arrow_downwardZiņojums par stāvokli Ukrainā

Kopš 2016. gada Latvija saņēmusi lietotus britu bruņutransportierus, kuri tikuši pilnībā atjaunoti un tagad kalpo mūsu armijai, taču iepirkums toreiz tika kritizēts par izmaksām un to, ka aparāti neesot pirmā svaiguma. Šobrīdējā Ukrainas pieredze palīdz izšķirt, kam taisnība.

Šodien parastā nra.lv podkāsta “Ziņojums par stāvokli Ukrainā” vietā “otrāds podkāsts”: ja parasti šajā sadaļā izjautājam Ukrainas aktīvistus, frontiniekus un viņu atbalstītājus Latvijā, tad šoreiz video par to, kā Ukrainas žurnālisti izjautā mūsu podkāsta autoru Imantu Liepiņu.

Stihiski un spontāni izveidojusies palīdzības vākšanas noliktava Ventspils ielā Rīgā, par kuru atbild galvenokārt biedrība "Tavi Draugi", klātienē izrādās labāk organizēta nekā dažs labs komerciālais bizness. Aktīvisti, brīvprātīgie, uzņēmēji, jebkuri palīdzēt gribētāji un no Ukrainas atbraukušie — visi atrod iespēju palīdzēt Ukrainas atbalsta noliktavā, darbojoties nu jau kā vienots sabiedriskais organisms. Biedrības aktīvists Kaspars stāsta, ka palīdzēšana Ukrainai izrādījusies vienlaikus iespēja pārkāpt pāri pašam sev un atrast sevī jaunu enerģiju, par kuru iepriekš nav bijusi nojausma. Vairāk skatieties Romana Šklennika sižetā!

Ierastā ceturtdienas videopodkāsta vietā reportāža no Ukrainas, uz kurieni ir devies "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" vadītājs Imants Liepiņš.

Ierastā viedo podkāsta vietā šoreiz piedāvājam reportāžu no kara plosītās Ukrainas. Raidījuma "Ziņojums par stāvokli Uktrainā" vadītājs Imants Liepiņš ir devies komandējumā uz Ukrainu. Gaidām viņu atgriežamies sveiku, veselu un ar labām ziņām!

Tās organizācijas, kuras jau vairāk nekā astoņu gadu garumā finansiāli un materiāli atbalstīja ukraiņu cīņu pret Donbasa separātistiem un tagad — pret okupācijas armiju, nav uzaicinātas uz solītajām diskusijām ar Ukrainas Prezidenta ofisa pārstāvi Alekseju Arestoviču.

Iestājusies kārtīga ziema ar sniegu un salu, kas nozīmē — cauri Krievijas Federācijas teritorijai uz Latviju nākošie Donbasa un Mariupoles bēgļi uz robežas, kur Krievijas puse viņus saldē zem klajas debess, nonākuši vēl neapskaužamākā situācijā nekā pirms tam. Kas tieši šobrīd notiek uz robežas, mums pastāstīs biedrību "Tavi Draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" aktīvisti, kuri atrodas palīdzības sniegšanas teltī Grebņevā. Bet Jūrmalā toties ar palīdzības sniegšanu ukraiņu sievietēm, kas atbēgušas no okupētajiem apgabaliem, brīžiem iet kā pa celmiem: kāpēc tur tāda savdabīga "institucionālā pretestība", mēģinās izskaidrot Kristīna Blumberga — brīvprātīgā darba veicēja Jūrmalā. Sūtiet jautājumus uz Ukraina@nra.lv! 

"Mēs esam pateicīgi ne tikai par transportlīdzekļiem, aprīkojumu un finansiālo atbalstu, bet galvenokārt par to, ka tas parāda — mēs neesam aizmirsti, par mūsu cīņu zina, un mums nav jācīnās pret "orkiem" vieniem pašiem", saka Vladislavs Ļitvins, iesauka "Sigvards", kurš ir Ukrainas Brīvprātīgās Armijas piektā Atsevišķā bataljona komandieris. Skatieties viņa atbildes uz jautājumiem (tulkojuma kopsavilkums uzreiz pēc komandiera teiktā).

Gada rīdzinieku titulu šogad ieguvusi vesela organizācija uzreiz — biedrība "Tavi Draugi", kas jau kopš 24. februāra masīvi palīdz Ukrainai. Tā uztur lielāko palīdzības vākšanas noliktavu un katru nedēļu sūta prom kravas, tāpat "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" jau ir ticis stāstīts par šīs organizācijas sniegto atbalstu Ukrainas bēgļiem, kad tie ierodas no okupētajām teritorijām Terehovā un Grebņevā cauri Krievijai.

Trīs uz atpūtu un ārstēšanos rotācijā atsūtīti Ukrainas karavīri piekrita pastāstīt savus secinājumus, kurus guvuši, ilgstoši atrodoties frontes priekšējā līnijā

Tā kā raķešu triecienu rezultātā no Ukrainas atkal izbrauc jauni bēgļi, kamēr pavasarī izbraukušie savukārt ne visi var atgriezties savā tēvzemē, tad ir gaidāmas bēgļu ģimeņu skaita izmaiņas Latvijā, un šīs izmaiņas ne obligāti būs uz vēlamo pusi. Lai tām sagatavotos, Rīgas dome šobrīd pieremontē ēku Ūnijas ielā, kuru īsti nevar izmantot nekādiem citiem mērķiem, lai tur dotu apmešanās iespēju ukraiņiem ar bērniem, kas spiesti īslaicīgi uzturēties ārpus savas valsts — par to "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" stāsta Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps.

Ukraina gūst panākumus frontē, taču Krievija gūst "panākumus" civilās infrastruktūras graušanā ar raķetēm. Ukrainā par normu ir kļuvuši elektrības pārrāvumi un apzināti ierobežojumi. Daudzos apgabalos pēc astoņiem vakarā tiek atslēgta strāva, pie kam arī dienas laikā tā var pazust jebkurā brīdī. Kā tas sasaucas ar panākumiem frontē, mums tiešraidē pastāstīs Poltavas apgabala teritoriālās apsardzības vienību komandieris Valdis Jurgelāns — tas ir, ja viņam nepazudīs elektrība. Savus jautājumus sūtiet uz Ukraina@nra.lv! 

Hersonas atbrīvošana nozīmē tikai to, ka Ukrainas spēki gatavojas nākamajam pretuzbrukumam, jo Krievija arvien kontrolē gandrīz visu Luhanskas apgabalu, lielu daļu no Aizkrāces un vēl diviem apgabaliem, kā arī pilnīgi visu Krimu. Ko šobrīd dara frontinieki un vai viņi ir gatavi turpināt dzīties pakaļ krieviem, mums pastāstīs Ukrainas Bruņoto Spēku kareivis Atvars Aniņš un Vladislavs Ļitvins, iesauka "Sigvards", kurš ir Ukrainas Brīvprātīgās Armijas piektā Atsevišķā bataljona komandieris. Sūtiet savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv!

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Raķetes pār Ukrainu un ukraiņu bēgļu plūsma cauri Krievijai uz Latviju: Odesas pilsētas iedzīvotāji, kas vienmēr bijuši multikulturāli, tagad kļūst arvien nacionālistiskāki un eiropeiskāki — aptaujas liecina, ka pilsētnieku vairākums, kā arī līdz 24. februārim par prokrievisko uzskatītais mērs Truhanovs, tagad jau uzskata par pareizu nogāzt pieminekli Katrīnai Lielajai, kas līdz šim tika uzskatīts par pilsētas galveno monumentu, jo šī Krievijas imperatore savulaik parakstījusi dokumentus par Odesas dibināšanu. Par to mums pastāstīs Odesas rakstnieks Olehs Kudrins, ziņu aģentūras UKRINFORM redaktors. Savukārt biedrību "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" aktīvisti mums pieslēgsies tiešraidē no Latvijas—Krievijas robežas, kur brīvprātīgās palīdzes jau vairāk nekā mēnesi dežūrē pie robežpunktiem, palīdzot tiem Ukrainas bēgļiem, kuru mājvietas nopostījuši iebrucēji un kuri tagad spiesti doties cauri agresorvalsts teritorijai ar milzīgu līkumu cauri Rostovai, Maskavai un Smoļenskai, lai caur Grebņevu un Terehovu beidzot nokļūtu drošībā. Kā vienmēr, sūtiet savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv!

Neraugoties uz pilnmēroga karu kopš 24. februāra un t.s. "iesaldēto" karu Donbasā, kur tas norisinājās jau astoņus iepriekšējos gadus, Ukraina ir spējusi visu laiku veikt ievērojamas reformas, vairākās vietās aizsteidzoties Latvijai priekšā. Viena no tām ir radio ēters — Ukrainā visām radiostacijām jānodrošina, ka vismaz 35% dziesmu ir ukraiņu dziesmas ukrainiski. Līdzīgas kvotas vietējai mūzikai pastāv Kanādā, Francijā un citur, bet tikai ne Latvijā. Vai ukraiņu pieredzi vajag izmantot pie mums un vai Latvijā arī jānosaka obligāts procents jebkurā radiostacijā ar latviešu dziesmām — un vai Latvijas mūzikas industrija tam vispār ir gatava —, pastāstīs Māris Žigats no "Pienvedēja Piedzīvojumiem", kurš ir ne tikai dziesmu autors latviešu valodā, bet arī divus gadu desmitus nostrādājis arī tādās radiostacijās kā "Radio SWH" un "Radio 101", savukārt tagad attīsta jaunu raidošo projektu. Savukārt par Krievijas propagandas pseidomediju "paralēlo realitāti" no savas pieredzes pastāstīs Einārs Graudiņš, atvaļināts armijas finansists, kurš pēdējos desmit gados redzējis Krieviju, tās sabiedrību un mediju vidi no iekšienes.

Plašumā ejot brīvprātīgo kustībai, kuras dalībnieki savās mājās uz trīsdimensiju printeriem izdrukā granātu astes nosūtīšanai uz Ukrainu, Jānis Ozols no grupas "Savvaļas bites" pamato, kā 25 centus vērta granātas astīte var palīdzēt iznīcināt 5 miljonus eiro vērtu Krievijas tanku Ukrainā, lai šim tankam nedotu nekad iespējas pabraukāt pa mūsu pilsētām un laukiem!

Gaisa trauksme jebkurā brīdī, kas nereti tiešām beidzas ar krievu raķetes trāpījumu — Zaporižžja, lielā rūpniecības pilsēta Ukrainas dienvidos, jau devīto mēnesi atvaira Putina armijas uzbrukumu un ik pa laikam atrod kādu iekšējo ienaidnieku.

"Pilnīga postaža" — tā biedrības TEV līdzdibinātājs raksturo Austrumukrainas pilsētā Izjumā redzēto. Biedrības vestajam humānās palīdzības konvojam izdevās iekļūt atbrīvotajā Izjumā kā vieniem no pirmajiem civilistiem, kam tas bija iespējams — visās malās turpinās atmīnēšana, spridzekļu neitralizācija un kara noziegumu fiksēšana.

Ierastā video podkāsta vietā šoreiz piedāvājam videoreportāžu no Ukrainas, kur šobrīd atrodas raidījuma "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" vadītājs Imants Liepiņš.