Ziedojot naudu Ukrainai, var saņemt daļēju nodokļu atmaksu. Uzzini, kā to pareizi izdarīt

Latvijas likumdošana ne pārāk atbalsta ziedošanu sabiedriskā labuma nolūkiem — atgūstamās summas ir mazas un turklāt vēl jādala ar ārstniecības vai izglītības izdevumiem, liek secināt Valsts Ieņēmumu dienesta informācija.

Tā kā ziedošana un palīdzība Ukrainai neskaitāmās formās ir kļuvusi par Latvijas sabiedrības ikdienu, tad uzdevām jautājumus Valsts Ieņēmumu dienestam par to, kā pareizi noformējami ziedojumi, lai nākamgad varētu saņemt kaut daļēju atmaksu iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Secinājumi — pašreizējā IIN atmaksa ir neliela, jo zems ir slieksnis maksimālajai IIN atgūšanas summai, tāpēc būtu rekomendējams, lai Saeima to palielina.

Jebkurā gadījumā, protams, ziedojumu apmērs labdarīgiem mērķiem nav ierobežots — tas atkarīgs tikai no cilvēku pašu rocības un vēlmes piedalīties labdarībā. Tomēr uz kaut daļēju nodokļa atmaksu var pretendēt tad, ja tiek ziedots oficiālai sabiedriskā labuma organizācijai, tas ir — biedrībām vai nodibinājumiem, kuru sabiedriskā labuma statusu apstiprinājusi valsts un ko jebkurā brīdī var pārbaudīt, paskatoties “Lursoft” datubāzē, vai attiecīgajai organizācijai šis statuss ir piešķirts un vai tas nav iztecējis (šie dati redzami bez maksas).

Nauda ieskaitāma attiecīgajai sabiedriskā labuma organizācijai (piemēram, “SOS palīdzība Ukrainai” vai “Ziedot.lv”), pie kam daļējai IIN atgūšanai kā pārskaitījuma nolūks norādāms “Ziedojums vispārīgiem mērķiem”. Saskaņā ar VID norādēm, tikai ziedošana attiecīgās organizācijas vispārējo labdarības mērķu piepildīšanai ļaus pēc tam atgūt daļu no naudas kā IIN atmaksu. Ja tiks norādīts jebkāds specifisks mērķis, tad tas neizdosies (var noprast, ka ir bijuši gadījumi, kad ziedotāji prasa saņēmējus veikt kādu īpašu “atpakaļpienākumu”, piemēram, komerciāli reklamēt attiecīgo ziedotāju un tā labo sirdi).

Protams, šāda ziedošanas kārtība neattiecas tikai uz palīdzību Ukrainai — tādi paši nosacījumi būs spēkā, ziedojot ikviena veida sabiedriskā labuma organizācijām, vai tā būtu Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Tukuma Literātu apvienība. Galvenais, lai ziedojumu saņēmējiem būtu oficiālais sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Visiem zināms, ka daļu no naudas, kas iztērēta par ārstniecību vai izglītību, var atgūt, iesniedzot ikgadējo ienākumu deklarāciju. Tāda pati kārtība ir spēkā arī uz ziedojumiem — aizpildot deklarāciju, vajag tikai pievienot informāciju tādā pašā veidā, kā tas notiek ar medicīnas pakalpojumu čekiem: “Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par kārtējo kalendāro gadu, tai var pievienot jebkuru dokumentu (piemēram, maksājuma uzdevumu, kvīti un tml.), vai to norakstus, kas apliecina veikto ziedojumu apmēru un ziedojuma veicēju un saņēmēju. Ja dokumentā ir ietverta visa identificējošā informācija, papildus paskaidrojumi un cita informācija nav jāsniedz. Tomēr, ja Valsts ieņēmumu dienestam radīsies kādi jautājumi, tad mūsu darbinieki noteikti sazināsies ar gada ienākumu deklarācijas iesniedzēju,” VID raksta atbildē uz nra.lv jautājumiem.

Taču te ir viens āķis: izrādās, ka visiem attaisnojamajiem izdevumiem kopā (ieskaitot gan ārstniecības un izglītības izmaksas, gan veiktos ziedojumus) maksimālais limits IIN atgūšanai ir 600 eiro gadā par vienu fizisko personu. Protams, neviens nevar aizliegt ārstēties, izglītoties un ziedot kaut par sešiem tūkstošiem gadā, taču pašreiz likumā noteiktais limits IIN atgūšanai ir — nodoklis atmaksājams no ne vairāk kā 600 eiro par vienu personu.

Tā kā šobrīd IIN likmes (atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa) ir vai nu 20%, vai 23% no algas, dividendēm un dažiem citiem ienākumu veidiem, tad realitātē no šiem 600 eiro maksimāli ir atgūstami tikai 120 eiro gadā.

Līdz ar to var secināt, ka pašreizējie nosacījumi IIN atgūšanai neveicina ārstēšanos, izglītošanos un ziedošanu labdarīgiem mērķiem, tāpēc sabiedrībā un Saeimā derētu veicināt diskusiju par to, ka šos limitus būtu pareizi palielināt.