Video: pieticīgie apstākļi, kādos Grebņevā sagaida Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri izkļuvuši no Krievijas teritorijas 

Kopš septembra beigām Krievija sākusi uz robežas bez iemesla turēt Ukrainas pilsoņus, neļaujot tiem izkļūt no Krievijas Federācijas teritorijas — ukraiņiem liek gaidīt vairākas dienas, citreiz pat līdz nedēļai, un neviens nevar saprast, kāpēc tā. Par atbildi uz robežas Latvijas pusē parādījušies brīvprātīgie palīgi. 

Līdz šim, kopš pilnmēroga invāzijas sākuma 24. februārī, daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji palikuši frontes līnijas aizmugurē. Tāda ir lielākā daļa no Donbasa iedzīvotājiem, cilvēki no Hersonas un Zaporižžjas apgabalu dienvidiem, pavasarī arī daudzi Harkivas, Sumu, Čerņihivas apgabalu iedzīvotāji, kas pēkšņi atradās okupācijas zonā un kam vienīgā izeja bija uz agresorvalsts teritorijas pusi. Tie, kam ir nauda, mēģina no kādām Krievijas lidostām aizlidot uz Turciju, taču lielākajai daļai no lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem iekrājumi nav lieli. Tāpēc viņiem vienīgā iespēja ir doties ar milzīgu līkumu no okupētajām teritorijām (jo kaujas darbību dēļ uz Ukrainas brīvo daļu pāri frontei vairs nav iespējams tikt nekādi) uz Rostovu pie Donas, no turienes caur Maskavu vai Smoļensku uz Veļikije Lukiem un tad cauri Grebņevai vai Terehovai iekšā Latvijā — tās ir tuvākās iespējas nokļūt Rietumukrainā cauri Lietuvai un Polijai. Maršruts caur Baltkrieviju ir pieejams krieviem, baltiešiem, kaukāziešiem un vispār visiem, izņemot vienīgi Ukrainas pilsoņus — tā kā Aleksandrs Lukašenko atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, tad ukraiņi netiek ielaisti Baltkrievijas teritorijā.

Pēdējo dažu nedēļu laikā, kopš Krievijā izsludināta mobilizācija, Ukrainas pilsoņu izkļūšana no Krievijas ir strauji pasliktinājusies. Viņus tagad "marinē" uz robežas vairākas dienas, līdz pat nedēļai, un viņi spiesti gaidīt vai nu savās mašīnās, vai (kam tādu nav) zem klajas debess, mēģinot uzsliet kādas nojumes no tā, kas pie rokas. Latvijas robežsargi saka, ka cilvēku un transportlīdzekļu plūsma palikusi apmēram tāda pati kā kopš marta sākuma — var secināt, ka aizture Krievijas pusē, visticamāk, tiek radīta mākslīgi, lai radītu ukraiņiem problēmas. "Ik dienas no Krievijas puses ierodas virs 300 Ukrainas bēgļiem, kādi 100 moldāvi, kam tagad caur Latviju ir tuvākais ceļš no Maskavas uz Moldovu, un vēl aptuveni 200 citi cilvēki, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi un atgriežas mājās, kā arī tādi Krievijas pilsoņi, kam joprojām ir tiesības iebraukt Latvijā ar leģitīmiem iemesliem — piemēram, tālbraucēji šoferi vai personas, kas ir laulībā ar Latvijas pilsoņiem," tā majors Ivars Rancāns, Grebņevas robežsargu priekšnieka vietas izpildītājs.

Kad pēc vairāku dienu mākslīgas gaidīšanas uz robežas Krievijas pusē ukraiņi beidzot tiek Latvijā, viņi ir priecīgi uzelpot un padalīties ar piedzīvoto, izkratīt sirdi. Lūk, tipisks stāsts: "Esmu Bohdans, man ir 28 gadi, esmu dzimis un visu mūžu dzīvojis Hersonā. Strādāju starptautiskā IT kompānijā. Kad okupanti ieņēma mūsu pilsētu, mēs nolēmām tajā turēties, cik vien ilgi iespējams. Vecākus un sievietes, bērnus aizsūtījām pēc iespējas tālāk. Bet tagad, kad viņi pie mums sarīkoja viltus referendumu tāpat kā savulaik Krimā un paziņoja par aneksiju, ir skaidrs, ka mēs nevaram gadīt, kamēr Ukrainas Bruņotie spēki atbrīvos Hersonu. Mūs jebkurā brīdī var iesaukt okupantu armijā un spiest mums karot pret mūsu pašu valsti! Tagad atradīšu, kur dzīvot, atsākšu strādāt attālināti un skatīšos, kā palīdzēt Ukrainai."

Cits jaunietis, iepriekš bijis pārdevējs kurpju veikalā, skaidrā ukraiņu valodā atstāsta, kā ģimene nolēmusi — viņam tagad jādodas prom, jo draud iesaukšana ienaidnieka armijā: "Mums bija jāizkļūst cauri daudziem blokposteņiem, kur katrā mums jautāja vienus un tos pašus jautājumus — vai es pazīstu kādu, kurš dienē ZSU (Ukrainas Bruņotie spēki), strādā SBU (specdienests), sastāv brīvprātīgajā bataljonā, vai man nav tetovējumi ar trijzobi vai kādiem citiem Ukrainas simboliem. Uz visu jāatbild noliedzoši. Nē, Krimas tiltu (tobrīd vēl nebojāto) neredzēju, gluži vienkārši pēc tā visa gulēju autobusā. Pēdējā pratināšana bija te pirms robežas, un to darīja FSB."

Vēl vairāki aptaujātie stāsta, kā no viņiem prasīti 400 dolāri par izbraukšanu līdz Krimai, tālāk tūkstotis dolāru par ceļu līdz Maskavai, vēl kaut kas no Maskavas līdz robežai un tagad vēl 400 vai 500 dolāri par vietu autobusā līdz Varšavai vai Ļvivai. Tātad izveidojusies vesela krāpnieku industrija, kas no ukraiņiem dīrā daudzkārt sadārdzinātu maksu, jo reāla izvēle starp dažādiem lētākiem transporta veidiem un maršrutiem — vismaz Krievijas iekšienē — nepastāv. Nokļūstot Latvijā, cilvēkiem parādītos godīga izvēle (piemēram, ar komfortablu "Ecolines" autobusu var atpakaļ uz Kijivu no Rīgas aizbraukt par 82 eiro), savukārt "Twitterkonvoja" šoferi vai citi brīvprātīgie palīgi, vedot džipus Ukrainai, aizvedīs bēgļus pa ceļam vispār bez maksas, taču ukraiņu bēgļi to vai nu nezina un nestādās priekšā, vai arī krāpnieki jau laikus izdomājuši shēmu: sākot braucienu, viņi paņem uzpūsto maksājumu par visu ceļu no Maskavas līdz Varšavai vai Ļvivai uzreiz avansā. Tad ar vairākiem autobusiem ukraiņi tiek atvesti līdz Latvijas robežai, kuru tiem jāpāriet kājām, un šajā pusē viņus sagaida nākamais autobuss. Pie nosacījuma — ja sagaida.

Kā Neatkarīgā pārliecinājās uz robežas, pilnīgi nepatiesas ir insinuācijas, ka Latvijas robežsargi vai muita kaut kādā ziņā nepalīdzētu bēgļiem. Tieši otrādi — kopš marta ir labi iestrādāta procedūra, kā viņus sagaidīt, kā maksimāli ātri aizpildīt visus dokumentus un piešķirt bēgļa statusu (kas parasti nepieciešams), padzirdīt, ļaut robežpunkta telpās sasildīties un izskaidrot, kā tālāk saņemt palīdzību, ja tāda būs vajadzīga. Viss process aizņem no pusstundas līdz stundai. Jāatceras, ka starp Ukrainu un ES valstīm pastāv abpusējs bezvīzu režīms, tātad jebkuri Ukrainas pilsoņi var bez problēmām jebkurā brīdī ierasties ES valstīs no jebkuras puses, un otrādi.

Pilnīgi pretēji ir ar Krievijas valstspiederīgajiem. Robežsardze ziņo: kopš 19. septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, plūsma samazinājusies. Piemēram, sestdien ārējo robežu šķērsojuši tikai 282 Krievijas valstspiederīgie, kas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs — Igaunijā tie bijuši 1169 Krievijas Federācijas pilsoņi, bet Lietuvā — 1468. "Vidēji tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, vēl 40% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji (Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi, studenti, Latvijā nodarbinātie utt.). Teju puse iebraukušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm," informē robežsargu Galvenā pārvalde.

Kad Ukrainas pilsoņi beidzot iekļūst Latvijā un iznāk no Grebņevas robežpunkta, viņus sagaida balta telts un tūristu vagoniņš ar uzrakstu "Palīdzības punkts" ukrainiski. Te saimnieko biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem". Ukraiņi te var saņemt siltu ēdienu, informāciju un sausas drēbes — jo dziļāks rudens, jo svarīgāka pēdējā lieta, ņemot vērā, ka nācies pavadīt ilgāku laiku Krievijas pusē zem klajas debess. Kamēr bija vasara, siltums un uz robežas Krievija neveidoja mākslīgas rindas, pēc šāda palīdzības punkta neradās liela vajadzība — Ludzas pašvaldības darbinieki vai ugunsdzēsēji no Rēzeknes atbrauca līdz robežai, ja bija ienākuši tādi bēgļi, kam nebija skaidrs, ko darīt tālāk. Taču tagad situācija strauji pasliktinājusies, tāpēc ieradušies brīvprātīgie palīgi no sabiedriskajām organizācijām. Lai uzzinātu vairāk, skatieties video, turklāt pievērsiet uzmanību stāstījumam aizkadrā — kā pienākas īstai labdarībai, tās veicēji negrib reklamēt savas sejas, tā vietā izmantojot katru iespēju pastāstīt par saviem veicamajiem darbiem.