Ziņojums par stāvokli Ukrainā

Regulāru gaisa trauksmju un Krievijas raķešu uzlidojumu pavadībā Valkas dāvinātais “Neoplan” aizripojis līdz Zaporižžjai, kur izkrauta humānā palīdzība, taču īstās problēmas līdz ar to tikai sākas.

Slikti ceļi un milzu attālumi nav vienīgais, ar ko jārēķinās humānās palīdzības vedējiem Ukrainā: jo tuvāk frontes līnija, jo biežākas gaisa trauksmes un krievu raķešu uzlidojumi.

Palīdzības kustība, kas pazīstama kā "Twitterkonvojs", šobrīd Ukrainā nogādājusi jau vairāk nekā 800 automašīnas, un tālu nav tas brīdis, kad no pļavas Jaunmārupē izripos tūkstošais džips, mikroautobuss, pikaps vai cits transportlīdzeklis. Kustības aizsācējs Reinis Pozņaks stāsta, ka automašīnu ziedošanas, remontēšanas un aizgādāšanas tempi nav kritušies, bet visa kustība darbojas efektīvāk nekā jebkad.

Ierastā viedo podkāsta vietā šoreiz piedāvājam speciālizlaidumu par Kremļa propagandas pērlēm. Raidījuma "Ziņojums par stāvokli Uktrainā" vadītājs Imants Liepiņš ir devies komandējumā uz Ukrainu. Gaidām viņu atgriežamies sveiku, veselu un ar labām ziņām!

Nezināmu personu pieteiktais “gājiens pret valsts aizsardzības dienestu” noritēja ar patiesībai pilnīgi neatbilstošu mājienu, ka Ukrainas pieredze it kā rādot — kara gadījumā vislabākā it kā esot profesionālā armija. Patiesībā ir tieši otrādi.

Šodien aprit jau pilni astoņi mēneši, kopš sākās Putina pilnmēroga iebrukums Ukrainā. Jau pirms iebrukuma sākuma Latvija bija viena no tām valstīm, kas visvairāk palīdzēja Ukrainai, taču pēc 24. februāra palīdzība Ukrainai kļuva par visas tautas kustību. Tās avangardā bijis tā saucamais "Twitterkonvojs", kura aizsācējs Reinis Pozņaks — pie mums studijā. Tāpat uzzināsim, kāds lielmēroga tautas nodevējs tikko noķerts Ukrainā un kas viņam pašam par to sakāms! Kā vienmēr, gaidām jautājumus uz Ukraina@nra.lv.

Kas notiek atbrīvotajā Izjumā un kāda postaža tur pavērusies pēc Krievijas armijas aiziešanas, stāsta Aigars Loss no biedrības TEV, kuras aktīvisti tikko atgriezušies no humānās palīdzības vešanas uz šo pilsētu Ukrainas austrumdaļā. Savukārt par to, kas varētu notikt Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju galvās un kā ir mainījusies viņu atbalstīto vērtību sistēma kopš 24. februāra, vislabāk zina Arnis Kaktiņš — socioloģijas firmas SKDS vadītājs.

Krievijas karaspēks un okupantu izveidotā "administrācija" Zaporižžjas apgabala Enerhodarā steigā pamet pilsētu, līdzi ņemot salaupītās mantas, ziņapmaiņas platformā "Telegram" vēsta vietējo ziņu kanāls.

Krievijas pilnmēroga iebrukums Ukrainā izraisījis arvien pieaugošu agresivitāti Krievijas retorikā arī pret Rietumiem, kamēr Turcija cenšas veidot sev izdevīgu reālpolitiku uz šī fona. Kāds uz to skats ir no Atlantijas okeāna otra krasta, mums pastāstīs Dr. Andis Kudors, kurš ir pētnieks Džordža Vašingtona Universitātes starptautisko attiecību pētījumu nodaļā un nesen atgriezies no turienes. Vēl ziņosim un spriedīsim par dramatiskajiem pavērsieniem ar Hersonas apgabala bēgļiem, kas nesen vēl nāca pāri Latvijas—Krievijas robežai vairāku simtu skaitā katru dienu, taču tagad no robežas Krievijas pusē pilnībā izgaisuši!

Iepriekš "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" mēs varējām redzēt, kā studijā tiek reālā laika režīmā ar trīsdimensiju printeri izdrukātas granātu astes nomešanai no droniem, bet šodien varēsim studijā aplūkot, kā tiek izgatavotas lielās ierakumu sveces un kā tas tiek darīts no visvienkāršākajiem izejmateriāliem. To mums parādīs kriminālromānu autore Maija Pohodņeva, bet starplaikā ielūkosimies, kas notiek uz Latvijas robežas ar bēgļiem no Hersonas apgabala, kuri spiesti Latvijā ierasties caur agresorvalsts teritoriju.

Ukrainā ir daudzas vecas armijas noliktavas, kas pilnas ar pārpalikumiem no padomju laikiem. Plaši pieejamas nelielās VOG granātas, kurām mūsdienās atradies jauns pielietojums: pretstatā izšaušanai, kam VOG granātas bija paredzētas sākotnēji, šodien tās tiek mestas no droniem uz okupantu tankiem.

Kopš septembra beigām Krievija sākusi uz robežas bez iemesla turēt Ukrainas pilsoņus, neļaujot tiem izkļūt no Krievijas Federācijas teritorijas — ukraiņiem liek gaidīt vairākas dienas, citreiz pat līdz nedēļai, un neviens nevar saprast, kāpēc tā. Par atbildi uz robežas Latvijas pusē parādījušies brīvprātīgie palīgi. 

Pēdējās divās diennaktīs, atriebjoties par Krimas tilta bojāšanu, Krievija palaidusi vismaz 84 raķetes pa Ukrainas dzīvojamajiem masīviem.

Uzņēmējs, grāmatu autors un virsleitnants Juris Alberts Ulmanis jau trīs reizes pabijis frontē Ukrainā, kur iepazinies ar ienaidnieku darbības "metodēm". Ulmaņa vērtējums ir skarbs: Krievijas armija tiek pamatoti dēvēta par "orkiem", jo tiem raksturīga necilvēcīga, bezmērķīga nežēlība, kas turklāt viņiem pašiem nepalīdz noturēt teritoriju vai gūt priekšrocības cīņā ar pretiniekiem.

Skatītāji un klausītāji aicināti iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv.

Ludzas novadā ir reizē divi lieli robežpārejas punkti uz Krievijas robežas — Terehova un Grebņeva.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

"Visa karadarbība ir pamatota uz maldināšanu," tā vēl vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras rakstīja Sun Tzu. Ukrainas Bruņotajiem spēkiem augusta un septembra garumā izdevās nomaldināt Krievijas armiju, uzsākot vispirms sekmīgu pretuzbrukumu Hersonas apgabalā, bet pēc tam vēršot galveno prettriecienu jau pretējā frontes galā — no Harkivas uz Donbasu. Vai tā bija sekmīga karamākslas pielietošana klasiskajā variantā vai varbūt pat divas paralēlas operācijas, apspriež Mārtiņš Vērdiņš, armijas rezerves kapteinis un kompetentākā Latvijas militārā bloga Varabungas.camp izveidotājs.

No Rīgas uz Ukrainu šobrīd ceļā ir jau piecdesmit ceturtā kravas automašīna, kas ved ratiņkrēslus, kruķus, staiguļus un citus palīglīdzekļus civiliedzīvotājiem un karavīriem, kas traumēti, cietuši vai kļuvuši par invalīdiem karadarbībā.

Personīgā pieredze Ukrainā savām acīm un nepatīkama pieredze ar Kremļa līdzskrējiem tepat Latgalē, Krievijas pierobežā: šodien studijā Juris Alberts Ulmanis — Ņujorkā dzimušais starptautiskais biznesa menedžeris, kurš ir arī alpīnists, zemessargs un grāmatu autors. Protams, ka esošajā situācijā viņš nevar nostāvēt malā un palīdz Ukrainai. Viņam pievienosies Laima Linuža — "Ludzas Zemes" redaktore, kurai pēc Kremļa invāzijas Ukrainā vietējie iebrukuma fani, Latgalē dzīvojošie Kremļa līdzskrējēji, solīja gan redakciju nodedzināt, gan pašai galvu nogriezt. Vai Laimai Linužai galva vēl ir vietā, redzēsim jau šovakar no 19:00! Līdz tam visi, kā vienmēr, aicināti sūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv