Ar negaidītu rezultātu beidzies skolēnu eseju konkurss, kas notiek ikgadējās grāmatu dāvināšanas akcijas "Draudzīgais aicinājums" ietvaros — rakstot latviski, par uzvarētāju kļuva Ukraiņu vidsskolas audzēkne Daria Subbotina-Hnatiuka, kuras ģimene tikai kopš 2017. gada dzīvo Latvijā, bet tagad apguvusi valsts valodu ne sliktāk par šeit dzimušajiem.
Akciju "Draudzīgais aicinājums" 1935. gadā iedibināja toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis, aicinot absolventus dāvināt savām bijušajām skolām vērtīgas, interesantas grāmatas. "Draudzīgais aicinājums" vēlāk atdzima un šobrīd ir viena no tām kultūras tradīcijām, kas mūs saista ar pirmskara Latviju un kuru uztur pati sabiedrība pēc savas iniciatīvas, bez valsts dota "uzdevuma" — pēdējos desmit gadus "Draudzīgo aicinājumu" rīko apgāds "Jumava", bet atbalsta tādi vadošie uzņēmumi kā VAS "Latvijas Valsts Meži" un pašvaldības, ministrijas, Nacionālā Bibliotēka. Savukārt privātie atbalstītāji izvēlas grāmatas, kuras pirkt un dāvināt skolām, bibliotēkām, norādot arī, kādas grāmatas kuriem saņēmējiem konkrēti dāvina — akcija sākas janvārī un turpinās līdz pavasarim.
Šogad "Draudzīgā aicinājuma" ietvaros noritēja skolnieku eseju konkurss par divām tēmām: "Mežs, papīrs, grāmata. Koks kā atjaunojams resurss" un "Miers mūsu mājās". Pirmajā tēmā par laureātiem tika atzīti Kaspars Skangalis no Rēzeknes tehnikuma, Pēteris Svars no Rīgas Vācu ģimnāzijas, Krišjānis Jankovskis no Ogres meža tehnikuma, Markuss Uzuls no Engures vidusskolas un Viesītes vidusskolas pārstāvis, kurš parakstījās vienkārši kā Pupelis. Savukārt par galveno uzvarētāju kļuva Daria Subbotina-Hnatiuka ar eseju "Miers mūsu mājās".
Kā pastāstīja uzvarētāja, viņa nonākusi Latvijā 2017. gadā aiz tā iemesla, ka tēvs darba dēļ pārcēlies uz Latviju līdz ar visu ģimeni un, protams, iestājusies Rīgas Ukraiņu vidusskolā: "Tā kā mācības ir latviski, tad pirmajos gados sēdēju ar mājasdarbiem līdz trijiem naktī, pagājušogad — vairs tikai līdz pusnaktij! Tomēr tas ir to vērts."
"Daudzas konkursa esejas bija izcilas, pārdomātas, ar sapratni uzrakstītas, bet šī eseja bija tāda, kuru lasot, man asaras saskrēja acīs," — tā autors un televīzijas producents Pāvils Raudonis, kurš bija konkursa žūrijā.
Līdz ar faktu, ka latviešu skolnieku eseju konkursā uzvar ukraiņu skolniece, rakstot latviski, vajadzētu būt atrisinātām debatēm par to, ka citu atsevišķu mazākumtautību iedzīvotāji it kā "nespējot apgūt latviešu valodu" trīsdesmit un vairāk gadu laikā.
Jāpiezīmē, ka skolu reformu kontekstā Rīgas Ukraiņu vidusskola tikusi minēta kā paraugs pašreiz notiekošajai mazākumtautību skolu pārejai uz valsts valodu. "Ukraiņu vidusskola patiesībā ir latviešu skola, kurā 80% no mācībām ir latviski, savukārt ukrainiski ir Ukrainas vēsture, valoda un kultūra. Mūsu skolai nav nekāda saistība ar t.s. "krievvalodīgajiem" un tamlīdzīgām lietām," stāsta pedagogi, kas pavadīja skolas delegāciju uz "Draudzīgā aicinājuma" pasākumu Nacionālajā Bibliotēkā. Ukraiņu skola sakarā ar bēgļu un viņu bērnu pieplūdumu tagad izpletusies, izmantojot kaimiņos esošās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes veco korpusu — pamazām tiek īstenota Humanitāro zinātņu fakultātes, tāpat kā pārējo LU struktūru, pakāpeniska pārcelšana uz Torņakalnu, kas dod cerību, ka atbrīvosies vēl jaunas telpas Ukraiņu vidusskolas paplašināšanai, jo šobrīd bēgļu skaits ir tāds, ka visiem viņu bērniem vieta Ukraiņu vidusskolā pagaidām neatrodas.
Visu uzvarētājas eseju, kas izsauca stāvovācijas Nacionālās Bibliotēkas Ziedoņa zālē, skatieties un noklausieties videosižetā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022
ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.
