai krievu tehnikas kaudze, to ukraiņi apzīmē ar vārdu "bavovna". Jautājām Ksenijai Barvinenko, no kurienes tas nāk.

Krievijas armijas sakāve Ukrainas pretuzbrukumā ir parādījusi Krievijas armijas vājumu ne tikai Rietumiem. Jūtot Krievijas nespēju šai valstij kalpot par kārtības garantu bijušajā postpadomju telpā (drīzāk par otrāk), savstarpējo naidu un apšaudes atsākušas Azerbaidžāna un Armēnija, Turkmenistāna un Kirgizstāna. Turpretī Kazahstāna pēc iedzīvotāju dumpja šī gada pašā sākumā strauji modernizējas un rietumnieciskojas. Par to izjautāsim profesoru Kārli Daukštu, kurš no visiem Latvijas politologiem visvairāk specializējas Vidusāzijas, Kaukāza un postpadomju politikā. No otras puses, sazināsimies ar frontinieku Atvaru Aniņu, kurš pats piedalās lielajā pretuzbrukumā un ar ieroci rokās pēdējo nedēļu dzinies pakaļ krieviem pa Harkivas apgabalu!

Masīvajā pretuzbrukumā no Harkivas apgabala uz Donbasa pusi Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā piedalās daudzi brīvprātīgie no Baltijas, Eiropas, Kaukāza un pat Dienvidamerikas — izrādās, ka viņiem lieliski noderējušas sešas pašgājējhaubices, kuras pirms mēneša nodeva Latvija.

Gandrīz divas diennaktis ceļā jāpavada evakuācijas vilcienam ar bēgļiem no Hersonas apgabala puses, kamēr tas nonāk drošībā Polijā: no Hersonas apgabala atkal strauji pieaugusi bēgļu ģimeņu plūsma ar bērniem, jo šajā virzienā jau trešo nedēļu attīstās Ukrainas armijas lielā pretuzbrukuma dienvidu flangs.

Izjumas pilsēta, kas atrodas Harkivas apgabala nomalē vietā, kur Slobodanščina kļūst par Donbasu, šajās dienās atkal nonākusi Ukrainas spēku kontrolē, kamēr masīvais ukraiņu prettrieciens turpinās. Atbrīvoto Izjumu šobrīd apmeklē prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lielā ofensīva un pretuzbrukums ir klāt: Ukrainas spēki iet uz priekšu kā kara suņi, kas norāvušies no ķēdes. Jaunas atbrīvotas apdzīvotās vietas katru dienu un vienlaikus izteikta slepenība šo rezultātu apstiprināšanā — par notikumiem šodien spriež filmētājs Romans Šklenniks, kurš atbraucis no Ukrainas, un rezerves virsnieks Mārtiņš Vērdiņš, kompetentākā Latvijas militārā bloga Vara Bungas veidotājs. Aplūkosim kā notikumus uz vietas, tā notikumu attīstības "lielo ainu" pēdējo dienu un nedēļu laikā.

Pamazām sāk iezīmēties ukraiņu stratēģija pašreizējam pretuzbrukumam: ienaidnieku apmānīšana ir izrādījusies tikpat svarīgs ierocis kā amerikāņu “HiMARS” un pašu ražojuma raķetes “Neptun ”. Kāda tad ir Ukrainas stratēģija pretuzbrukuma īstenošanai?

Turpinoties Ukrainas karaspēka pretuzbrukumam Hersonas un Harkivas apgabalos, šodien studijā esam aicinājuši Ogres mēru Egilu Helmani, kurš ārpus sava darba pašvaldībā ir armijas tuvcīņas instruktors un ceļojis pa visu pasauli, apgūstot dažādas tuvcīņas skolas un mācot pašaizsardzības metodes tālāk citiem interesentiem.

Ar milzu pūlēm izveidotais “graudu koridors” no Odesas ostas pāri Melnajai jūrai uz Bosforu un Dardaneļiem darbojas labi ja 40% apjomā no vajadzīgā — labību un eļļas kultūras nav iespējams nepieciešamajā apjomā nogādāt uz tām tuksnešu un pustuksnešu valstīm, kas atkarīgas no pārtikas importa. Baltijas valstis ar saviem ražas apjomiem te nebūs glābējas.

Pirmdienas ikvakara video podkāsta vietā šodien ekskluzīva video reportāža no kara plosītās Ukrainas. Esam Harkivā, kas ar katru mēnesi, būdama nepārtrauktās apšaudēs, kļūst arvien tukšāka un izdauzītāka. Vienīgā cerība — pretuzbrukums dienvidu frontē un Donbasā.

Sākoties jaunajam mācību gadam, lielākā daļa no skolu ēkām Ukrainā ir slēgtas. Klātienē mācības rīko mazāk nekā puse no visām pamatskolām un vidusskolām, lielākā daļa darbojas attālināti.