Labi iecerēta parakstu vākšana var pamatīgi sarežģīt Ukrainas bēgļu ceļu

 
©Ekrānuzņēmums

Vietnē Manabalss.lv jau vairākus mēnešus tiek vākti paraksti par fizisku Latvijas robežas slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tādā veidā apgrūtinātu agresorvalsti — taču šobrīdējā situācijā, ja to izdarītu, tāda rīcība kavētu Ukrainas bēgļu ierašanos Latvijā caur Krievijas teritoriju.

Petīcijā teikts: “Aicinu slēgt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apturētu vai apgrūtinātu Krievijas militāro agresiju Ukrainā! Ir nepieciešams slēgt robežu šķērsošanas punktus personu un preču kustībai (Iekšlietu ministrijas Robežsardzes kompetence), nepieciešamības gadījumā piesaistot Nacionālo bruņoto spēku atbalstu. Ārlietu ministrijai jāierosina un jākoordinē sadarbība ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju līdzīgu pasākumu īstenošanai šajās valstīs. Iniciatīvas mērķis: 1. Kavēt apgādi un radīt ekonomiskus zaudējumus Krievijas Federācijai, lai piespiestu to pārtraukt uzsākto agresiju; 2. Novērst iespēju iesūtīt diversantu grupas un destabilizēt situāciju Latvijas kā NATO dalībvalsts pārkrievotajos pierobežas reģionos.”

Patlaban ierosinājums savācis 1333 parakstus, taču īstenošanas gadījumā tas varētu visvairāk apgrūtināt nevis Kremļa plānus, bet gan Ukrainas pilsoņus, kuri palikuši Krievijas armijas aizmugurē Donbasā un Ukrainas dienvidos — viņi tagad spiesti ar milzīgu līkumu cauri Rostovai pie Donas, Maskavai vai Smoļenskai doties apkārt visai Baltkrievijai, jo tuvākie robežšķērsošanas punkti, caur kuriem ukraiņi var iekļūt Eiropas Savienībā, ir tikai Ludzas novadā.

Kā ziņo robežsargi, kopš pavasara katru dienu cauri Terehovas un Grebņevas robežpārejas punktiem no Krievijas ierodas vairāki simti ar bēgļiem no Ukrainas. Tie ir cilvēki no okupētajām Harkivas, Hersonas, Zaporižžjas apgabalu teritorijām un Donbasa, kuri vairs nevar nokļūt pāri frontes līnijai Ukrainas brīvajā daļā. Viņi ar tādu naudas daudzumu, kas pie rokas, un lielākoties vienā čemodānā sakrautām drēbēm nelielos pulciņos dodas pāri robežai uz Krieviju, kur pārsvarā ar vilcieniem un autobusiem brauc uz ziemeļiem, un no Maskavas vai Smoļenskas cenšas nokļūt Veļikije Luki virzienā, lai no turienes tiktu Latvijā. Ne visām ģimenēm ir savi transportlīdzekļi — daudzas mašīnas sašautas, saspridzinātas vai okupantu atņemtas, tāpēc lielākā daļa brauc, ar ko pagadās, samaksā par atvešanu līdz robežai krieviem (ja izdodas atrast kādus krievu šoferus, kas gatavi izpalīdzēt ukraiņiem) un tad ar kājām nāk pāri robežai — reti kuram krievu šoferim ir Šengenas vīza, viņi nedrīkst iebraukt Latvijā, savukārt uz Ukrainas pilsoņiem attiecas abpusējs bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību.

Lūk, piemērs ar kāda pensionāra stāstu, kas uzklausīts pie Rava Ruskas kontrolpunkta gaidošajā automašīnu rindā uz Polijas — Ukrainas robežas: “Man ir radinieki Horlivkā, kas vēl 2014. gadā izrādījās zem DNR kontroles. Tagad man viņus beidzot jāevakuē. Esmu pensijā, tāpēc drīkstu izbraukt no Ukrainas, neesmu karaklausības vecumā. Es braukšu ar savu balto “Renault Megane” cauri Polijai un Lietuvai, lai tiktu uz Latvijas — Krievijas robežu. Tur mēģināšu iebraukt Krievijā un ar milzu līkumu aizbraukt līdz Donbasam, lai tur no frontes līnijas otras puses savāktu savus radus un pēc tam viņus pa tādu pašu maršrutu atvestu atpakaļ cauri Latvijai, Lietuvai, Polijai uz Rietumukrainu. Caur Baltkrieviju būtu tuvāk, taču tas nav iespējams: Baltkrievija aizliegusi savā teritorijā iebraukt Ukrainas pilsoņiem, laikam jau baidoties no mūsu atriebības par Minskas režīma piepalīdzēšanu Krievijai okupēt mūsu zemi.”

Interesanti, ka Ukrainas pilsoņi, kas ieradušies no Donbasa cauri Krievijai uz Latviju, nepaliek Latvijā kā bēgļi — lielākā daļa no viņiem uzreiz dodas atpakaļ uz tēvzemi. Pat izveidojies jauns transportēšanas bizness — uzreiz pie izejas no Terehovas muitas zonas gaida rinda ar autobusiem, kas gatavi vest bēgļus atpakaļ uz savu valsti, tikai šiem autobusiem ir tendence plēst pārmērīgas cenas par braucienu vienā virzienā. Citi brauc uz Rīgu, no kurienes ar parastajiem starptautisko reisu autobusiem dodas mājās — redzams, ka biļetes uz Rivni, Koveļu, Žitomiru, Ļvivu izpirktas nedēļu uz priekšu. Tie bēgļi, kam ir radi Polijā, Vācijā vai tālākās valstīs, cenšas nokļūt tur.

Līdz ar to Latvijā paliek tikai neliela daļa no bēgļiem, kas ierodas pāri Krievijas robežai — lielākoties tie, kuru pilsētas tiek nopostītas karadarbības gaitā un kam nav radi arī Ukrainas brīvajās teritorijās, pie kuriem varētu atgriezties. Jau tuvākajās dienās viņi meklē darbu, piemēram, Rēzeknē vai Jēkabpilī, jo Ludzas novadā visas iespējamās darbavietas jau aizpildītas.

Ja Manabalss.lv ievietotās petīcijas vai kādu citu aktivitāšu dēļ Krievijas robeža tiks fiziski slēgta personu un transportlīdzekļu kustībai, pašreizējā situācijā tas visvairāk kaitēs Ukrainas pilsoņiem, kam jāizkļūst no agresorvalsts teritorijas. Toties, kad ukraiņu bēgļu plūsma cauri Krievijas teritorijai pilnībā apsīks, tad varēs atkal debatēt par Krievijas pilnīgu izolēšanu, tajā skaitā robežas slēgšanu. Līdz tam brīdim patlaban labāk nogaidīt, lai aiz pareiziem motīviem netīšām nesabojātu iespējas ukraiņiem.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.