Latvija pirmo reizi mēģina iesaistīties starptautiskā tiesvedībā pret Krievijas Federāciju

Latvija iesniegusi pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību Tiesā, piesakoties kā trešā puse Ukrainas prasībā pret Krieviju par tās izdarītajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā — jauns gājiens, kādu mūsu valsts vēl nekad nebija izdarījusi.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Latvija iesniegusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) lūgumu atļaut iesaistīties trešās puses statusā Ukrainas prasībā pret Krieviju, ziņo Ārlietu ministrija.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad mūsu valsts, īstenojot savas konvencijā ietvertās tiesības, piesakās ECT iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā. (Vai dot Latvijai šo trešās puses statusu, tagad lems ECT tiesneši.) Iepriekš Latvija ir iesaistījusies vairākās lietās, kurās tiek izskatīta kādas atsevišķas personas sūdzība par konvencijas pārkāpumiem citā konvencijas dalībvalstī, taču šī ir pirmā reize, kad Latvija piesakās uz dalību lietā, kuru vesela valsts uzsākusi pret citu valsti.

“Starpvalstu sūdzības ir ārkārtas mehānisms, kas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, parasti situācijās, kad ir nopietnas bažas par sistemātiskiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem bruņoto konfliktu laikā,” savā paziņojumā norāda Ārlietu ministrija. Ja tiesa atļaus Latvijai iesaistīties šajā lietā trešās puses statusā, Latvijai būs tiesības iesniegt izvērstus apsvērumus par starpvalstu tiesvedības pamatā esošo konvencijas normu interpretāciju.

Savukārt pati šī tiesvedība, kuru Ukraina uzsāka drīz pēc Krievijas armijas iebrukuma, arī nav tipiska — parasti ECT tiek izskatīti sūdzību tūkstoši par dažādiem fizisku (dažkārt arī juridisku) personu tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti viņu mītnes valstīs, bet salīdzinoši ļoti reti ir gadījumi, kad viena no ECT dalībvalstīm ceļ prasību pret otru valsti kā atbildētāju. Šeit Ukraina to darīja, lai pieprasītu (un ECT to arī nolēma) uzlikt Krievijas Federācijai par pienākumu izbeigt agresīvā kara vešanu Ukrainas teritorijā. Skaidrs, ka šo “drošības līdzekli” (lietojot analoģiju ar mūsu juridisko terminoloģiju) Kremlis nevienu brīdi nav domājis pildīt, taču ar to turpina pasliktināt savu pozīciju ECT priekšā.

Tikmēr Valsts Drošības Dienests (VDD) jau 15. martā, nepilnas trīs nedēļas pēc Krievijas iebrukuma sākuma, ierosināja kriminālprocesu “par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Process uzsākts pēc Krimināllikuma 71.2 pantā (noziegumi pret cilvēci), 72. pantā (noziegumi pret mieru) un 74. pantā (kara noziegumi) paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Kriminālprocesa ietvaros tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, t.i., civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un […] noziegumiem pret mieru, t.i., agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu; kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem,” tā VDD.

Latvijā nokļuvušos bēgļus VDD aktīvi aicina sniegt liecības un pierādījumus par pieredzēto, jo īpaši tos cilvēkus, kas Ukrainā fiziski cietuši no Krievijas uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem. “VDD īpaši aicina atsaukties personas, kuras minētās darbības fiksējušas foto, video vai audio formātā. VDD aicina pieteikties arī Latvijas valstspiederīgos, kuri Ukrainā ir cietuši no Krievijas bruņoto spēku noziedzīgajām darbībām,” VDD rakstīja drīz pēc procesa ierosināšanas. Par iespēju liecināt cenšas informēt visus Ukrainas bēgļus, kuri turpina ierasties Latvijā.

12. jūlijā (svaigāki dati nav izziņoti) VDD informēja, ka uz to brīdi tikuši uzklausīti 49 bēgļi, no kuriem 25 personu sniegtās ziņas bijušas pietiekami svarīgas, lai šos cilvēkus atzītu par lieciniekiem, bet divām personām kriminālprocesā piešķirts cietušo statuss. “VDD izmeklēšanas gaitā no lieciniekiem ir ieguvis arī foto un videomateriālus, kuros fiksēti Krievijas bruņoto spēku noziegumi, un tie kā pierādījumi pievienoti krimināllietai. Patlaban turpinās citu iespējamo liecinieku uzklausīšana,” informēja VDD.

Lai arī šie kara noziegumi nenotiek Latvijas teritorijā, VDD darbību jēga ir skaidra: pareizajā kriminālprocesuālajā formā nostiprināt pierādījumus, lai tos vēlāk varētu nodot tām valstīm, kurās notiks tiesas pret kara noziedzniekiem — neatkarīgi no tā, kad un kur tas notiks. Tāpat nevar izslēgt, ka no šiem materiāliem kaut kas, iespējams, varētu noderēt, ja ECT atļaus Latvijai piedalīties Ukrainas tiesvedībā pret Krieviju kā trešajai personai.

Attiecībā uz iespēju, ka pašus galvenos kara noziedzniekus varētu beigās saukt pie kriminālatbildības kādā no starptautiskajiem tribunāliem, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Uldis Ķinis, kurš pats savulaik bijis tiesnesis speciālajā tiesā Hāgā par bijušās Dienvidslāvijas teritorijā notikušajiem kara noziegumiem, brīdina: “Genocīds ir ļoti, ļoti grūti pierādāms. […] Starptautiskajās tiesvedībās darbojas ārkārtīgi izcili aizstāvības advokāti, kas ir starp labākajiem pasaulē, tāpēc apsūdzības pusei ir ļoti rūpīgi jāsagatavo pierādījumi. Arī Dienvidslāvijas kara noziegumu tiesā bija tādi apsūdzētie, kas tika attaisnoti, vēl vairākiem desmitiem prokurori atsauca apsūdzības,” nra.lv projekta “Ziņojums par stāvokli Ukrainā” podkāstā saka juridisko zinātņu doktors Ķinis.