Ziņojums par stāvokli Ukrainā

"Tā nav nekāda "pilsētas leģenda", tā ir patiesība: pēc pirmā tvīta sākās ziedojumi Ukrainai, ziedoja pa mazumiņam, cik nu kurš varēja, taču beigās izrādījās saziedots miljons eiro naudā, tātad aptuveni tikpat liela bija saziedoto transportlīdzekļu vērtība," saka Reinis Pozņaks, "Twitterkonvoja" iniciators.

Kādas ir iespējas un kāda ir prakse saukt pie kriminālatbildības dažādu agresorvalstu līderus, kas atbildīgi par genocīdu?

Ikvienam tagad ir jauns stimuls sarīkot šķūnītī vai garāžā tīrīšanu: tajā starp krāmiem var atrasties kas noderīgs Ukrainai — piemēram, degvielas kannas. "Rūsējušas vai iedauzītas — Ukrainā frontes apstākļos derēs jebkādas degvielas kannas. Izmantojiet šo kā ieganstu iegādāt sev jaunas, bet vecās atdot palīdzības organizācijām, kas organizē transportus uz Ukrainu! Frontē šīs kannas tāpat sašaus vai caursitīs ar šķembām," stāsta Jānis Ratkevičs, krāmējot Brīvprātīgajai armijai paredzētā džipā kādā tipiskajā pussagruvušajā Latvijas šķūnītī atrastās degvielas kannas.

Vietnē Manabalss.lv jau vairākus mēnešus tiek vākti paraksti par fizisku Latvijas robežas slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tādā veidā apgrūtinātu agresorvalsti — taču šobrīdējā situācijā, ja to izdarītu, tāda rīcība kavētu Ukrainas bēgļu ierašanos Latvijā caur Krievijas teritoriju.

Piestājam Harkivā - pilsētā, kurā kādreiz dzīvoja 1,5 miljoni cilvēku, tas ir trīs reizes vairāk nekā Rīgā. Dienas laikā šeit valda dīvains klusums. Bet harkivieši visvairāk baidās no naktīm, jo tad ik nakti pilsētā atlido kāda raķete.

Ukrainas atbalsta biedrības pārstāvis Jānis Ratkevičs stāsta un rāda – ko un kādēļ par Latvijas iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem viņa pārstāvētā organizēcija piegādā tiem latviešiem, kuri cīnās par Ukrainas neatkarību.

Ļvivas pievārtē dzīvojošais Volodja, pie kura viesojamies, ik nedēļu saņem ziņu par kādu savu paziņu, kas nogalināts karā. Viņš teic, ka pieci kara mēneši atstājuši iespaidu uz karotāju noskaņojumu. Ukrainas aizstāvji ir noguruši. Urrāpatriotisma vairs nav. To nomainījušas dusmas. Tik lielas dusmas, ka vienīgā vēlme ir nogalināt iebrucējus.

Par Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas jauno vietnieku bez iepriekšēja brīdinājuma iecelts Jevhens Perebijnis, kurš iepriekšējos gados sevi izcili parādījis darbā, būdams vēstnieks Latvijā un Čehijā.

Viesojamies pie Volodjas - pie puiša, kura māja kopš kara sākuma ir pārvērtusies par sava veida viesnīcu brīvprātīgajiem palīgiem no Latvijas, noliktavu no Latvijas sūtītajai palīdzībai un autoservisu frontei tik nepieciešamajiem auto.

"Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" ar ziņām tieši no Donbasa frontes ekskluzīvi dalās Ukrainas spēkos karojošais latvietis, kurš pazīstams tikai kā "Dņipro Spoks". Pēdējos mēnešos viņš karojis pie Lisičanskas un Sjeverodoņeckas, tāpēc pastāstīja par to, ko frontē dara latvieši un no kā visvairāk baidās ienaidnieki, tāpat par saņemto palīdzību. Tā kā frontē ir ļoti slikts internets, pirms tam tika nosūtīti jautājumi, uz kuriem Spoks ierunāja atbildes un pārsūtīja kopā ar fotogrāfijām no frontes.

Šodien video podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" piedalās Reinis Pozņaks, aizsācējs tā saucamajam "Twitterkonvojam" — simtiem automašīnu ziedošanai un nogādei Ukrainā, kas šobrīd ir viena no masīvākajām latviešu palīdzības kustībām Ukrainas labā, un Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, kas jau desmitgadēm ilgi sadarbojas ar Ukrainu zinātnes jomā un pastāstīs par t.s. "kultūras diplomātiju", kas uzņēmusi tik plašus apjomus kā vēl nekad.

Šodien video podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" piedalīsies Reinis Pozņaks, aizsācējs tā saucamajam "Twitterkonvojam" — simtiem automašīnu ziedošanai un nogādei Ukrainā, kas šobrīd ir viena no masīvākajām latviešu palīdzības kustībām Ukrainas labā, un Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, kas jau desmitgadēm ilgi sadarbojas ar Ukrainu zinātnes jomā un pastāstīs par t.s. "kultūras diplomātiju", kas uzņēmusi tik plašus apjomus kā vēl nekad.

Pienākot arvien biežākām ziņām par vērtīgu Krievijas armijas mērķu iznīcināšanu, ko ukraiņi veikuši ar Rietumu sagādātajām HIMARS iekārtām, Kremļa propagandisti no "Russia Today" un "Sputnik" prasījuši palīdzību baltkrieviem, lai nofilmētu kaut vai HIMARS maketa saspridzināšanu 22. jūlijā kādā Baltkrievijas poligonā. Taču šis 18. jūlijā rakstītais lūgums, kā jau vienmēr, noplūdis un sācis ceļot apkārt — 21. jūlija "Ziņojumā par stāvokli Ukrainā" tiek apspriesta Kremļa propagandas pērle, kuru viltus ziņu autori vēl tikai gatavojās safabricēt nākamajā dienā.

Katru reizi, kad tas šķiet izdevīgi, Krievijā parādās aicinājumi atcelt Baltijas valstu un Ukrainas neatkarības atzīšanu — laiks izpētīt, no kurienes šādi ierosinājumi un kāds būtu to izteikšanas “pamats”.

Ukrainā dzimusī Latvijas pilsone Viktorija Prituļaka, kas ir muzikoloģe un strādā par tulkotāju, pirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vai citu amatpersonu runu sinhronās tulkošanas reālā laika režīmā nekad iepriekš nezina, ko prezidents vai citi Ukrainas līderi sacīs: "Runu saturs tiek turēts noslēpumā līdz pat tās sākumam, tas principā ir valsts noslēpums. […] Kad es tulkoju, cenšos saglabāt arī runātāja emocijas, ne tikai iztulkot vārdu burtisko nozīmi!"

Šodien video podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" piedalās sabiedriskās organizācijas "TEV" viens no dibinātājiem Aigars Loss, kurš nodarbojas ar akūtās palīdzības piegādi Ukrainai, un atvaļinātais armijas kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, kurš ir pazīstams kā Latvijas kompetentākā militārā bloga "Vara Bungas" autors.

Šodien video podkāstā "Ziņojums par stāvokli Ukrainā", kura tiešraide nra.lv portālā sāksies no 19:00 piedalīsies sabiedriskās organizācijas "TEV" viens no dibinātājiem Aigars Loss, kurš nodarbojas ar akūtās palīdzības piegādi Ukrainai, un atvaļinātais armijas kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, kurš ir pazīstams kā Latvijas kompetentākā militārā bloga "Vara Bungas" autors.

Šodien video diskusijā piedalās Viktorija Prituļaka — tulkotāja un muzikoloģe, kas pēdējos mēnešos ir vairāk nekā aizņemta, jo nākas tulkot visu, kas saistīts ar Ukrainu: sākot ar dziesmu tekstiem un beidzot ar prezidenta Zelenska runu. Viņai pievienoties ekonomists Mārtiņš Krusts, kurš atbildēs uz mūsu skatītāju iesūtītajiem jautājumiem par jaunākajām ziņām saistībā ar sankcijām, tajā skaitā mēģinājumiem sankcijas apiet vai mazināt.

Serhijs Pahomenko ir viens no tiem miljoniem Ukrainas pilsoņu, kas pirmajās nedēļās pēc 24. februāra atradās Krievijas armijas aizmugurē. Viņam tikai par mata tiesu izdevies izvest ģimeni no okupētās pilsētas.

Šodien video podkāstā piedalās aktīvisti (volontieri) Jānis Ratkevičs un Andrejs Ancāns, kas piedalās visdažādākā veida palīdzības sniegšanā Ukrainai un aizvadīto astoņu gadu laikā sadarbojušies ar dažādām Ukrainas organizācijām un militārajiem formējumiem. Viņi stāstīs par savu pieredzi un sniegs padziļinātu vērtējumu par to, ko Latvija dara pareizi (vai ne tik pareizi) savā reakcijā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vēlāk pieslēgsimies Ukrainai, kur runāsim ar Mariupoles vēsturnieku Serhiju Parhomenko, kurš savukārt labi pazīst Latviju, jo pie mums strādājis kā pētnieks.