Īsa pamācība palīdzēšanā Ukrainai

Tuvojoties šausminošajai gada “jubilejai” kopš Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, palīdzības apjomi no Latvijas neapsīkst, tāpēc apkopojam atziņas, kādas uzkrājuši regulārie palīdzības vācēji un vedēji, kam pievienoti “Neatkarīgās” novērojumi robežšķērsošanas vietās.

1. Palīdzēt var ne tikai ar naudu un mantu, bet arī ar darbu, ja kādam pašu rocība neatļauj veikt ziedojumus: var taisīt maskēšanās tīklus, dežūrēt uz robežas pie Ukrainas bēgļu sagaidīšanas, tiem ienākot Latvijā cauri Krievijas teritorijai, palīdzēt ar pārvadājumiem, stūrēt džipus no Jaunmārupes uz Ļvivu, adīt zeķes Ukrainas armijniekiem utt., turklāt lielāko daļu no šiem darbiem var veikt, esot Latvijā.

2. Lai iestātos ukraiņu Internacionālajā korpusā, pirmais ceļš ir uz Ukrainas vēstniecību Rīgā, kur apzina karotgribētājus un runā ar viņiem. Savukārt, aizbraucot uz Ukrainu bez vēstniecības rekomendācijas, gribētājs var izskatīties aizdomīgi un tikai retā gadījumā tiks pieņemts kādā militārajā vienībā. Pilnīgi noteikti uz dienestu Ukrainā nav vērts pieteikties iesācējiem, kas nav izgājuši militāro pamatapmācību — tādus neņems.

3. Ja vēlmi palīdzēt Ukrainai izsaka pašvaldības, tām parasti tiek atsūtīti saraksti ar vajadzīgajām un vēlamajām mantām, kuras saņems attiecīgi kāda ukraiņu pašvaldība. Taču lielākoties šie saraksti ir novecojuši, jo bieži vien tiek ātrumā pārkopēti no tiem, kādi tika sastādīti vēl pagājušā gada martā, aprīlī. Līdz ar to nevajag sūtīt uz Ukrainu pārtiku, jo to Ukraina spēj saražot pati, arī pašreizējos apstākļos. Vienīgais izņēmums ir konservēti, bet lietošanai gatavi produkti (gaļas konservi, sausās zupas, uzturdevas utt.), kas nebojājas un ko var salīdzinoši ērti nosūtīt uz fronti kareivjiem vai nodot okupāciju pārdzīvojušajiem cilvēkiem no tikko atbrīvotajām apdzīvotajām vietām. Zivju produkcija ir lielā cieņā, jo visu gadu Krievijas Melnās jūras flotes draudu un peldošo mīnu dēļ Melnajā jūrā nevarēja iziet neviens ukraiņu zvejnieku kuģelis, bet Azovas jūra okupēta pilnībā. Taču nevajag sūtīt cūkgaļas produktus, jo tādi tiek plaši ražoti jebkur Ukrainā, kamēr mēs cūkgaļu lielākoties importējam.

4. Kategoriski nedrīkst sūtīt jebkādus miltu produktus (makaronus, cepumus utt.) — Ukraina pati audzē labību tādos apjomos, ka tai ir problēmas ar graudu eksportēšanu. Pat ja kāda ukraiņu pašvaldība vai sabiedriskā organizācija saņēmēju galā prasa miltus un makaronus, tādam aicinājumam nedrīkst atsaukties, bet ir jāsūta to, ko Ukrainā pašā neražo pietiekošā apjomā, piemēram, medikamentus, jo miltus var piegādāt no citiem apgabaliem pašā Ukrainā. Bet tos, kas grib pārvadāt pudelēs sapildītu ūdeni no Latvijas uz Ukrainu, vispār vajadzētu saukt pie atbildības — tāda rīcība nozīmē tērēt degvielu un transporta resursus, lai aizvestu 3000 kilometru tālumā ko tādu, kas pieejams 30 kilometrus no frontes. Vietējie uzņēmēji un volontieri jau sen šos jautājumus atrisinājuši vai arī gatavi uzreiz visu nokārtot, kolīdz rodas tāda vajadzība. Aplenktajās pilsētās ūdens trūkumu ar šādām piegādēm tāpat nevar atrisināt, jo problēma bija nevis pudeļūdens vai tā pildīšanas iekārtu trūkums Ukrainā, bet gan ienaidnieku armijas aplenkums.

5. Automašīnu pirms atdošanas Ukrainai vēlams pārrakstīt uz labdarības organizācijas vārda, lai atvieglotu tās norakstīšanu: frontes tuvumā nonācis transports neizbēgami kaut kad tiks sašauts, saspridzināts, salauzts bedrēs uz sapostītajiem ceļiem utt.

6. Lai ātrāk izietu robežkontroli uz Polijas — Ukrainas robežas, vēlams apgādāties ar Ukrainas vēstniecības Rīgā izsniegtu vēstuli, kas apstiprina palīdzības kravas nekomerciālo raksturu. Tāpat vēlamas arī izziņas no nosūtītāja (firmas, pašvaldības, iestādes vai sabiedriskās organizācijas), kā arī vēstule no saņēmējiem, ka tie gaida attiecīgo kravu vai transportlīdzekli.

7. Sūtot dubultā pielietojuma vai militārās nozīmes palīdzību (tēmēkļus, nakts redzamības ierīces, bruņuvestes utt.), ir jārēķinās: lai arī šādas lietas pašas par sevi nav letālas, tās skaitās stratēģiskās aprites preces, tāpēc tās oficiāli vest pāri robežai nedrīkst. Par tādu pārvešanu vispirms ieteicams sazināties ar ilggadējiem Brīvprātīgā korpusa atbalstītājiem — sabiedriskā labuma organizāciju “SOS palīdzība Ukrainai”, kas palīdzēs visu atrisināt šajā ziņā.

8. Atkarībā no mašīnu rindas uz robežas, tās pilna šķērsošana vidēji prasīs no stundas līdz trim. Taču atpakaļceļā, kad pretējā virzienā vairs neeksistē “zaļais koridors”, process var būt ilgāks, tāpēc vēlams apgādāties ar ēdamo, dzeramo un lasāmvielu.

9. Ja tiek vests autobuss vai cits transportlīdzeklis ar pašmasu virs trīsarpus tonnām, vispirms piekraujot to ar humāno palīdzību, tad jārēķinās, ka Polijas robežsargi prasīs deklarēt ne vien braucamo, bet arī tā kravu un kravas svaru. Tā kā parasti ziedotāji dāvina autobusus, “mikriņus” vai kravas transportus, bet tajos sakrautā krava tiek uzskatīta tikai par piedevu, tad dokumenti tiek sagatavoti tikai par transportlīdzekļiem. Tomēr Polijas robežsargu dēļ vajag sagatavot arī kādu pavadvēstuli par kravu, no kuras poļi varēs savā sistēmā pārrakstīt datus par kravas svaru un raksturu (parasti raksta vispārīgos vārdos — drēbes, apavi, bērnu pārtika utt.). Humānajām kravām visām ir “zaļais koridors”, nav jāstāv kravas mašīnu rindā pirms robežas.

10. Ukrainas pusē tāpat būs “zaļais koridors”, kas nozīmē arī paātrinātu kārtību dokumentu noformēšanā. Pēc pasu pārbaudes visi humānie un militārie transporti tiek novirzīti uz ēku ar nosaukumu “Vienotais ofiss”, kurā atrodas muitas virsnieki un privāto muitas brokeru biroji. Visi muitas brokeri savstarpēji vienojušies, ka bez maksas kopēs jebkādus palīdzības kravu dokumentus, kā arī bez atlīdzības aizpildīs deklarācijas ukrainiski — vajag tikai iet iekšā viņu kabinetos (muitnieki parādīs) un teikt, ka palīdzības krava no Latvijas noformējama. Bieži gadīsies situācija, ka vedamais transportlīdzeklis pieder vienam īpašniekam, kravas nosūtītājs ir cits, un dažādi ir arī saņēmēji (piemēram, krava iet uz slimnīcu Kijivā, bet mašīna pēc tam tālāk uz fronti Bahmutā) — tādos gadījumos brokeris palīdzēs aizpildīt divas deklarācijas par kravu un braucamo atsevišķi.

11. Jebkādai aizvedamajai palīdzībai (ēdamai, valkājamai, tehniski izmantojamai utt.) nav nepieciešami nekādi kvalitātes sertifikāti, atbilstības deklarācijas utt., jo tā taču nav pārdošanai domāta komerciālā prece.

12. Ja, griežoties uz māju pusi, ir vēlme atbalstīt Ukrainas ekonomiku, sapērkoties dažādas preces, tad pirms tam der izstudēt robežpunktā Polijas pusē izlikto informāciju par to, cik un kāda veida alkoholu, tabakas izstrādājumus, citus specifiskus produktus var ievest Polijā.