Nākamajā nedēļas nogalē uz Zemes atgriezīsies fragments no 53 gadus veca padomju kosmosa kuģa, kas bija paredzēts nolaišanai uz Veneras, un neviens nezina, kur tas varētu nokrist, vēsta “Live Science”.
“Kosmos 482” zonde, ko PSRS izveidoja un palaida 1972. gadā, tika uzbūvēta Veneras programmas ietvaros, kas vāca datus par šo planētu.
Taču “Sojuz” raķetes pastiprinātāja augšējās pakāpes darbības traucējumi, kas pacēla kuģi debesīs, izjauca tā misiju, atstājot zondi bez nepieciešamā ātruma, lai sasniegtu Veneru, un tā vietā tā iesprūda eliptiskā orbītā ap mūsu pašu planētu.
Tagad kosmosa pētnieka un satelītu novērotāja veiktā teleskopa analīze atklāj, ka neveiksmīgā kosmosa kuģa nolaišanās modulis drīzumā atgriezīsies uz Zemes - ap 10. maiju.
"Tā kā šis ir nolaišanās modulis, kas bija paredzēts, lai pārciestu nolaišanos Veneras atmosfērā, ir iespējams, ka tas neskarts pārdzīvos atgriešanos caur Zemes atmosfēru un triecienu," emuāra ierakstā rakstīja Marko Langbruks, kosmosa situācijas apzināšanās lektors Delftas Tehniskajā universitātē Nīderlandē, kurš atklāja nolaišanās moduļa gaidāmo atgriešanos.
"Iesaistītie riski nav īpaši augsti, bet ne nulle," emuāra ierakstā piebilst lektors.
Pēc neveiksmīgā starta “Kosmos 482” sadalījās divās daļās - galvenajā korpusā un nolaišanās modulī. Pirmais atgriezās Zemes atmosfērā deviņus gadus pēc starta 1981. gada 5. maijā, kamēr nolaišanās modulis palika iesprostots lēni sabrūkošā orbītā, kas pastāv jau vairāk nekā 50 gadus.
Langbruks prognozē, ka, kad 495 kilogramus smagais un vienu metru garais nolaišanās modulis atgriezīsies uz Zemes, tas pārvietosies ar ātrumu aptuveni 242 km/h, tāpēc viņš salīdzina tā trieciena risku ar meteorīta risku.
Runājot par to, kur nolaidīsies likteņa nolemtais modulis, Langbruks apgalvo, ka vēl ir pāragri spriest.