Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Šodienas labdarības lielkoncertā Ukrainas atbalstam uzstāsies ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu mūziķi

© Publicitātes foto

Klubā “Melnā Piektdiena” šovakar uz skatuves kāps Baltkrievijas disidenti “Gods Tower” un no Harkivas uz īsu brīdi izrāvusies grupa “Khors”, pie kam visi ienākumi no koncerta tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.

Katru reizi, kad piektdiena iekrīt 13. datumā, tiek rīkots lielkoncerts ar dažādu smagās un alternatīvās mūzikas grupu piedalīšanos — šī tradīcija ir aizsākusies jau deviņdesmito gadu vidū un vēlāk devusi nosaukumu “Melnās Piektdienas” mūzikas izlašu sērijai, kas 2006. gadā pārauga tāda paša nosaukuma kluba atvēršanā. Lai gan smagajai mūzikai kopš tā laika bijusi sava koncertzāle, kam jāpieskaita arī attiecīgi festivāli dažādās Latvijas malās, vienalga palikusi spēkā tradīcija rīkot lielkoncertus katru reizi, kad piektdiena iekrīt 13. datumā.

Vienīgo pārrāvumu šajā principā spēja ieviest tikai koronavīrusa problēma — 2020. gada 13. martā bija paredzēta baltkrievu grupas “Gods Tower” uzstāšanās Rīgā, taču tieši tajā dienā stājās spēkā lielie ierobežojumi, tāpēc mūziķiem, kas Minskā jau bija sasēdušies mikroautobusā ar ieslēgtu motoru, nācās atkal kraut ārā instrumentus un palikt mājās. “Gandrīz pilni trīs gadi pagājuši, kamēr šis koncerts beidzot var notikt!” — priecājas "Melnās Piektdienas" koncertmeistars Valdis Bērzvads.

Kā folkmetāla grupām pieklājas, “Gods Tower” nekad nav slēpuši savu politisko nostāju: astoņdesmito gadu beigās dibinātā komanda ieturēja pretpadomju nostāju PSRS laikā, principiāli dziedot angliski, bet mūsdienās tiek uztverti kā “disidenti” no Lukašenko režīma puses, jo dzied baltkrieviski. Vokālists Vladislavs Navažilajs 2020. gadā, protams, piedalījies masveidīgajos tautas protestos pret Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu viltošanu, kā rezultātā jau divus gadus dzīvo Lietuvā pēc tam, kad tika arestēts par piedalīšanos demonstrācijās un vēlāk ar mokām spēja izkļūt no Baltkrievijas. Jau kopš 2014. gada “Gods Tower” masīvi atbalsta Ukrainas cīņu pret Krieviju — šīvakara labdarības koncerts būs viens no daudzajiem, kādi jau notikuši.

Savukārt Harkivas grupa “Khors” izmantos vienu no tagad tik retajām iespējām uzstāties, jo koncerti Ukrainā pēc 24. februāra praktiski nenotiek. “Visa 2022. gada gaitā mēs varējām doties tikai piecās mazās minitūrēs pa Eiropu, ar dažiem koncertiem katrā, un pēc to noslēguma mēs katru reizi zibenīgi atgriežamies Harkivā, kur strādājam pilsētas aizsardzībā pret Kremļa karaspēka ordām,” intervijā nra.lv podkāstam “Ziņojums par stāvokli Ukrainā” saka grupas vokālists un ģitārists Jurijs “Jurgis” Kapinuss. “Mēs esam evakuējuši ģimenes uz drošākiem Ukrainas apgabaliem, taču paši paliekam piefrontes joslā aizstāvēt dzimto Harkivu no okupantiem!”

Tāpat kā praktiski visas citas ukraiņu smagās mūzikas grupas, “Khors” vienmēr bijuši izteikti nacionālisti, kas bieži vien raksta dziesmas par vēsturi un dzied galvenokārt dzimtajā valodā — vienlaikus viņu mūziku izdod galvenokārt britu, franču un amerikāņu leibli.

Koncertu atklās Lietuvas grupa “Juodvarnis”, kā arī klasiski izglītotais Latvijas pianists Gļebs Beļajevs, kurš jau iepriekš pierādījis, ka metālu var izpildīt arī uz klavierēm.

Pilnu interviju ar Juriju Kapinusu skatieties šajā “Ziņojuma par stāvokli Ukrainā” epizodē:

Video podkāsts par svarīgākajiem šī brīža notikumiem Ukrainā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.