Robežsardzes majors Rancāns izskaidro, kas notiek ar ukraiņu bēgļiem un krievu negribētājiem dienēt, kad viņi nonāk uz mūsu robežas 

Pēdējās divās diennaktīs, atriebjoties par Krimas tilta bojāšanu, Krievija palaidusi vismaz 84 raķetes pa Ukrainas dzīvojamajiem masīviem.

Gandrīz 20 civiliedzīvotāji gājuši bojā Zaporižžjā, vēl vairāki Dņipro un Kijivā, ir desmitiem ievainotie, turklāt uzbrukuma vilnis nebeidzas. Diemžēl katru reizi tas nozīmē, ka bēgļu gaitās atkal jādodas arvien jauniem iedzīvotājiem. Vissliktākajā situācijā ir tie Ukrainas pilsoņi, kas palikuši frontes līnijas aizmugurē un jau pusgadu dzīvo okupētajās teritorijās — viņiem tagad draud piespiedu mobilizācija ienaidnieka armijā, lai liktu doties kaujā pašiem pret savu (!) valsti. Viņi tāpēc dodas bēgļu gaitās, mēģinot ar milzīgu līkumu cauri Rostovai, Smoļenskai vai Maskavai un Veļikije Lukiem nokļūt līdz Latvijas robežai, jo tas šobrīd ir tuvākais ceļš, kā nokļūt līdz drošībai Eiropas Savienībā un pēc tam atpakaļ Rietumukrainā. Lai uzzinātu par notiekošo no pirmavotiem, devāmies uz Grebņevas robežpārejas punktu, kur par visu sīki izvaicājām tā priekšnieka pienākumu izpildītāju — majoru Ivaru Rancānu.

"Ziņojums par stāvokli Ukrainā" būs atpakaļ ierastajā formātā ceturtdien, kad studijā tiešraidē tiks demonstrēta ierakumu sveču gatavošana, kā arī runāsim ar palīdzības vedējiem, kas tikko atgriezušies no Donbasa frontes. Jautājumi, kā vienmēr, sūtāmi uz Ukraina@nra.lv!