Cihanouska pateicas Latvijai: "Jūs atvērāt savas mājas un sirdis tūkstošiem cilvēku"

© Ģirts Ozoliņš / F64

Baltkrievi nav Aleksandra Lukašenko režīms, un Baltkrieviju nedrīkst ielikt vienā grozā ar Krieviju, uzsvēra Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, kura piektdien Ārlietu ministrijā atklāja diskusiju par Baltkrievijas lomu Eiropas politiskajā un drošības arhitektūrā.

Cihanouska sacīja, ka kopš 2020 gada sākuma, katru reizi ierodoties Latvijā, izjūt milzīgu solidaritāti. Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere akcentēja, ka Latvija un mūsu Baltijas un Ziemeļvalstu draugi nostājās Baltkrievijas tautas pusē.

Jūs atvērāt savas mājas un sirdis tūkstošiem cilvēku, kas bēga no represijām. Latvijas parlamentārieši kļuva par simboliskiem krustvecākiem mūsu politiskajiem ieslodzītajiem. Un pat šodien, neraugoties uz daudziem spiedieniem, Latvija turpina rīkoties," teica Cihanouska.

Viņa uzsvēra, ka Latvija iestājas par Baltkrievijas politisko bēgļu atbrīvošanu un Latvijā izmantot Baltkrievijas numurzīmes. Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere cer, ka drīzumā Latvija izdarīs to pašu attiecībā uz nekustamajiem īpašumtiesībām. Viņa pateicās Latvijai, ka tā veica nošķīrumu - baltkrievi nav Lukašenko režīms, un Baltkrieviju nedrīkst ielikt vienā grozā ar Krieviju.

Viņa norādīja, ka 9.maijā pieminam Otrā pasaules kara upurus. Cihanouska akcentēja, ka diena, kas reiz radīta, lai atzīmētu uzvaru pār ļaunumu, tagad tiek izmantota, lai attaisnotu ļaunumu - gan Minskā, gan Maskavā notiek militārās parādes un propagandas šovi. "Bet jums nevajadzētu ļaut sevi apmānīt - tā nav miera svinēšana. Tās ir attaisnošanas kampaņas, kas mēģina izskaidrot un atbalstīt brutālu agresijas karu. Ir svarīgi runāt skaidri: [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir agresors, un arī Lukašenko ir agresors," teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere.

Viņasprāt, ja 2020.gadā Lukašenko ar Maskavas palīdzību nebūtu īstenojis iedzīvotāju apspiešanu, iespējams, pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022.gadā nekad nebūtu noticis. Pēc Cihanouskas domām, pašreizējās miera sarunas nav tikai par Ukrainu, tās ietekmēs visu reģionu - Baltkrieviju, Moldovu, Armēniju un Baltijas valstis.

"Es patiešām ticu, ka šīs sarunas var nest mieru, taču tās rada arī jaunus riskus. Ja Putins paliks nesodīts, viņš vēl vairāk nostiprinās savu varu pār Baltkrieviju. Jauna eskalācija vienmēr būs tepat aiz stūra, un tad draudi var nonākt līdz jūsu mājas slieksnim," teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere.

Viņasprāt, ja tomēr miers tiks panākts Ukrainas noteiktajos nosacījumos un Krievija tiks novājināta, pavērsies jauns iespēju logs arī Baltkrievijai. Cihanouska uzsvēra, ka demokrātiskas pārejas process var kļūt iespējams, un tam ir jābūt gataviem.

Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere uzsvēra - kamēr Lukašenko atradīsies pie varas, Baltkrievija paliks par pastāvīgu draudu, nestabilitātes avotu un Krievijas militāro platformu. Tādēļ mērķim jābūt noturīgai un neatgriezeniskai pārmaiņai - Baltkrievijas atbrīvošanai no Krievijas kontroles. Viņa arī piebilda, ka nedrīkst pieļaut jaunu Jaltu.

"Putins sapņo par ietekmes sfēru atjaunošanu, izturoties pret mums, mūsu tautām, kā pret nepaklausīgiem bērniem, kurus jāpārņem Maskavas kontrolē. Mums tas ir jāatsaka. Mums jābūt konsekventiem ne tikai atbalstā Ukrainas teritoriālajai integritāti, bet arī Baltkrievijas neatkarības un suverenitātes aizstāvēšanā," klātesošajiem sacīja Cihanouska.

Viņa atzīmēja, ka Krievijas karaspēkam ir jāatstāj ne tikai Ukraina, bet arī Baltkrievija, tai skaitā jāizved arī kodolieroči. Cihanouska pieļāva, ka Baltkrievijas atbrīvošana no Krievijas militārās un politiskās ietekmes būtu milzīgs trieciens Putinam un liels ieguvums gan Ukrainai, gan reģiona drošībai kopumā.

"Viss, ko mēs vēlamies, ir iespēja baltkrieviem pašiem izvēlēties savu nākotni. 2020.gadā Baltkrievijas tauta nobalsoja par pārmaiņām. Viņi nobalsoja par Eiropu. Neskatoties uz teroru, viņu vēlme nav mainījusies," teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere.

Viņas ieskatā tiklīdz Baltkrievija atgūs savu suverenitāti, valsts nekavējoties sāks Eiropas integrācijas procesu - tāpat kā latvieši to darīja pirms 20 gadiem. Cihanouska apliecināja, ka Latvijas piemērs baltkrievus iedvesmo, jo tikai Eiropā - nevis "Krievu pasaulē" - var saglabāt baltkrievu identitāti, valodu un nākotni.

"Visi demokrātiskās spēki vienojās, ka mūsu galamērķim jābūt dalībai Eiropas Savienībā. Un, lai arī šis ceļš vēl var būt tāls, mums priekšā ir reāls un sasniedzams starpposms - pievienošanās Ziemeļvalstu un Baltijas kopienai," teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere.

Viņa sacīja, ka Baltkrievijai ir ļoti paveicies ar tādiem kaimiņiem, un viņa tic, ka kādu dienu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astotnieks kļūs par deviņnieku. Cihanouska apzinās, ka priekšā vēl garš ceļš ejams. Viņa norādīja, ka ir jādemontē režīms, jāpalīdz Ukrainai izturēt, jāatjauno taisnīgums, institūcijas.

"Bet arī mūsu cerība. Cīņu par brīvību nevar uzvarēt vienatnē. Un mēs esam pateicīgi un laimīgi, ka mums ir tādi sabiedrotie kā jūs. Tāpēc paskatīsimies uz Baltkrieviju ne tikai kā uz draudu, bet arī kā uz iespēju - iespēju stiprākai un drošākai Eiropai. Paldies jums par jūsu solidaritāti un paldies par jūsu drosmi," uzrunas noslēgumā teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere.

Politika

Baltkrievi nav Aleksandra Lukašenko režīms, un Baltkrieviju nedrīkst ielikt vienā grozā ar Krieviju, uzsvēra Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, kura piektdien Ārlietu ministrijā atklāja diskusiju par Baltkrievijas lomu Eiropas politiskajā un drošības arhitektūrā.

Svarīgākais