Ierastā ceturtdienas videopodkāsta vietā reportāža no Ukrainas, uz kurieni ir devies "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" vadītājs Imants Liepiņš.
Bēgļu gaitās devušies Mariupoles iedzīvotāji nevar vien sagaidīt, kad tiks mājās, un jau sastādījuši darbu grafiku nopostītās pilsētas atjaunošanai, ziņo evakuācijā strādājošās Iekšlietu iestāžu valsts universitātes rektors. Interviju ar pulkvedi Serhiju Vitvicki oriģinālā skatietes videoierakstā, savukārt pilns intervijas tulkojums — zemāk.
NRA.lv: Pastāstiet vispirms par sevi un savu universitāti!
Vitvickis: Esmu pulkvedis Serhijs Vitvickis, Doņeckas Iekšlietu iestāžu valsts universitātes rektors. Jāsaka, mūsu mācību iestādei šī ir jau sestā pārcelšanās uz ceturto pilsētu. Ja runājam par visiem etapiem, tad pirms deviņiem gadiem, kad separātisti sagrāba Doņecku, mūsu universitāti pārdislocēja vispirms uz Mariupoli, pēc tam uz Krivij Rihu, kur mēs atjaunojām pilnvērtīgu darbību. Pēc tam no Iekšlietu ministrijas saņēmām pavēli pārcelties atpakaļ uz dzimto Doņeckas [apgabala] zemi, un pārdislocējām lielāko daļu no sava personālsastāva atkal uz Mariupoli. Brīvo, mūsdienīgo, eiropeisko Mariupoli! Pateicoties valsts, pašvaldības un ārzemju palīdzībai, strauji attīstījāmies. Rezultāta no “institūta” statusa kļuvām par pilnvērtīgu universitāti. Atvērām jaunas fakultātes un apmācību programmas, Krivij Rihā palikusī zinātniskā darba struktūrvienība arī lieliski strādāja. Tā tas viss bija līdz 24 februārim! Tagad mūsu ēkas Mariupolē ir pilnībā nopostītas. Pārcēlām kadetus un personālu atkal uz Krivij Rihu, tagad esam pilnvērtīgi nobāzējušies Kropivnickā. Šobrīd pilnvērtīgi strādā sešas fakultātes ar 18 katedrām, zinātniskais institūts, 22 nodaļas. Neraugoties uz pārcelšanos, pavasarī izsludinājām pilnvērtīgu uzņemšanu. Iznākumā mums bija vislielākais kadetu pieplūdums visā universitātes vēsturē! Tagad visos kursos kopā ir pusotra tūkstoša studentu, mums tā ir liela uzvara. Iekšlietu ministrija mūs atbalsta. Liels atbalsts no ārzemju partneriem, pavisam sadarbojamies ar 18 valstīm, esam saņēmuši palīdzību 20 miljonu hrivnu apmērā kopš kara sākuma, arī Mariupoles pilsētas Rada, pati būdama evakuācijā, mūs atbalsta. Kropivnicka mums savukārt atrada telpas, kas pašiem nebija vajadzīgas, trijās lokācijās. Tagad saku lielu paldies Valkas novadam par uzdāvināto autobusu, jo tas mums ir ļoti svarīgs un noderīgs. Kad evakuējām savējos no Mariupoles, tad ātri beidzās visi transportlīdzekļi. Mums tie būs vajadzīgi, lai pārvestu cilvēkus atpakaļ, atgriežoties savā zemē!
NRA.lv: Tātad jūsu pirmais un lielākais sapnis ir atgriezties savā pilsētā?
Vitvickis: Jā, jā, viennozīmīgi. Visi pārvietotie cilvēki emocionāli pārdzīvo par savu dzimto vietu. Visiem ir nesaraujamas saites ar dzimto zemi. Mēs visi gaidām to brīdi, kad armija teiks: “Ir iespēja atgriezties!” Bet mēs kā Doņeckā sākotnēji bāzēta universitāte gaidām arī to brīdi, kad varēsim atgriezties pilnībā atbrīvotajā Doņeckas apgabalā! (Mariupole kopš 2014. gada beigām bija apgabala pagaidu galvaspilsēta, kamēr pašā Doņeckā “saimniekoja” DNR separātisti. — I.L.)
NRA.lv: Tomēr Mariupole tagad pilnībā sagrauta drupās. Universitātes korpusi sagrauti. Ko darīsiet?
Vitvickis: Strādāju arī komitejā pie pilsētas Radas, kas plāno Mariupoles atjaunošanu, un to bieži apspriežam ar mēru Vadimu Serhijiču Boičenko, kurš savukārt ir mūsu universitātes uzraudzības padomē. Sistemātiski apspriežam atgriešanos Mariupolē, šo soļu plānošanai aiziet viss mūsu brīvais laiks. Un pēdējā sēdē Boičenko stingri teica: “Esam noslēdzošajā fāzē Mariupoles atjaunošanas plāna sastādīšanai pēc mūsu uzvaras karā!” Tāpat daudzi ārzemju partneri izteikuši apņemšanos piedalīties mūsu pilsētas — varones atjaunošanā. Jā, mūsu korpusi arī sagrauti, tāpēc rēķināmies, ka vēl gadu vai divus [pēc uzvaras karā] nevarēsim pilnvērtīgi atgriezties, taču ikvienam cilvēkam ir vilkme pie dzimtās zemes.
NRA.lv: Tātad plāns ir, un jūs esat šī plāna daļa.
Vitvickis: Jā, mēs esam plāna daļa. Vēl vairāk: mūsu augstākā mācību iestāde bija vadošā starp citām mūsu pilsētā pirms 24. februāra, un tagad lielajā plānā mūsu universitāte būs tā, uz kuras pamata tiks būvēta tiesībsargājošo institūciju darbinieku rezerve visam Donbasa reģionam [pēc L/DNR un Krievijas padzīšanas]. Mēs tagad gatavojam plānu studentu pilsētiņas izveidei, kurā būs vieta 8000 līdz 10000 studentiem, pētniekiem, doktorantiem.
NRA.lv: Vai arī tagad studenti šeit, Kropivnickā, lielākoties ir no Donbasa?
Vitvickis: Ne tikai! Pie mums studē jaunieši no 22 Ukrainas reģioniem. Protams, uz tā rēķina, ka pārcēlāmies, iestājās daudzi šejienieši. No Hersonas nāca jaunieši, kopš viņu apgabalu bija ieņēmuši krievi. Mikolajiva, Zaporižžja. Uz nākamo mācību gadu esam sev uzlikuši uzdevumu uzņemt kadetus no visiem mūsu valsts reģioniem!
NRA.lv: Varbūt arī ārzemju studentus no, piemēram, Baltkrievijas?
Vitvickis: Ārzemniekus mēs kā iekšlietu universitāte uzņemt nevaram, jo mēs apmācam cilvēkus darbam vienīgi iekšlietu iestādēs, un tajās var strādāt tikai ar Ukrainas pilsonību. Bet nākamajā gadā padomāsim! Varbūt uz mūsu bāzes varam izveidot kādu kursu citu valstu kadetiem.
NRA.lv: Kā svinēsiet uzvaru karā?
Vitvickis: Ū, tas nu gan nav vienkāršs jautājums. Es jums teikšu tā: tās būs tik pārpilnas emocijas, ka svinēšana ilgs ne vienu vien dienu un nedēļu! Vispareizāk būtu teikt, ka īstā uzvara iestāsies tad, kad universitāte varēs atgriezties savā īstajā vietā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022
ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.