Latvija varētu būt viena no valstīm, uz kurieni plūdīs bēgļi no Krievijas

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Pēc “daļējās mobilizācijas” izziņošanas Krievijas Federācijā var gadīties situācija, ka mūsu valstī ierodas bēgļi ne tikai no Ukrainas, bet arī Krievijas — tādi krievi, kas atsakās piedalīties Ukrainas okupācijā.

Jau vairākkārt esam ziņojuši, ka cauri Krievijas teritorijai katru dienu Latvijā ierodas vairāki simti Ukrainas bēgļu, kuri nevar evakuēties no krievu armijas ieņemtās teritorijas uz Kijivas, Odesas vai Rietumukrainas pusi, jo ceļu aizšķērso frontes līnija, tāpēc šiem Ukrainas pilsoņiem ar milzīgu līkumu nākas no, piemēram, sagrautās Mariupoles mēģināt tikt uz Rostovu pie Donas, tad ar vilcienu cauri Maskavai vai Smoļenskai braukt uz Veļikije Lukiem, no turienes ar autobusu vai kādu privāti sarunātu šoferi aizbraukt līdz Latvijas robežai un tad kājām pāri robežai Terehovā vai Grebņevā, velkot līdzi vienīgo čemodānu ar norautiem riteņiem. Šī iemesla dēļ Latvijas puse neplāno fiziski slēgt robežu — Krievijas pilsoņiem bez īpaši svarīga iemesla (tāda kā bēgšana no Putina režīma vai ģimene Latvijā) vairs nav atļauts ieceļot mūsu valstī, pat ja viņiem ir Šengenas vīza, savukārt robežpārejas punkti paliek atvērti, lai no Krievijas teritorijas varētu izkļūt tur vēl palikušie Latvijas, Ukrainas, Moldovas utt. pilsoņi.

Viņiem varētu drīzumā pievienoties jauni Krievijas pilsoņi, kas meklē patvērumu kaimiņvalstīs, jo atsakās karot un tikt mobilizēti, lai uzbruktu Ukrainai. Līdz šim Krievijas armija izmantoja brīvprātīgos vai profesionālā dienesta “kontraktniekus” un dažkārt arī jauniesauktos, taču tagad mobilizēs rezervistus, iespējams, līdz 300 tūkstošu apjomā.

Ja viņu starpā būs cilvēki, kas jebkādu iemeslu dēļ principiāli atsakās karot pret Ukrainu (un tādi būs — kaut vai tie, kam radinieki Ukrainā), tad viņi var mēģināt doties bēgļu gaitās un pieprasīt patvērumu trešajās valstīs, jo īpaši tādās, par kurām ir skaidrs, ka tās neizdos patvēruma meklētājus atpakaļ Krievijai. Līdz ar to Latvija varētu būt viena no reālākajām kandidātēm.

“Putina paziņojums par daļēju mobilizāciju nepaaugstina militārā apdraudējuma līmeni Latvijā, tomēr Latvijai ir jāsagatavojas situācijai, ja patvērumu šeit lūgs mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi,” šodien aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos turpretī paziņojis, ka “drošības apsvērumu dēļ” Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19. septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām (tas ir, gandrīz pilnīgu aizliegumu to darīt).

No Ukrainas puses situācija ir skaidra: valstī iebrucis ienaidnieks, un brīvprātīgie joprojām stāv rindā, lai tiktu karot — vispārēja mobilizācija nav nemaz jāizsludina, pat ja ir karastāvoklis jau astoto mēnesi. No Krievijas puses skats ir stipri citādāks: Krievija joprojām nav oficiāli pieteikusi karu Ukrainai, visu laiku atrunājoties ar savu “specoperāciju”, kas neskaitoties karš. Līdz ar to, ja Krievija oficiāli nav karastāvoklī ar Ukrainu, krievu mobilizētajiem jāaizstāv savas valsts teritoriju, un viņi šo pienākumu nevar noraidīt, kamēr tas notiek pašā Krievijā. Toties mobilizētajiem būs tiesības atteikties iet izpildīt kaujas uzdevumus uz Ukrainas zemes, jo Krievija tā arī neatrodas “oficiālā karastāvoklī” ar Ukrainu.

Latvijas iekšlietu ministrs (kura padotībā atrodas Robežsardze) Kristaps Eklons šodien apliecina: “Ir izstrādāti un valdībā apstiprināti dažādu līmeņu rīcības plāni atkarībā no patvēruma meklētāju skaita. Robeža tiek pastiprināti uzraudzīta, lai novērstu jebkādus mēģinājumus to šķērsot nelegāli. Ja tiks saņemti patvēruma pieteikumi, atbildīgie dienesti tos pastiprināti un ļoti rūpīgi izvērtēs,” norādīja Eklons.

Iekšlietu iestādēm jau ir šāda veida pieredze ar politiskā patvēruma prasītājiem no Baltkrievijas — tas ir, īstiem patvēruma meklētājiem, nevis irākiešiem vai sīriešiem, kas ieradušies ar tūristu vīzām Baltkrievijā, lai pēc tam mēģinātu iekļūt Latvijā, Lietuvā, Polijā. Piemēram, 2021. gada 19. jūnijā pie robežsargu dienesta ēkas pienāca Baltkrievijas pilsonis un lūdza patvērumu Latvijā, paskaidrojot, ka robežu šķērsojis, peldot pa Daugavu. 2020. gada 20. jūnijā robežai tuvākajā policijas iecirknī ieradās Baltkrievijas pilsonis un lūdza patvērumu. Mēnesi pirms tam pusotra kilometra attālumā no robežas kāds robežsargs pamanīja slapju un nervozu cilvēku ar purva smaku. Tas izrādījās Ukrainas pilsonis, kurš centās izkļūt no Baltkrievijas — jāpiezīmē, ka ukrainim ir tiesības ierasties Latvijā, jo starp Ukrainu un Eiropas Savienību pastāv bezvīzu režīms, taču tas vēl negarantē, ka baltkrievu robežsardze ukrainim ļaus izbraukt no Kremļa sabiedrotās Baltkrievijas.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.