arrow_downwardZiņojums par stāvokli Ukrainā

Latvijas likumdošana ļauj Eiropas Parlamenta mandātu sadalē piedalīties visiem sarakstiem, kuri iegūst 5% balsu Latvijā, kamēr faktiski vajadzētu savākt 14% balsu, lai iegūtu vienu no Latvijai paredzētajām astoņām vietām Strasbūrā. Uz jautājumiem, kā tas vispār iespējams, atbild Dr. Ivars Ījabs, kurš ir trīskārt kompetents atbildēt uz šiem jautājumiem no visiem aspektiem: pirmkārt, viņš ir politologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs, otrkārt, viņš pats ir Eiropas Parlamenta deputāts un, treškārt, viņam ir tikko iznākusi jaunā grāmata "Nepateicīgie. Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos".

TIem, kas grib palīdzēt Ukrainai ar mantas ziedojumu (ģeneratori, sūkņi, apkures tehnika, veci traktori utt.), bieži vien nav skaidrs, kā to visu aizvest un kam tieši Ukrainā atdot. Lai to atrisinātu, vajag tikai griezties pie fonda "Uzņēmēji mieram": viņi jau nosūtījuši miljoniem vērtu tehniku Ukrainas atjaunošanai un tāpēc zina, kā to izdarīt visātrāk, kuriem saņēmējiem noziedotie materiālie resursi noderēs vislabāk un kā pareizi noformēt dokumentus. Par to stāsta fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāve Laura Skrodele un Nacionālo bruņoto spēku eksperts Elmārs Pļaviņš, kurš šo procesu palīdz koordinēt no mūsu valsts puses.

Ar negaidītu rezultātu beidzies skolēnu eseju konkurss, kas notiek ikgadējās grāmatu dāvināšanas akcijas "Draudzīgais aicinājums" ietvaros — rakstot latviski, par uzvarētāju kļuva Ukraiņu vidsskolas audzēkne Daria Subbotina-Hnatiuka, kuras ģimene tikai kopš 2017. gada dzīvo Latvijā, bet tagad apguvusi valsts valodu ne sliktāk par šeit dzimušajiem.

Izrādās, ka Dr. Ivars Ījabs, kurš ir politologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts un grāmatu autors, jaunībā spēlējis mežragu Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Vai viņš šodien varētu paņemt tauri un nospēlēt Ukrainas himnu, ja viņam iedotu notis?

Latvijas armija nodod Ukrainai autobusu karavīru pārvadāšanai Donbasa frontē, kamēr ikviens no mums tiek aicināts šodien palīdzēt to piepildīt ar humāno palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Latvijas likumdošana ļauj Eiropas Parlamenta mandātu sadalē piedalīties visiem sarakstiem, kuri iegūst 5% balsu Latvijā, kamēr faktiski vajadzētu savākt 14% balsu, lai iegūtu vienu no Latvijai paredzētajām astoņām vietām Strasbūrā. Uz jautājumiem, kā tas vispār iespējams, atbild Dr. Ivars Ījabs, kurš ir trīskārt kompetents atbildēt uz šiem jautājumiem no visiem aspektiem: pirmkārt, viņš ir politologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs, otrkārt, viņš pats ir Eiropas Parlamenta deputāts un, treškārt, viņam ir tikko iznākusi jaunā grāmata "Nepateicīgie. Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos".

Gandrīz jau gads apritējis kopš Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, un garus astoņus, deviņus mēnešus cauri Latvijai no Terehovas, Grebņevas uz Liepāju — un tālāk ar prāmi uz Rietumeiropu — dodas tie Ukrainas bēgļi, kam nākas doties caur Krievijas Federācijas teritoriju, lai nokļūtu brīvībā no apgabaliem, ko ieņēmis okupācijas karaspēks. Kā viņiem efektīvi palīdzēt, stāsta Martins Levuškāns, palīdzības koordinators no Liepājas, kurš pats dzimis izsūtīto ģimenē Sibrījā, bet repatriējies pēc Krimas aneksijas. Toties par palīdzību, kas ukraiņiem sniegta ne astoņu mēnešu, bet gan astoņu gadu garumā, pastāstīs Gatis Priede no sabiedriskā labuma organizācijas "SOS palīdzība Ukrainai".

Mainoties karam Ukrainā, mainās arī mūsu sniegtā palīdzība — par jaunākajām pārmaiņām nebeidzamajā darbā stāsta 3D drukāšanas aktīvistu grupas "Savvaļas Bites" runasvīrs Jānis Ozols, demonstrējot patlaban izgatavojamo palīdzību Ukrainai, kamēr viņam fonā darbojas trīsdimensiju drukas iekārta, kuras saražotais jau dažu nedēļu laikā nonāks frontes sektorā pie Bahmutas.

Kā uz Ukrainas cīņu par savu izdzīvošanu skatās Briselē un Strasbūrā, kādas būs Ukrainas iespējas paātrināti iestāties Eiropas Savienībā un NATO, vai Putinam ir izeja no paša izraisītā strupceļa — par to visu izjautāsim Dr. Ivaru Ījabu, kurš ir trīskārt kompetents atbildēt uz šiem jautājumiem: pirmkārt, viņš ir politologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs, otrkārt, viņš ir Eiropas Parlamenta deputāts un, treškārt, viņam ir tikko iznākusi jaunā grāmata "Nepateicīgie. Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos".

Tuvojoties šausminošajai gada “jubilejai” kopš Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, palīdzības apjomi no Latvijas neapsīkst, tāpēc apkopojam atziņas, kādas uzkrājuši regulārie palīdzības vācēji un vedēji, kam pievienoti “Neatkarīgās” novērojumi robežšķērsošanas vietās.

Arvien biežāk izskan lietotāju rūgtā pieredze, ka tieši "Facebook" soctīklā tiekot cenzēti un bloķēti tādi lietotāji, kuri atbalsta Ukrainu un iestājas pret Kremļa agresiju. Kādus secinājumus varam izdarīt līdz šim brīdim?

Turpinoties niknām kaujām ap Bahmutu, Rietumvalstis paziņojušas par vācu tanku un cita smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai. Arī no Latvijas devusies ceļā kārtējā krava ar militāro ekipējumu, un šoreiz tās sastāvā ir mūsu pašu aizsardzības industrijas ražojumi. Lai pastāstītu par savu pieredzi palīdzības vākšanā Ukrainai, šodien esam uz sarunu aicinājuši "Rotary" kluba aktīvisti Inesi Priednieci, kura sagādājusi simmtūkstošus vērtu humāno palīdzību Ukrainai, pie kam starptautiskā mērogā! Vēl pastāstīsim par to, kā ukraiņu volontieri tagad jau ražo ne tikai ierakumu sveces, bet arī dūmu aizsega sveces armijai — jauna lieta, kurā noteikti iesaistīsies arī Latvijas aktīvisti.

Skatītāji un klausītāji aicināt iesūtīt savus jautājumus uz Ukraina@nra.lv, savukārt tiešraide pēc tam būs noskatāma arī ierakstā jebkurā laikā portāla sadaļā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā".

Krievi pēdējo mēnešu laikā izplata kārtējo propagandu par to, ka "ukraiņiem neko nevarot uzticēt, jo tur viss pazūdot". Lai pārliecinātos, vai tas tā tiešām ir, nesen Ukrainā apmeklējām pulka "AZOV" bāzi, savukārt par miljonus vērtu ziedojumu piešķiršanu Ukrainai pastāstīs RTU asociētais profesors Edgars Vīgants, kurš nesen nosūtīja jau otro koģenerācijas staciju uz kaujās daudz cietušo Slovjansku.

Latvija kļuvusi par vienu no galvenajām “Azovas” pulka atbalstītājām gan ar ekipējumu un palīdzību, gan ārstējot “Azovstaļ” aizsardzībā un citās kaujās ievainotos cīnītājus — tā pulka medicīniskā dienesta vadītājs Jaroslavs Soloduha ekskluzīvā intervijā “Neatkarīgajai”.

Šodien organizācija "Uzņēmēji Mieram" uz Doņeckas apgabala Slovjansku nosūtīja palīdzības kravu, kurā bez pārtikas un sadzīves ķīmijas atrodas arī elektrību un siltumu ražojoša koģenerācijas stacija, kas jauna var maksāt pat līdz miljonam eiro. Ceļā uz Slovjansku ir devušās SIA “Balteneko” ziedotās divas koģenerācijas stacijas (viena nosūtīta jau iepriekš), SIA "Energolukss" iegādātais ģenerators un “Dobeles Dzirnavnieka” ziedotie pārtikas produkti līdz ar sadzīves ķīmijas un higiēnas precēm. 

Klubā “Melnā Piektdiena” šovakar uz skatuves kāps Baltkrievijas disidenti “Gods Tower” un no Harkivas uz īsu brīdi izrāvusies grupa “Khors”, pie kam visi ienākumi no koncerta tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.

Ukrainā ieradusies deviņsimt deviņdesmit devītā automašīna no tām, ko sarūpējis "Twitterkonvojs" (neskaitot citas palīdzības organizācijas), un tā ir ļoti tipiska mašīna: pavecs "Renault", kurš tagad ripo uz fronti armijas vajadzībām, bet humānās palīdzības krava paliek Kijivā. Rītdien savukārt no Jaunmārupes ceļā dodas tūkstošais "Twitterkonvoja" auto! 

Par karošanu Ukrainā pret Krieviju kopš kara pašām pirmajām dienām, par artilērijas karu un sēdēšanu ierakumos līdz brīdim, kamēr jādodas prettriecienos, stāsta latviešu karavīrs Ukrainā, kurš pazīstams tikai ar segvārdu "Dņipro Spoks". Taču Spoks un viņam pakļautie kareivji drīzāk dzīvības izglābs nekā tās atņems — viņi ir frontes mediķi, kas dodas iekšā kauju sektoros, lai no turienes iznestu ievainotos un nogādātu kara hospitālī!