Ja ceļojat uz Krieviju, esiet uzmanīgi: jebkurš tur esošs ārzemnieks tagad var tikt arestēts kā spiegs. Eksperti norāda: risks ārzemniekam Krievijā nonākt cietumā ir satraucoši pieaudzis, brīdina Somijas sabiedriskās TV ziņu vietne “yle.fi”.
Maskavā esošais Butirku pirmstiesas apcietinājuma centrs jau ir pārpildīts. Un ne velti - pēdējo gadu laikā satraucoši ir pieaudzis patvaļīgas to rietumnieku aizturēšanas risks, kuri apmeklē Krieviju. To divos atsevišķos pētījumos izvērtējuši Hārvardas universitātes un domnīcas “Atlantijas padome” pētnieki Amerikas Savienotajās Valstīs. Krievija ir sākusi mest cietumā Rietumu žurnālistus, palīdzības darbiniekus, uzņēmējus, sportistus un vienkāršus tūristus.
Tajā pašā laikā Krievija uzkrāj ārvalstu valūtas rezerves, ar kurām atpirkt Rietumos sagūstītos savus spiegus un citus augsta ranga profesionāļus. Spiegu apmaiņa starp Austrumiem un Rietumiem Aukstā kara laikā bija kļuvusi par rituālu ar saviem nerakstītiem likumiem: puses centās vienlīdzīgi apmainīties ar saviem iestrēgušajiem spiegiem, kas bija nonākuši abu pušu cietumos.
Šie spēles noteikumi saglabājās vēl ilgu laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma, taču tagad tie vairs nav spēkā, brīdina “yle.fi”.
Pēdējos gados prezidenta Vladimira Putina administrācija ir ieviesusi praksi iepriekš notvert visus to rietumniekus, kurus tā uzskata par iespējamiem izmantot turpmākās spiegu apmaiņas operācijās, neatkarīgi no tā, vai viņi patiešām ir spiegi.
Ir pieaudzis arī risks, ka somi nonāks ieslodzījumā Krievijā. Katram gadījumam Somijā atrodas persona, kuru Krievijas valsts varētu vēlēties iegūt atpakaļ.
"The Guardian" ziņoja, ka Krievija apmainījusi ASV sieviešu basketbola zvaigzni Britniju Graineri, kuru tā sagūstīja 2022. gada decembrī, pret pasaulē bēdīgi slaveno ieroču tirgotāju Viktoru Butu. Viņš kopš 2008. gada kopumā 25 gadus bija atradies ASV cietumā. Basketboliste Britnija Grainere atradās ieslodzījumā Krievijā.
Britnija Grainere tika arestēta Maskavas lidostā un desmit mēnešus pavadīja cietumā un ir teikusi, ka vairākas reizes apsvērusi domu par pašnāvību. Grainere 2022. gada februārī, Amerikas līgas starpsezonā, ieradās spēlēt Krievijā. To viņa bieži bija darījusi arī iepriekš.
Ieceļošanas pārbaudes laikā pie Graineres tika atrasts mazāk nekā grams medicīniskai lietošanai izrakstītas kaņepju eļļas, par ko viņai bija medicīniskā izziņa. Tomēr viņai tika piespriests deviņu gadu cietumsods, un sportiste nosūtīta uz bēdīgi slavenu soda koloniju.
Sods bija pilnīgi nesamērīgs noziegumam: standarta sods Krievijā par mazāk nekā divu gramu kaņepju eļļas glabāšanu ir piecpadsmit dienas cietumā un parasti nosacīti.
2024. gada vasarā rietumvalstis un Krievija veica vienu no visu laiku lielākajām spiegu apmaiņām uz Ankaras lidostas skrejceļa Turcijā. Šo notikumu cita starpā aprakstīja ASV tiešsaistes žurnāls “Politico”.
Tas atgādināja Aukstā kara laika spiegu apmaiņas, taču ar vienu būtisku atšķirību: neviens no sešpadsmit Krievijas atbrīvotajiem cilvēkiem nebija spiegs. Starp ieslodzītajiem bija arī demokrātijas un cilvēktiesību aktīvisti, kas iebilda pret Putina režīmu.
Visi astoņi Krievijas atgūtie bija profesionāli spiegi vai kibernoziedznieki, kas strādāja savas valsts labā. Kā ziņo ziņu aģentūra “Reuters”, Vadims Krasikovs, profesionāls slepkava Krievijas drošības dienesta FSB labā, kurš Vācijā izcieta mūža ieslodzījumu par čečenu disidenta nogalināšanu 2019. gadā, atgriezās Maskavā.
Vācija sākotnēji uz Krasikova atbrīvošanu reaģēja ļoti remdeni. Krievija ātri sagūstīja trīs vāciešus kā maiņas preci.
Atbrīvotie spiegi, kas atgriezās no Turcijas, Maskavas lidostā tika sagaidīti un spieda roku pašam Putinam.
2025. gada februārī Krievija atbrīvoja Marku Vogelu, vēstures skolotāju angļu skolā Maskavā, pasniedzot to kā "labas gribas žestu” ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Tramps lielījās, ka ir uzvarējis darījumā. Krievija apmaiņā pret skolotāju atguva Aleksandru Viņņiku, augstākā līmeņa kiberprofesionāli, kurš atmazgāja naudu saviem izlūkdienestiem, ziņoja viens no Francijas prestižākajiem laikrakstiem “Le Monde”.
Somija līdz šim ir šīs drāmas tikai vēroja. Tagad jau vairs ne tikai vēro. Maskava ir klasificējusi NATO dalībvalsti Somiju kā naidīgu valsti. Pirmais apmaiņas mērķis, kas varētu interesēt Krieviju, jau eksistē.
25. martā Helsinku apgabaltiesa piesprieda mūža ieslodzījumu Ukrainas meklētajam krievu galēji labējam algotnim Voislavam Tordenam par četriem kara noziegumiem Ukrainā.
Ikvienam rietumniekam, kas ceļo uz Krieviju, jāievēro liela piesardzība un jāapzinās risks kļūt par netīšu lielvaru politikas upuri un, iespējams, par instrumentu gadiem ilgā kaulēšanās cīņā.
“Ir ārkārtīgi viegli atrast attaisnojumus arestam,” uzsver Jussi Lassila, Somijas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks, kas specializējas Krievijas iekšpolitikas analīzē.
“Ir grūti noteikt un prognozēt riska apmēru, jo ne visi ieslodzījumi ir ilgstošas plānošanas rezultāts: ieslodzītie tiek nogādāti cietumos arī tad, kad rodas piemērota iespēja. Kārdinājums nolaupīt kādu, lai to izmantotu spiedienam pret Rietumiem, ja situācija atļauj, ir acīmredzams. Parasti cietušais ir persona ar publisku statusu, bet bez diplomātiskās aizsardzības.”
Lassila lēš, ka Krievija neatteiksies no šīs jaunās prakses. Viņaprāt, Putina administrācija faktiski ir spiesta to turpināt. “Šī parādība galvenokārt ir saistīta ar Krievijas pozīciju vispārēju vājināšanos. Iemesls ir Krievijas spiegošanas spēju samazināšanās.” Ar to Lassila domā, ka Krievijas izlūkošanas spējas ārvalstīs kopš kara sākuma Ukrainā ir ievērojami vājinājušās.
Rietumvalstis ir būtiski samazinājušas Krievijas spiegu skaitu, kas Krievijas pārstāvniecībās izliekas par diplomātiem, pastiprinājušas vīzu politiku un arvien ātrāk deportē aizdomās turētos spiegus.
Spiegu apmaiņa Krievijai ir svarīga: tas parāda, ka viņi rūpējas par saviem darbiniekiem. Tas palielina spiegu motivāciju un drosmi rīkoties un atvieglo jaunu spiegu vervēšanu. Kad pastāv apmaiņas iespēja, Krievija spēj drosmīgāk izmantot savus spiegus un uzņemties lielāku risku, atgādina Lassila. “Tā ir nežēlīga spēle, bet Putina režīms ir kļuvis arvien drošāks un nekaunīgāks.”
