VIDEO. “Azovas” kara mediķu komandieris: “Latvieši kļuvusi par lielākajiem “Azovas” pulka atbalstītājiem!

Latvija kļuvusi par vienu no galvenajām “Azovas” pulka atbalstītājām gan ar ekipējumu un palīdzību, gan ārstējot “Azovstaļ” aizsardzībā un citās kaujās ievainotos cīnītājus — tā pulka medicīniskā dienesta vadītājs Jaroslavs Soloduha ekskluzīvā intervijā “Neatkarīgajai”.

Tuvojoties šausminošajai gada “jubilejai” kopš Krievijas Federācijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, krievu propaganda cenšas atdzīvināt vecos izdomājumus par to, ka Rietumi ukraiņiem nevarot uzticēt nekāda veida palīdzību, jo tā nonākot “nepareizajās rokās” vai nez kur “pazūdot”. Lai atspēkotu šīs muļķības, Jaroslavs Soloduha no “Azovas” Medicīniskā korpusa un starptautiskā fonda “Support Azov” piekrita ne tikai vārdos pastāstīt, bet arī uz vietas parādīt, kā tiek saņemta palīdzība no Rietumiem un kā tā nonāk slepenajās noliktavās Ukrainā, no kurienes tālāk dodas uz fronti. “Neatkarīgajai” bija iespēja aplūkot vairākas šādas noliktavas Ļvivā, kas ir tuvākā lielpilsēta Ukrainas rietumu robežai un tāpēc kalpo par loģistikas mezglu dažāda veida palīdzības saņemšanai. Tur palīdzība tiek sašķirota, sapakota un ar tiešajiem transportiem nosūtīta uz fronti tieši tajos sektoros, kur attiecīgajā nedēļā tā nepieciešama — ātra un efektīva “vienas pieturas aģentūra” starptautiskajā loģistikā.

Tās noliktavas, kurās tiek saņemta, šķirota un vesta tālāk militārā mantība, kā arī transportlīdzekļi, ir slepenības režīma objekti — tos var apskatīt, bet ne fotografēt, tāpēc intervijas filmēšana notiek azoviešu Medkorpusa atsevišķajā noliktavā, kurā pārsvarā atrodas dzīvību glābšanai, nevis atņemšanai domātas mantas: pārsēji, marles, medikamenti, pārtika, zābaki, formastērpi utt. Itin viss, kas redzams video, ir nogādāts Ukrainā kā palīdzība no brīvprātīgajiem ziedotājiem, vietējiem un ārzemju, turklāt nosaukumi uz kastēm un dokumentos latviski ir vieni no visbiežāk redzamajiem.

Pats Jaroslavs Soloduha ir karojis “Azovas” rindās jau 2014. gadā, vēlāk pagājis malā, dodot vietu citiem, bet 2022. gada 24. februārī (šī pulka dalībnieku dienesta gaitai tipiski) atgriezies ierindā kopā ar 15 tūkstošiem citu karotāju, kas astoņu gadu laikā gājuši cauri “Azovai” un apguvuši kaujas prasmes no vislabākajiem un visniknākajiem instruktoriem. Ārstējies no kaujā gūtā ievainojuma Liepājā, kur ticis operēts un ne tikai sadraudzējies ar daudziem latviešiem, bet iepazinies arī ar tādu Latvijas sadzīves fenomenu kā urlas, kā rezultātā satīriski saukā postpadomju vides “gopņikus” par “urlapaniem” — humoristiski pārspīlētā formā savienojot latviešu apzīmējumu “urlas” ar ukraiņu/poļu vārdu “pani”, kas burtiskā tulkojumā apzīmē “kungus”.

Civilajā dzīvē būdams ne tikai mediķis un tehniķis, viņš ne reizi vien piedalījies filmu un reklāmu uzņemšanā kā specefektu nodrošinātājs, un šādas zināšanas viņam ļāvušas veikt dažādus tehniskus uzlabojumus Ukrainas armijas labā. Tā kā radoši tehniska izdoma kopā ar medicīnas zināšanām un spējām veikt asimetrisku karadarbību, pat esot mazākumā, kam jāpievieno bezkompromisa idejiskā attieksme, kopā veido visai retu kombināciju, tad Jaroslavam Soloduham pretinieki iedevuši iesauku “Terorists” — taču pats tās “saņēmējs” to uztver ar humoru, sakot: “Tad jau es varu skaitīties kā labais terorists!”

Intervija oriģinālvalodā, galvenās tēzes un to tulkojums zemāk:

“Kā Medkorpusa komandieris un priekšnieka vietnieks fondā “Support Azov” varu teikt: protams, mēs neatbalstām tikai “azoviešus” vien, bet jebkuru Ukrainas armijas vienību, kam tas ir vajadzīgs. Šobrīd lieliska sadarbība ir tieši ar Latviju, kas mums palīdz dabūt tādu medicīnisko palīdzību, kāda šobrīd pašā Ukrainā ļoti pietrūkst! Jo savas rezerves mēs jau diemžēl esam izlietojuši… Latvijā jau ir izveidota [fonda] “Support Azov” filiāle!

“Lūk, šeit redzamās kastes mums atsūtījis latvietis ar segvārdu “Janka Mežabrālis”. Viņš strādā ortopēdiskajā klīnikā Rīgā un palīdz ar ģeneratoru pirkšanu, ar autotransportu. Protams, ar ortopēdiskajiem materiāliem arī. Te redzami sakrauti dažādi medikamenti pa grupām: pārsienamie materiāli, pretiekaisuma līdzekļi, elastīgās saites, sistēmas intravenozai pilināšanai, žņaugi… Šī ir tikai viena noliktava, mums ir vēl citas! Šī konkrētā noliktava atrodas Ļvivas centrā, te tiek saņemta palīdzība no ārzemēm, no kurienes tā tiek uzreiz nogādāta pie saņēmējiem, kolīdz rodas vajadzība. Noliktava [Ļvivas] centrā ir liels ieguvums: te ir ērti visu ko atgādāt un pēc tam aizvest tālāk. Volontieri mums iedod sarakstu ar to, kas nepieciešams, mēs visu saorganizējam un vienkārši atdodam tālāk!

“Milzīga pateicība visiem latviešiem par palīdzību! Turpināsim šo darbu kopā, jo jūs visi saprotat: kamēr mēs šos “urlapanus” kopīgiem spēkiem nepiebeigsim, viņu radītie draudi pasaulē saglabāsies, un nekas nemainīsies. Mēs vēl uzskatām par perspektīvu t.s. “Intermarium” ideju: demokrātisku valstu savienība no no Baltijas līdz Melnajai jūrai (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ukraina, perspektīvā vēl citas līdzīgi domājošas valstis) — tā būs spēcīga savienība.

“Skaidrs, ka tagad mums ir liels daudzums ar lauka hospitāļiem, ko mēs apgādājam. Mums daudz palīdz [privātais kurjerpasta uzņēmums] “Nova Poshta”: viņi paņem no mums kravas, kas domātas konkrētiem saņēmējiem atbrīvotajās teritorijās, kur pasts atsācis darbu, un piegādā bez maksas divu dienu laikā. Kur vēl notiek kaujas, tur mēs piekraujam tos auto, kas dodas uz fronti.

“Gribētu atzīmēt šo konkrēto Latvijas palīdzību: te ir marle no 1975. gada, kas glabājusies kaut kādā padomju laiku stratēģiskajā rezervē Rīgā. Tagad mūsu draugi to atsūtījuši uz šejieni. Mūsu mediķiem šī marle, lai arī veca, ļoti patīk, jo tā ir taisīta no dabiskiem organiskajiem materiāliem — kokvilnas un lina sajaukuma. Lūk, atveram vienu paciņu: marle ideālā kārtībā! Milzīgs paldies Latvijai par šo devumu!

“Šinī pagrabā stāv nākamās rezerves, kur arī liels Latvijas devums: sausās paikas, zupas, konservu bundžas, koncentrāti. Rekur uzraksti: Latvija, Lietuva… Šajā stūrī stāv “halal” produkti Šeiha Mansura bataljonam — tas ir brīvprātīgais bataljons, kurā Ukrainas pusē cīnās demokrātiskie čečeni, kas ir [pret Kadirova režīmu Čečenijā]. Viņiem nevar uzspiest ēst cūkgaļu, ja reiz tas ir pret viņu tradīcijām, bet mums nav problēma tādu īpatnību ievērot. Viņi taču mums palīdz!

“Lūk, Latvijas ziedojumi: balaklavas, šalles, sejas maskas, apģērbi. Vienreiz lietojamās aukstumkastes, ko mūsējie ir iemanījušies pārtaisīt par ilgstoši lietojamām.

“Te ir palīdzība bērniem, sadalīta pa dažādiem vecumiem. Tālāk — higiēnas priekšmeti, kas noder bēgļiem, kuru mums diemžēl ir daudz. Kad pie mums atnāk kādas apakšvienības kareivji un prasa kaut ko, tad mums ir viss, ko viņiem vajag!

“Goda vārds: milzu paldies latviešiem! Ja nebūtu jūsu, ja nebūtu poļu, ja nebūtu citu atbalstītāju, tad būtu šausmas. Iepriekšējos astoņus gadus bija pozīciju karš ar separātistiem Donbasā, tad bija vieglāk. Kad sākās pilnmēroga karš, tad kļuva sliktāk [ar apgādi], jo nevar prognozēt, kur un kas būtu vajadzīgs: uzbrukumi, atkāpšanās, pretuzbrukumi, triecieni — loģistika netiek līdzi. Bet tāpēc esam tādi kā mēs, kas palīdz no brīva prāta!

“Šinī pagrabā mums ir mantas civiliedzīvotājiem — siltās drēbes ziemai, apavi, un atkal mums jāsaka paldies Latvijai! Blakus ir formastērpi un lādētāji no Latvijas, un jo īpaši mūsu pagrabā ir atrodami lielo izmēru formastērpi. Ar tiem valstij ir problēma. Atnāk kareivis, kam vajag 62. izmēru [apaviem] un 3XL, 4XL izmēru apģērbam, jo viņš ir būdīgs, spēcīgs un 2 metrus garš. Valstij ir, maksimums, XL izmērs pieejams. Visi zina, ka pie mums var dabūt lielos izmērus. Apģērbjam tādus, tā sacīt, no šalles līdz apakšbiksēm. Piemēram, atnāca pieci liela auguma čečeni no Šeiha Mansura bataljona. Raudāt gribas no kauna — viņi, Čečenijas pilsoņi, karo par mums, bet mēs pat formu nevaram šiem iedot atbilstošā izmērā! Atnāca šeit, atrisinājām.

“Ejam tālāk pa koridoru. Te ir frontei piemēroti bleķa trauki no Beļģijas un brūni ādas cimdi artilēristiem no Latvijas. Cimdi ir būtiski svarīgs sīkums artilēristiem: viņiem vajag mainīt izšautos lādiņus pret jauniem, bet izšauto lādiņu čaulas ir karstas. Tāpēc viņiem vajag specifiskus cimdus, lai neapdedzinātu rokas. Te tie ir!

“Šinī nišā ir tikai guļammaisi un guļamie paklājiņi. Dažāda izmēra, dažādu krāsu, domāti dažādām temperatūrām. Ja nevar atrast ziemas guļammaisu, tad iedodam divus vasarai domātos. Lai uzvelk divus reizē: kaut kā iztiks — svarīgs ir rezultāts! Milzīgs paldies visiem latviešiem!

“Pie mums ierodas ne tikai ārzemnieku atbalsts — protams, visi ukraiņi dara, ko var. Lūk, te ir medus burkas no mūsu atbalstītāja — Karpatu bitenieka. Viņš regulāri nodod savu medu ievainotajiem. Te ir speciālas uzlīmes ar bišu attēliem un uzrakstu “Medkorpuss”: šinī gadījumā ar to domāts nevis “Medicīniskais korpuss”, bet gan “Medus korpuss” — tāds tas karalaika humors! Izdalām šo medu pa kara hospitāļiem. Medus no labēji radikālām bitēm!

“2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un uzsāka karu Donbasā, tauta stihiski sastājās brīvprātīgajos bataljonos. Viens no tiem bija “Azova” — nosaukums tāds, jo radāmies Berdjanskas pilsētā, kas ir osta un kūrorts pie Azovas jūras. Līdz tam mums bija jau civilais korpuss un biedrība “Ukrainas Patriots” [kopš deviņdesmito sākuma]. Tagad pie šīm institūcijām esam atvēruši Medicīnisko korpusu. Mums nevienam netiek maksāta darba alga, mēs visi esam brīvprātīgie. Izveidojām arī Inženieru korpusu. Piemērs: karojot Donbasā, bija redzams, ka frontē ir elektrības iztrūkums, nevar uzlādēties. Aizvedām dīzeļgeneratorus. Bet ko tie nozīmē? Troksni, dūmus. Ienaidnieks redz. Uztaisījām beztrokšņa ģeneratorus uz Saules baterijām: visi apmierināti!

“Astoņu gadu laikā, kamēr gāja pozīciju karš pret Donbasa separātistiem, dažādos laikposmos “Azovā” izdienēja daudzi tūkstoši cilvēku, un katrā Ukrainas pilsētā izveidojās savs “Azovas” atbalsta štābs. Tagad, lai nebūtu bardaks, izveidojās “Support Azov” fonds kā centrāle atbalsta sniegšanai. Centrs zina, kam ir kas vajadzīgs. Rezultāts — Trešā atsevišķā triecienbrigāde “Azova”!

“2014. gadā mūsu armija, var teikt, bija nekāda. Tagad visa pasaule redz — Ukraina ir spēks! Mūsu tautas princips ir: karš attiecas uz visiem, bet uzvara — atkarīga no katra! Armija stāv aiz katra, un katrs stāv aiz armijas! Tāpēc tad, kad mēs uzzinājām — krievu armija trīs dienās bija plānojusi ieņemt Kijivu, mums bija jautājums: okupanti vispār saprot, ar ko viņiem darīšana?!”