Pretēji solītajam, ilggadējiem Ukrainas atbalstītājiem tā arī nav izdevies Latvijā satikties ar Arestoviču

Tās organizācijas, kuras jau vairāk nekā astoņu gadu garumā finansiāli un materiāli atbalstīja ukraiņu cīņu pret Donbasa separātistiem un tagad — pret okupācijas armiju, nav uzaicinātas uz solītajām diskusijām ar Ukrainas Prezidenta ofisa pārstāvi Alekseju Arestoviču.

“Priecājos sagaidīt mūsu draugu Arestoviču šeit Latvijā! Šodien tiksimies ar vairākiem Ukrainas atbalstītājiem, kuri jau kopš 2014. gada nesavtīgi ziedojuši laiku un līdzekļus, lai nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo palīdzību gan iedzīvotājiem, gan Ukrainas aizstāvjiem!” — tā 9. septembrī tvītoja Baiba Bļodniece, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, demonstrējot fotogrāfiju ar Arestoviču pie Brīvības pieminekļa.

Tomēr tajā un nākamajās dienās A. Arestovičs savests kopā ar “Twitterkonvoja” dalībniekiem, dažiem Latvijas armijniekiem, atsevišķiem militāra pielietojuma preču ražotājiem utt., kas ir loģiski, taču ne ar tām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras Ukrainas labā darbojas jau astoņarpus gadus.

Nākamo reizi Ukrainas Prezidenta ofisa padomnieks bijis uzaicināts uz diplomātisko Rīgas Konferenci pēc mēneša, taču arī tajā reizē solījums nav izpildīts un nav notikusi A. Arestoviča diskusija ar cilvēkiem, kam ir vislielākā pieredze palīdzēšanā Ukrainai un līdz ar to unikālas zināšanas par visiem šķēršļiem, kādi vēl jāatrisina. (Piemēram, formālais aizliegums vest pāri robežai bruņuvestes un nakts redzamības ierīces; ievainoto ukraiņu rehabilitācija Latvijā; Ukrainas likumdošanas radītas juridiskas problēmas nodarbināt bēgļu gaitās devušās ukrainietes Latvijas akadēmiskajās iestādēs utt.)

Arī šonedēļ, kad A. Arestovičs atkal ieradies Latvijā, šī sanāksme nav notikusi — tā izriet no aptaujātajiem organizāciju vadītājiem un aktīvistiem.

“Neesam satikuši Arestoviču un paši arī neesam meklējuši šādu iespēju, neviens mūs nav aicinājis ne septembrī, ne tagad” — tā atbild Gatis Priede, biedrības “SOS palīdzība Ukrainai” dibinātājs, kurš kopš 2014. gada vasaras neskaitāmas reizes vedis transportlīdzekļus, termovizorus, bruņuvestu plāksnes, medicīniskos līdzekļus un visu ko citu gan Nacionālajai gvardei, gan citām Ukrainas militārajām struktūrām, lielākoties to visu turklāt piegādājot tieši Donbasa frontē. (Atskatu uz šiem braucieniem lasiet: šeit )

Tāpat nav uzaicināta Ukrainas atbalsta biedrība, kas jau kopš Eiromaidana protestētāju apšaušanas 2014. gada sākumā rīko protestus pie Krievijas vēstniecības un nodarbojas ar visa veida palīdzības vākšanu Ukrainai jau kopš tā laika — tās vadītāja Tatjana Lazda atbildēja, ka nav aicināta apspriesties ar A. Arestoviču. Piketu un protestu organizētājs Andrejs Ancāns tāpat neatbildēja apstiprinoši.

Turpretī no Latvijas Ukraiņu Kongresa vadītāja Janas Streļecas teiktā var noprast, ka A. Arestoviča profesijas, kas lielākoties saistīta ar publisku uzstāšanos, īpatnību dēļ ne visi tie, kas nodarbojas ar reālo darbu, skatās uz viņu pozitīvi. “Kas tas Arestovičs tāds ir — savā būtībā kārtējā “runājošā galva” un nekas vairāk,” tā J. Streļeca, kas jau kopš 2014. gada vidus organizējusi un koordinējusi ievainoto ukraiņu ārstēšanu Latvijā, bijusi arī vadītāja Ukrainas konfliktā cietušo ārstēšanas fondā, savukārt Latvijas Ukraiņu Kongress citas palīdzības starpā nosūtījis jau vairāk nekā 50 kravas mašīnas ar medicīnisko aprīkojumu.