Ziņojums par stāvokli Ukrainā

Serhijs Ilnitskis, segvārds "Vanags" (Сокіл), ir Ukrainas Brīvprātīgās armijas Odesas vienības komandieris. Brīvprātīgo armija ir viena no daudzajām pusneatkarīgajām Ukrainas Bruņoto spēku struktūrām, kas savulaik izveidojās, atbildot uz Krimas aneksiju un karu Donbasā, bet šogad 24. februārī atsāka darbu ar jaunu spēku.

Nav noslēpums, ka astoņarpus gadu garumā latviešu un diasporas ukraiņu sabiedriskās organizācijas regulāri piketē pret Kremļa asiņainajām darbībām, un pat koronavīrusa ierobežojumi to nespēja pilnībā pārtraukt.

Jā, tā nav nekāda metafora — nepilnus 100 kilometrus no frontes līnijas Donbasā dzīve rit uzsvērti mierīgi: miljonu pilsētā Dņipro pie ūdeņiem darbojas vasaras kafejnīca, kurā apmeklētājiem par prieku staigā vairāki īsti pāvu pāri. Izpaužas gan tas tā, ka pāvu tēviņi ēd cilvēkiem no rokas, kamēr pāvienes vismaz pusotru stundu skatās uz saviem atspulgiem un spoguļojas. Lielpilsētā dzīve ir uzsvērti mierīga, bez panikas vai trakošanas, ļaujot mierīgi atpūsties un atjēgties tiem, kas rotācijā atbraukuši no frontes. Saspringtos nervus nomierināt priecājas arī frontei tuvumā esošo mazāko pilsētu civiliedzīvotāji — Lozova, piemēram, piedzīvojusi raķešu uzbrukumu, kura laikā sagrauts kultūras centrs ar bibliotēku. Visu pēc kārtas skatieties Romana Šklennika sižetā no Sičeslavskaja apgabala (tā tagad lemts pārdēvēt bijušo Dņipropetrovskas apgabalu, tikai nosaukuma maiņa kara dēļ ieilgusi).

Parādās pirmās ziņas par Ukrainas armijas pretuzbrukumu Hersonas apgabalā. Okupantu videomateriāli rāda, ka pārrauta pirmā no trim viņu aizsardzības līnijām, uz ko Krievijas armija atkal atbildējusi ar masīvām apšaudēm Mikolajivas pilsētai. Kādas ir iespējas Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sarīkot kārtīgu pretuzbrukumu ar ģenerālkauju — par šo jautājumu aptaujāsim divus cilvēkus, kas redzējuši Ukrainas armijas ierakumus tuvplānā:

Dienā, kad Latvijā tiek nogāzts padomju armijas stabs Pārdaugavā, Ukrainā tikmēr aprit pusgads kopš pilnmēroga iebrukuma no Krievijas puses. Bet vienlaikus mūsu un Ukrainas kopējā kaimiņvalstī aprit vēl viena skumja jubileja — divi gadi kopš Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem pret vēlēšanu viltošanu. Par cilvēkiem un notikumiem Baltkrievijā toreiz un tagad esam uz podkāstu aicinājuši REUTERS operatoru Jāni Laizānu, kurš šodien filmēja staba nogāšanu, bet pirms diviem gadiem ilgstoši bija kopā ar baltkrieviem uz ielām un tāpēc var pastāstīt par šo valsti vairāk nekā citi. Tāpat plānots tiešsaistē sazvanīties ar palīdzības vācējiem Ukrainai, lai noskaidrotu, kas jauns šajā lauciņā, apritot pusgadam kopš Krievijas pilnmēroga invāzijas.

Ukraina savu Neatkarības dienu atzīmē 24. augustā, jo 1991. gadā šajā datumā tika uzsākta Ukrainas atdalīšanās no PSRS — process, kas noslēdzās ap tā paša gada Ziemassvētkiem, kad Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, Krievijas līderis Boriss Jeļcins un Baltkrievijas parlamenta spīkers Staņislavs Šuškevičs parakstīja Belavežas gāršā dokumentus par PSRS likvidāciju, jo to varēja izdarīt tikai tās trīs valstis, kas savulaik bija PSRS formālās dibinātājas.

Tuvojoties skumjajai pusgada atzīmei kopš Kremļa pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, šodien uz sarunu esam aicinājuši divus cilvēkus, kas mums pastāstīs par izmaiņām Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā.

Zemessargs un Latvijas armijas rezerves virsnieks Agris Purviņš jaunībā paspējis tikt iesaukts PSRS armijā un divus gadus nodienējis uz Ķīnas robežas, šajā laikā ne reizi nesaņemot nekādu apmācību pirmajā palīdzībā vai ievainojumu un traumu apkopšanā. Tāpat krievu armijā viņš netika vispār dzirdējis tādu jēdzienu, ka karadarbībai ir savi noteikumi un savi likumi. Turpretī, pēc PSRS sabrukuma iegūstot virsnieka izglītību jau ar Rietumu instruktoru palīdzību, pirmās zināšanas bijušas pirmajā palīdzībā, medicīnā un kara laiku likumu apguvē. Tagad tādu pašu apmācību jau astoņu gadu garumā saņem arī Ukrainas armija.

Bijusī Valsts kontroles vadītāja un kādreizējā Saeimas deputāte Inguna Sudraba videopodkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" atklāj, ka viņa bijusi viena no tiem cilvēkiem, kas zinājusi par Krievijas plāniem iebrukt Ukrainā. Turklāt, kā izrādās, šādi plāni bijuši vairāki.

Zemessargs un Latvijas armijas rezerves virsnieks Agris Purviņš, kurš ilgus gadus uzturējis sakarus ar leģendāro Ukrainas pulku "Azova" un vēl pirms diviem mēnešiem aizvedis palīdzību frontiniekiem, podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" stāsta, ka "Azovas" pulks, lai arī smagi cietis Mariupoles un "Azovstaļ" aizstāvēšanā, bet tagad zaudējis arī daudzus gūstā nokļuvušos biedrus, turpina karot un atjaunoties, piesaistot jaunus kareivjus.

Šodien viesos NVO Baltijas — Melnās Jūras Alianse dalībnieks Alekss Grigorjevs un Lietuvas lektors, pētnieks un rakstnieks Viktors Denisenko.

Uzsākot akciju, kurā arī Latvija, sekojot Lietuvai un citām valstīm, cenšas saziedot Ukrainas Bruņotajiem spēkiem Turcijas ražojuma uzbrukuma dronu “Bayraktar”, ziedotāji izmanto iespēju ironizēt par dažādiem Kremļa agresijas atbalstītājiem.

Noslēpumainība ap Latvijas ieroču piegādēm Ukrainai, kas sniedzas virs 230 miljoniem dolāru, sāk izgaist: vispirms piegādāti tika “Stingeri”, vakar un šodien tiek ziņots par helikopteriem un haubicēm.

Par palīdzību Ukrainai, un konkrēti Ukrainas sievietēm, šodien podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" stāsta aktīviste, biedrības TEV projektu koordinatore Aija Mūrniece. Viņa ikdienā ir iesaistījusies palīdzības vākšanā un nogādāšanā Ukrainā. Vēl stāstīsim par palīdzības darbu, kas tiek veikts dažādās Latvijas pašvaldībās un novados. Ilgāk kā citas reizes pakavēsimies pie propagandas pērlēm, jo aizvadītajā nedēļas nogalē tādu ir bijis pat vairāk nekā parasti, un palūkosimies, kā Latvijā pret Kremļa agresiju piketē pat bērnudārznieki!

Latvija iesniegusi pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību Tiesā, piesakoties kā trešā puse Ukrainas prasībā pret Krieviju par tās izdarītajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā — jauns gājiens, kādu mūsu valsts vēl nekad nebija izdarījusi.

Šonedēļ mūs sasniedza ziņa, ka ilggadējā Valsts kontroles vadītāja un (vēlāk) Saeimas deputāte Inguna Sudraba jau vairākus gadus strādā Ukrainas revīzijas palātā un šajās dienās kā Ukrainas pārstāve piedalās Valsts kontroles organizētās apmācībās.

Šajā karā tipisks kaujinieka tēls ir nevis bārdains, muskuļains, visu ko redzējis un visu darījis armijas veterāns, bet gan briļļains trešā kursa students ar bezpilota lidaparāta vadības pulti rokās un trijzobja piekariņu ķēdītē ap kaulaino kaklu. Mūsu video korespondents Romans Šklenniks no tukšās, pamestās un spocīgās miljonu pilsētas Harkivas dodas tuvāk frontei Donbasā, uz Izjumas un Barvinkovas pusi, kur jau mēnešiem ilgi notiek intensīvas kaujas. Redzam, ka iedzīvotāji praktiski pilnībā pametuši šos apvidus, bet braukt ar pēdīgo "Opeli" visdrošāk ir ar 160 kilometriem stundā — jo ātrāk brauc transports, jo ienaidniekiem grūtāk tam trāpīt.

Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, ilggadējs tiesnesis Uldis Ķinis, kurš bijis viens no tiesnešiem Dienvidslāvijas kara noziegumu speciālajā tribunālā Hāgā, salīdzinot ar iespējamu Krievijas amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības par noziegumiem Ukrainā, brīdina — pat starptautiska līmeņa tiesas procesā ne vienmēr izdodas visus apsūdzētos beigās saukt pie atbildības. Iztiesājot kara noziegumus bijušās Dienvidslāvijas teritorijā deviņdesmitajos, uz tiesu Hāgā izdevās noķert un nogādāt visus apsūdzētos (kopumā 161), taču daži tika attaisnoti, bet vēl vairākiem apsūdzība tika atsaukta.

Krājoties pierādījumu kaudzēm par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, rodas jautājums — vai tie ir tikai "parasti" kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai arī pilnmēroga genocīds? Starp šiem jēdzieniem ir būtiskas atšķirības. Par to, ar ko tie atšķiras cits no cita, stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, ilggadējs tiesnesis Uldis Ķinis. Savas garās karjeras laikā viņš bijis rajona tiesnesis, tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Savienības justīcijas misijas Gruzijā tieslietu eksperts un Eiropas Savienības Speciālā pārstāvja drošības jautājumos Dienvidkaukāzā biroja tieslietu eksperts, Eiropas Padomes Kibernoziegumu komitejas eksperts, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, vismaz četrus monogrāfiju un daudzu zinātnisku pētījumu autors, jo īpaši par datornoziegumiem, taču šodienas situācijā noder viņa iegūtā pieredze, strādājot par vienu no tiesnešiem Dienvidslāvijas kara noziegumu speciālajā tribunālā Hāgā.

Pēdējās dienās, Krievijas armijai nespējot pavirzīties uz priekšu frontē, nepatīkams gājiens tika piedzīvots no starptautiskās organizācijas "Amnesty International" puses: tā izlaida ziņojumu, kurā vainoja Ukrainas armiju par to, ka ukraiņu armijnieki esot vainojami pie tā, ka Krievija viņus apšauda.