arrow_downwardZiņojums par stāvokli Ukrainā

No pases kopiju laicīgas sagatavošanas līdz “Starlink” kastes deklarēšanai kravā — robežšķērsošanai ir savas īpatnības, ja līdzi ņemtās mantas domātas atstāšanai Ukrainā. Ieskaitot pašus transportlīdzekļus!

Spītējot mīnus padsmit grādiem un nesenajiem svētkiem, "Twitterkonvoja" mašīnu rinda tuvojas Ukrainas robežai.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Par darbu Ukrainā kara apstākļos un to, kā tas uz valsts svētkiem tika novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, stāsta LTV operators Ingus Graudiņš, kas ne pirmo gadu brauc filmēt uz dažādām karstām vietām ārzemēs. Pats viņš saka — daudz labāk tomēr filmēt pozitīvus sižetus Latvijā par labdarības akcijām Ukrainas labā, tomēr viņš drīzumā atkal dosies dokumentēt Krievijas zvērības, kādas paveras atbrīvotajos apgabalos. Bet to, ka viņa darbs novērtēts ar valsts apbalvojumu, viņš uzzinājis pats pēdējais, pat sieva un meitas to uzzinājušas ātrāk! 

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Latvijas likumdošana ne pārāk atbalsta ziedošanu sabiedriskā labuma nolūkiem — atgūstamās summas ir mazas un turklāt vēl jādala ar ārstniecības vai izglītības izdevumiem, liek secināt Valsts Ieņēmumu dienesta informācija.

Desmit autobusi, kurus Rīgas pašvaldība dāvina Ukrainas galvaspilsētai, turpina piepildīties ar palīdzību, kas janvārī tiks nogādāta Kijivā: šodien ziedojumi tiek krauti autobusos pie lielveikala "Spice". 

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Ukrainas armijā karojošais latviešu karavīrs un frontes mediķis, kurš pazīstams tikai ar segvārdu "Dņipro Spoks", atskatās uz šī gada lielajām kaujām un stāsta: lai arī patlaban lielākoties ir artilērijas karš, pie Sjeverodoņeckas vasarā ēku drupās bijušas apšaudes no dažu desmitu metru attāluma, dažreiz uzbrucēji bijuši vienā mūra pusē, valsts aizstāvji — pretējā, un bijuši gadījumi, kad tuvcīņas notikušas aci pret aci ar nažiem. 

Lai Rīga varētu noziedot desmit lietotus, bet vēl labus autobusus Ukrainai, nācies pat uzlabot likumdošanu Saeimā — tā izriet no vicemēra Viļņa Ķirša teiktā.

Krievija jau vairākus mēnešus apzināti iznīcina Ukrainas civilās enerģētikas objektus un elektrotīklus, cerot, ka ukraiņi ziemas apstākļos nosals un padosies.

Simttūkstošais kritušais okupants Ukrainā un desmit mēneši kopš pilnmēroga kara sākuma: šodien pie mums studijā ekonomists Mārtiņš Krusts, kurš analizēs šo notikumu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un Ukrainas tautsaimniecību, kā tā spēj noturēties kara apstākļos, bet pats galvenais — pie mums studijā latviešu karavīrs, kurš pazīstams tikai ar segvārdu "Dņipro Spoks"! Viņš izstaigājis šo karu gandrīz kopš paša sākuma un šobrīd ticis uz nelielu atpūtu Latvijā. 

Latvijā nojaukti pēdējie ar PSRS laikiem saistītie pieminekļi, drīzumā kārta var pienākt Puškina figūrai Kronvalda parkā, tikmēr Ukrainā analoģiski procesi norisinājušies jau deviņus gadus. Būtiskākais jautājums ir: ko likt vietā?

Visā pasaulē cilvēkus pārsteigušas ukraiņu pretošanās spējas Krievijas iebrukumam, tāpēc der atcerēties, ka Ukrainas sabiedrības izmaiņas nesākās šogad — pirms deviņiem gadiem šajā laikā ar neredzētu enerģiju trakoja Eiromaidana revolūcija, kuras laikā Ukraina izmainījās līdz nepazīšanai, no tipiskās korumpētās postpadomju valsts nostājoties uz rietumnieciska sabiedrības attīstības ceļa. Kā tas ielicis pamatu šodienas sekmīgajai pretestībai agresoram, novērtē Eiromaidana aculiecinieki — vēsturniece Dr. Argita Daudze, toreizējā Latvijas vēstniece Ukrainā, un "Neatkarīgās" žurnālists Imants Liepiņš.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Video no frontes līnijas Bahmutā, krievu secinājumi par savu komandieru "spējām" un kā darbojas jaunie "Nesalauztības punkti" Ukrainā, kur elektrības trūkuma dēļ iedzīvotāji var savākties uzlādēt telefonus, pabarot bērnus un siltumā sagaidīt strāvas atgriešanos — par to šodien "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā". Sūtiet savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv!

Mēs, "Медіарух" ("Mediju Kustība") biedri, ukraiņu žurnālisti un mediju nevalstiskās organizācijas, atbalstām Latvijas NEPLP lēmumu atņemt televīzijas kanālam "Дождь" licenci. Uzskatām šo lēmumu par motivētu, bet regulatora bažas par draudiem Latvijas nacionālajai drošībai, ko rada šis medijs, par pamatotām.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Uzlidojumi un gaisa triecieni Ukrainai no Krievijas puses turpinās, daudz cietusī valsts mokās ar elektrības padeves atjaunošanu un armijas apgādi. Līdz ar to mūsu šodienas podkāsts ir veltīts palīdzības sniegšanai, bet nepaiesim garām arī aktuālajai tēmai ar licences atņemšanu telekanālam "Dožģj". Sūtiet savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv! 

Pretēji vētru sacēlušajam Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumam, ko Krievijā kritizē visi, sākot no Putina un Peskova un beidzot ar daudziem liberāļiem, ir arī balsis, kas atbalsta Latvijas lēmumu.