Ārvalstu tūristi Igaunijā šogad iztērējuši jau 266 miljonus eiro

© Inga Nestere / F64

Ārvalstu tūristi Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī iztērēja 266 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu tūristi Igauniju apmeklēja 775 208 reizes, kas ir par 4% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī.

Janvārī-martā 84% ārvalstu tūristu Igaunijā ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES tūristu skaits kopumā pieauga par 3%, taču no Itālijas atbraukušo tūristu skaits bija par pusi lielāks.

Gandrīz 320 000 reizes Igauniju apmeklēja tūristi no Somijas, kas ir par 2% mazāk nekā janvārī-martā pērn.

No valstīm, kas nav ES, visbiežāk - 25 000 reižu - apmeklēja tūristi no Lielbritānijas. To skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 6%.

Ap 480 000 ārvalstnieku braucienu uz Igauniju bija ar nakšņošanu. Tas ir par 6% vairāk nekā janvārī-martā pērn. Vidēji katrs tūrists Igaunijā pavadīja 3,4 naktis.

Vienas dienas braucieni veidoja 38% no ārvalstnieku braucieniem uz Igauniju. Gada salīdzinājumā to skaits pieaudzis par 1%.

Tikmēr Igaunijas iedzīvotāji janvārī-martā ārvalstu braucienos devās 648 311 reizes, iztērējot 256 miljonus eiro. Igaunijas iedzīvotāju ārvalstu braucienu skaits pieauga par 2% un tēriņi ārvalstu braucienos palielinājās par 28 miljoniem eiro.

78% Igaunijas iedzīvotāju ārvalstu braucienu pirmajā ceturksnī bija uz ES valstīm, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. 124 000 ārvalstu braucienu galamērķis bija Somija, bet 89 000 - Latvija. Salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn braucienu uz Somiju skaits sarucis par 5%, kamēr braucienu uz Latviju skaits palielinājies par 8%.

Ārpus ES Igaunijas iedzīvotāju populārākie galamērķi bija Ēģipte, kur Igaunijas iedzīvotāji gada pirmajos trīs mēnešos devās 22 000 reižu, kas ir par 2% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Braucienu ar nakšņošanu skaits pieauga par 2%, Igaunijas iedzīvotājiem ārvalstīs pavadot vidēji 4,1 nakti.

Bizness

VID Muitas pārvalde šī gada jūlijā ir veikusi padziļinātās pārbaudes attiecībā uz slāpekļa minerālmēslojuma – karbamīda – piegādēm no Baltkrievijas, saskatot darījumos sankciju apiešanas pazīmes. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde atteicās uz šo materiālu pamata uzsākt kriminālprocesus. Muitas pārvalde sadarbojās ar Finanšu izlūkošanas dienestu un pārsūdzēja lēmumus par kriminālprocesu neuzsākšanu.

Svarīgākais