NBS komandieris skaidro, vai militārās tehnikas nosūtīšana Ukrainai ietekmē Latvijas drošību

Bruņojuma nodošana Ukrainai neveido robus Latvijas drošībā un aizsardzības sistēmā, piektdien intervijā TV3 sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kalniņš stāstīja, ka Ukrainai Latvija pamatā sūta militāros krājumus, kas neiespaido NBS kaujas gatavību. Kopumā palīdzības sūtījumi pat esot palīdzējuši NBS attīstīties, atdodot padomju ieroču sistēmas un pašiem pārejot uz NATO bruņojumu.

Kā izteicās Kalniņš, Latvija ar palīdzību esot izpildījusi dubultu misiju - palīdzējusi Ukrainai un sākusi aktīvāku bruņošanos ar jauniem ieročiem.

Runājot par NBS dronu spējām, Kalniņš stāstīja, ka tās tiek attīstītas jau vairākus gadus pirms kara Ukrainā sākuma. Viņa vērtējumā armija aktīvi iepērkot vietējo produkciju. NBS komandieris aicināja vietējo industriju aktīvāk prezentēt savus prototipus armijai. "Bet mums prasības ir ļoti augstas, un neapvainojieties, ja daudzi no jums neatbildīs mūsu prasībām," piebilda Kalniņš.

Komentējot raidījuma "Nekā personīga" vēstīto, ka Latvijā pilnībā ražotās bruņumašīnas "Patria" nevarot reģistrēt, jo šāda iespēja nav paredzēta likumā, Kalniņš pauda nostāju, ka nav noticis nekas ārkārtējs, problēmas laikus identificētas un tiekot risinātas, līdz ar to "Patria" piegāžu grafiks un apjomi nebūšot ietekmēti.

Valdība 30. aprīlī atbalstīja NBS pretgaisa aizsardzības lielgabalu, taktiskās bezpilota novērošanas sistēmas, kā arī citu būtisku materiāli tehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc tam skaidroja - kaut arī Latvija nevar nosūtīt Ukrainai nepieciešamo "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu, tomēr arī Latvijas atvēlētā sistēma būšot ļoti labs papildinājums Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Taujāta, vai Latvija šādi nezaudē kādas savas militārās spējas, Siliņa sacīja, ka tehnisko līdzekļu nodošanā tiek ievērots paritātes princips, proti, valdība vērtē, kas jau ir pasūtīts un drīzumā tiks piegādāts Latvijas aizsardzības resoram, lai saprastu, ko var nodot ukraiņiem.

Latvija Ukrainas militārajam atbalstam gadā novirza 0,25% no iekšzemes kopprodukta un turpinās atbalstīt Ukrainu gan divpusēji, gan kopā ar sabiedrotajiem, norāda Siliņa.

Ukraiņiem iepriekš no Latvijas nodoti arī helikopteri, ložmetēji, bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices un cita veida bruņojums.