Aizdomīgais protests pret valsts aizsardzības dienestu noritējis ar diametrāli nepatiesu lozungu

Nedēļas nogalē paralēli noritēja divi piketi. Pretī Krievijas vēstniecībai ukraiņu biedrības un viņu atbalstītāji, kopumā vairāki simti cilvēku ar plakātiem, ruporiem un karogiem, izteica nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā, kas šobrīd jau draud ar Zaporižžjas atomelektrostacijas bojājumiem. Tikmēr otrā protestā no solītajiem 250 cilvēkiem piedalījās aptuveni 50, kas bija gājienā pret valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā.

Sākotnēji cilvēki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai tālāk dotos gājienā. Tika skandināti dažādi saukļi. Aģentūra LETA novēroja, ka līdztekus šai sapulcei uz tilta pie Brīvības pieminekļa kaut kādi aktīvisti bija izvietojuši protesta materiālus pret LGBT kopienu, aģitējot par "tradicionālu ģimeni".

Klātesošajiem līdzi bija plakāti, kuri vēstīja par nevēlēšanos Latvijā ieviest obligātu dienestu. Viens no pasākuma runasvīriem Andžejs Muhovskis, pakāpjoties uz nelielas skatuvītes, cita starpā sacīja: “Pašlaik Latvijā plāno atjaunot militāro iesaukumu. Kā šīs idejas pretinieks, es iniciēju šī protesta akcijas rīkošanu. Man grūti skatīties uz Latvijas sabiedrības pasivitāti. […] Skarbi, ka karš Ukrainā vispār notiek, protams. Bet tur mēs redzam ilustrāciju, kāda ir nozīme profesionālismam.”

“Kāda garāmgājēja gados klātesošos apsauca, uzsverot, ka viņi nav īpaši gudri,” atreferē LETA.

Portāls Nra.lv savukārt gājiena finiša vietā novēroja, ka organizatori bija vīrieši vecumā no 45 gadiem, tātad personas, kam valsts aizsardzības dienesta pildīšana tāpat nebūs iespējama. Novērojumi notikuma vietā parādīja, ka skatuvīti un plakātus atnesušie savā starpā nesarunājās latviešu valodā. Tāpat daudziem no viņiem bija rokas apsēji no baltas lentas — tādas baltas lentas dažkārt valkā Putina Z-armijas karavīri kā savu pazīšanās zīmi (biežāk redzētas sarkanas), kamēr ukraiņu karotāji izmanto dzeltenas vai zilas lentas — tas ir, sava karoga krāsās.

Attiecībā uz debatēm par bieži apspriesto principu “profesionālā armija ir labāka nekā vispārējais pilsoņu militārais dienests”, ir jānorāda: reālā notikumu gaita Ukrainā vairākkārt parādījusi, kā ir patiesībā.

Neatkarīgā jau 2014. gadā ziņoja no Donbasa kaujas lauka, kā tur no (tobrīd) neapmaksātiem brīvprātīgajiem sastāvošās ukraiņu Nacionālās gvardes, Brīvprātīgo korpusa, “Labējā Sektora” utt. vienības vispirms apturēja, tad sakāva separātistu un profesionālo militāro algotņu grupējumus. Šogad ir atkārtojies tas pats: 145 tūkstošus lielā Krievijas profesionālā militārā kontingenta (t.s. “kontraktnieku”) armija tika pilnībā sakauta Sumu, Čerņihivas un Kijivas apgabalos, kur pēc nepilniem diviem okupācijas mēnešiem Krievijas armija bija spiesta aiziet, kamēr vēl to spēja izdarīt. Tagadējās kaujās Hersonas apgabalā un Donbasā pierādās tas pats — brīvprātīgi karot pieteikušies ukraiņi ir atkal un atkal sakāvuši Krievijas profesionālās vienības, tāpēc Vladimiram Putinam nācies izsludināt mobilizāciju un mest kaujās nepareizi vai nepietiekoši apmācītus cilvēkus, kuru zaudējumi ir vēl briesmīgāki nekā gada pirmajā pusē.

“Martā un aprīlī ienaidnieks nevienā brīdī neieņēma Sumu pilsētu, kaut arī tajā vispār neatradās neviena Ukrainas regulārās armijas daļa — Sumos bija tikai uz ātru roku saformēta šāda tāda teritoriālā apsardzība. Tā devās kaujā pret Krievijas “kontraktniekiem” un sakāva it kā profesionālos iebrucējus,” vēlāk atstāstīja prezidenta ofisa padomnieks Oleksijs Arestovičs, kuram pat bija nācies telefoniski pārliecināt pilsētas vadību, ka ieroču krājumi domāti izsniegšanai iedzīvotājiem tieši šādiem gadījumiem.

Snaiperu slaktiņš un izrēķināšanās ar tautu Eiromaidana revolūcijas kulminācijā, kur tauta spēja uzvarēt korumpētā un prokremliskā režīma ievestos algotņus, kā arī stihiski izveidojušos Ukrainas brīvprātīgo formējumu pretspars labi aprīkotajiem separātistiem un pašreizējie Ukrainas panākumi Krievijas iebrukuma sistemātiskā sakaušanā ir iespējami tāpēc, ka iedzīvotājiem jau ir kaut nelielas militārās zināšanas un prasmes, ko viņi “X stundā” spēj likt lietā.

Obligātais militārais dienests gada garumā Ukrainā ir bijis atcelts tikai 2013. gadā, pēc tam to nekavējoties atjaunoja. Visiem jaunajiem vīriešiem Ukrainā ir jāiziet militārā pamatapmācība. Tā garantē, ka iebrukuma gadījumā viņi nebūs jāapmāca no pilnīgas nulles, miera laikā veidojot zinošu rezervi Bruņotajiem spēkiem.

Tieši šādu apmācību plāno ieviest Latvija, turklāt tā būs daudz elastīgāka un mūsdienīgāka nekā Ukrainas variants. Likumprojekts paredz trīs dienestu izpildes veidus — 11 mēnešu klātienes dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē (brīvajā laikā) vai augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu. Tie, kas dienēs un dzīvos savā armijas vienībā, saņems brīvu uzturu, apģērbu, dzīvesvietu, kā arī algu un sociālās garantijas, bet pēc apmācību noslēguma — prēmiju, paredzēts likumprojektā. Katram būs brīva izvēle, kuru no šīm formām pieņemt. Atšķirībā no Izraēlas, sieviešu apmācība plānota kā brīvprātīga.