Video: Ukrainas valsts svētku dienā sveicēji pārpilda vēstniecību

Ukraina savu Neatkarības dienu atzīmē 24. augustā, jo 1991. gadā šajā datumā tika uzsākta Ukrainas atdalīšanās no PSRS — process, kas noslēdzās ap tā paša gada Ziemassvētkiem, kad Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, Krievijas līderis Boriss Jeļcins un Baltkrievijas parlamenta spīkers Staņislavs Šuškevičs parakstīja Belavežas gāršā dokumentus par PSRS likvidāciju, jo to varēja izdarīt tikai tās trīs valstis, kas savulaik bija PSRS formālās dibinātājas.

Šogad 24. augusts sakrīt ar pusgadu, kopš Krievija uzsākusi pilnmēroga karu pret Ukrainu. To atzīmējot, latvieši un diasporas ukraiņi pulcējās Ukrainas vēstniecībā Rīgā, lai izteiktu apsveikumus par sasniegumiem un līdzjūtību par nestajiem upuriem. Šogad visi bija acināti ierasties ne tikai višivankās, bet arī ņemt līdzi saulespuķes, kas ir viens no Ukrainas simboliem līdzās borščam, speķim, trijzobim un kazaku kaujas dejai — hopakam.

Negaidīti izrādījies, ka tieši valsts dzimšanas dienā ir dzimšanas diena arī Oleksandram Miščenkam — Ukrainas vēstniekam Latvijā, kuram vairāki simti sanākušo tagad dzied "Daudz baltu dieniņu…"!

Neatkarības dienas svinētāju sanācis tāds daudzums, ka vēstniecības ēka un dārzs tās priekšā izrādījās par mazu — daudzi sveicēji palikuši uz ielas vai aiz žoga.

Pie vēstniecības jau pusgadu izkarināts milzu plakāts — "Kopā mēs uzvarēsim!", bet uz vēstniecības žoga izliktas fotogrāfijas no kara.

Tikmēr 100 metrus tālāk uz tās pašas ielas atrodas agresorvalsts — Krievijas Federācijas — vēstniecība. Pie tās vismaz reizi nedēļā pulcējas mītiņotāji, kas nosoda Kremļa agresiju. Krievijas vēstniecības durvis vienmēr ir ciet, un arī šodien redzam tikai dažus nelaimīgus parastos cilvēkus, kam jāstāv rindā uz vīzu formēšanu. Ja pie Ukrainas vēstniecības pulcējas sveicēju rindas, tad pie Krievijas vēstniecības tikai policija ar ieslēgtām bākugunīm.